Vienlaikus šī joma līdztekus transportam un enerģētikai ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju “ražotājām”. Tā rada galvenokārt metānu (CH4) un slāpekļa oksīdu (N2O), kuru negatīvā ietekme ir daudz lielāka nekā oglekļa dioksīdam (CO2). Latvijā lauksaimniecība veido aptuveni 22% no kopējām valsts SEG emisijām, gandrīz pusi (46%) veido emisijas no augšņu apsaimniekošanas.
“Pēdējos gados klimats kļūst ekstrēmāks. Šogad pat, kamēr vasarā Rīgas pusē lija, Sēlijā bija milzīgs sausums un mēs sapņojām par lietu,” stāsta zemnieku saimniecības “Ziediņi” saimnieks Uģis Rubenis.
“Ziediņi” ir ģimenes saimniecība. Aptuveni 1000 ha audzē rapsi, graudaugus un pākšaugus. Mērķtiecīgi strādā, lai saglabātu saimniecību nākamajām paaudzēm un nodrošinātu ilgtspēju. Sēlijā zemes nav tik auglīgas kā, piemēram, Zemgalē, tādēļ nākas rūpīgi strādāt, lai palielinātu ražīgumu. (Ja Zemgalē auglība sasniedz 60-65 balles, tad Sēlijā 30-35 balles.) “Ziediņos” jau kopš 2012.gada izmanto precīzās lauksaimniecības metodes.
Precīzā lauksaimniecība ir viena no metodēm, kas ļauj saimniekot efektīvāk, ienesīgāk un arī videi draudzīgāk. Precīzas digitālās kartes ļauj ļoti labi pārzināt savu lauku augsni, bet automatizētās apstrādes sistēmas veikt tādu zemes apstrādi, kas ir atbilstoša konkrētā brīža vajadzībām katrā lauka nogabalā.
Rubenis lēš, ka, izmantojot precīzo lauksaimniecību, nepieciešams aptuveni 7-8% mazāk izejvielu.
“Mēs visu laiku sekojam līdzi, salīdzinām dažādas šķirnes, eksperimentējam ar mēslojumu, šķirnēm. Salīdzinām rezultātus un turpinām attīstīt labākos,” tā Rubenis. Lauksaimnieks lēš, ka ieguldījumi precīzajās tehnoloģijās ir redzami jau trešajā, ceturtajā gadā.
Zemnieku saimniecība “Ziediņi” ir saņēmusi eAgronom izdotu ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu. Tas apliecina, ka saimniecībā izmanto skaidri definētas videi draudzīgas metodes. “Ziediņu” saimnieks stāsta, ka precīzie zemes apstrādes principi atbilda sertifikāta prasībām, tādēļ tā saņemšana nebija sarežģīta, drīzāk vienkārši pašsaprotama. Papildu faktors bijis labāki finansēšanas piedāvājumi no Swedbank.
Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikāta mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem saimniekot videi draudzīgāk un ienesīgāk. Tā ir jauna sistēma, kas tika ieviesta 2022.gadā, atbildot uz ES līmeņa normatīvo aktu izmaiņām ilgtspējas jomā. Arī Swedbank sadarbībā ar eAgronom piedāvā iegūt šādu sertifikātu.
Būtiskākie ieguvumi saimniekiem:
- Izdevīgāki finanšu nosacījumi bankās;
- Zemākas ražošanas izmaksas, piemēram, par mēslojumu, degvielu;
- Ilgtermiņā uzlabojas zemes auglība, pieaug izturība pret klimata riskiem, piemēram, sausumu, mitrumu.
Swedbank Ilgtspējīgas lauksaimniecības programma paredz zemākas procentu likmes
- zemes apstrādes tehnikas līzingam;
- aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem un infrastruktūras attīstībai;
- kredītam zemes iegādei.
Obligāts nosacījums – ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikāts.
Pieredzējušais lauksaimnieks Uģis Rubenis atzīst, ka precīzai saimniekošanai paredzētā tehnika ir dārgāka nekā standarta, taču ieguvumi ir pārliecinoši. “Ziediņos” darbi organizēti tā, lai cilvēki ir nodarbināti arī ziemā. Saimniecībā strādā 12 darbinieki.
“Esam gan darba devēji, gan psihologi. Ar darbiniekiem jāizrunājas, gan par darba lietām, gan arī par personīgām lietām,” tā Rubenis.
Vidējām un mazām saimniecībām būtu nopietni jārēķina un jādomā, pie kādiem nosacījumiem ieguldījumi precīzajās tehnoloģijās sāktu atmaksāties. Taču ikvienam saimniekam ir jādomā par perspektīvu, kas bieži vien nozīmē arī skatīties ārpus tradicionālajiem saimniekošanas risinājumiem. Ja ir vajadzība kaut ko mainīt, “Ziediņu” saimnieks arī nelielām saimniecībām iesaka sākt ar savu lauku augšņu izzināšanu un precīzu karšu izveidi.
Kādēļ lauksaimniekiem būtu jāinteresējas par ilgtspējas jautājumiem?
Ilgtspējas jomā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumiem patiešām tiek pievērsta liela uzmanība, mērķis ir samazināt nozares ietekmi uz vidi, kā arī pārtikas aprites ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpat liela nozīme ir arī normatīvo aktu izmaiņām. Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD) un Latvijas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums lielajiem uzņēmumiem uzliek pienākumu atklāt informāciju par ilgtspējas galvenajiem aspektiem visā vērtības ķēdē. Šo ietekmi netieši izjutīs arī uzņēmumi, kuriem nav jāgatavo ilgtspējas ziņojumi, bet kuri, piemēram, vēlas saņemt bankas finansējumu. Finansējuma pieteikuma izskatīšanas procesā tiek vērtēti arī lauksaimniecības prakšu ilgtspējas aspekti. Tādēļ arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā strādājošajiem uzņēmumiem ir vērts pievērsties to ilgtspējas aspektu atrašanai, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu rezultātus un uzņēmuma vērtību.
Uzņēmumiem, kuriem ilgtspējas jautājumi nav pazīstami, talkā var nākt Swedbank izveidotais ESG būtiskās ietekmes novērtēšanas rīks, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem apzināt savas būtiskās ESG ietekmes jomas. Savukārt sadaļā Biznesam atrodamie ceļveži par ilgtspējas ziņošanu, klimata risku pārvaldību, CO2 emisiju noteikšanu, pirmajiem soļiem ilgtspējas virzienā palīdzēs noorientēties plašajā ilgtspējas jautājumu un aspektu klāstā.
Būtiskākie ilgtspējas aspekti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā atbilstoši Ilgtspējas grāmatvedības standartu padomes (Sustainability Accounting Standards Board) izvērtējumam
- Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas
Lauksaimniecība rada ļoti daudz siltumnīcefekta gāzu tiešo emisiju (Scope1 un Scope2), būtisks SEG avots ir zemes apstrāde (piemēram, N2O un CO2 emisijas) un lopkopība. Nozarei raksturīgs CO2 emisiju avots ir saistīts ar zemes izmantojuma maiņu, piemēram, atmežošanu, purvu, pļavu pārveidošanu par lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Tādēļ nozarē strādājošajiem uzņēmumiem būtu ieteicams aprēķināt savas SEG emisijas un meklēt veidus, kā tās samazināt. Swedbank piedāvā praktisku ceļvedi uzņēmējiem, kas palīdzēs uzsākt CO2 emisiju aprēķināšanu visā uzņēmuma vērtības ķēdē.
- Gaisa kvalitāte un piesārņojums
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība “saražo” dažādus ķīmiskos savienojumus (amonjaks, slāpekļa un sēra oksīdi, gaistoši organiskie savienojumi), kas var negatīvi ietekmēt gaisa un apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Piesārņojuma samazināšana ir būtiska ne tikai gaisa kvalitātes uzlabošanai, bet arī darbības izmaksu samazināšanai.
- Ūdens un notekūdeņi
Kaut arī situācija mūsu reģionā ir salīdzinoši laba, klimata izmaiņas un ar tām saistītie sausuma periodi sāk radīt riskus, kas ir saistīti ar ūdens pieejamību. Ūdens ir viens no svarīgākajiem lauksaimniecības resursiem, tādēļ šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem aizvien lielāka uzmanība būs jāpievērš ūdens taupīgai lietošanai, tā ieguves kontrolei un notekūdeņu attīrīšanai. Stingrākas kļūst arī ūdens kvalitātes prasības, piemēram, attiecībā uz slāpekļa savienojumu un citu piesārņojošo vielu klātbūtni.
- Ekoloģiskā ietekme
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu darbība ietekmē ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus tās darbība ir ļoti tieši atkarīga no ekoloģiskās situācijas. Neprasmīgi rīkojoties, var tikt apdraudētas dzīvotnes, mazināta bioloģiskā daudzveidība mežos, zālājos. Vienlaikus ekosistēmām kļūstot vājākām, mazinās to izturētspēja pret dabas katastrofām un klimata pārmaiņām. Tādēļ ES līmenī ir pieņemta, piemēram, stratēģija “no lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir mazināt nozares negatīvo ietekmi un pavērt tai jaunas iespējas.
- Klimata pārmaiņu fiziskā ietekme
Temperatūras svārstības, ekstrēms karstums, bieži un intensīvi nokrišņi, plūdi, vētras un mežu ugunsgrēki negatīvi ietekmē situāciju lauksaimniecībā un rada aizvien vairāk jaunu risku. Piemēram, siltākas ziemas nelabvēlīgi ietekmē augu veģetācijas ciklu, ļauj izdzīvot nezālēm un parazītiem, kas samazina ražu un iznīcina augus un mežus. ES ilgtspējas ziņošanas standarti paredz, ka uzņēmumiem ir jānovērtē un jāziņo par klimata riskiem un atkarību no ekosistēmām. Jautājumus par klimata risku izvērtējumu var uzdot gan finanšu iestādes, gan arī sadarbības partneri un klienti. Tiem sagatavoties palīdzēs Swedbank ceļvedis par klimata risku pārvaldību.
- Produktu izstrāde un dzīves cikla pārvaldība
Patērētāji aizvien vairāk vēlas redzēt ilgtspējīgi ražotus produktus, tas nozīmē aizvien lielāku uzmanību ietekmes uz vidi novērtējumam visā vērtības (produktu) radīšanas ķēdē. Izmantotie resursi, iepakojums, atkritumu apsaimniekošana ir svarīgi aspekti, kas saistās ar produkta dzīves ciklu.
- Produkta kvalitāte un drošība
Ar patogēniem, ķīmiskām vielām piesārņoti vai bojāti produkti var ļoti negatīvi ietekmēt cilvēku un dzīvnieku veselību, tāpēc produktu kvalitātes un drošības aspekti ir ļoti svarīgi. Šo risku ļauj pārvaldīt precīza pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības, augu aizsardzības prasību ievērošana, kā arī kvalitātes kontrole visā piegādes ķēdē.
Klimata izmaiņas, cilvēku vēlme domāt par nākamajām paaudzēm, dzīvot dabai draudzīgāk un taupīt resursus nozīmē to, ka bez ilgtspējas jautājumu apzināšanas un risināšanas veiksmīga saimniekošana nebūs iespējama. Tādēļ iespējami savlaicīgāka pārkārtošanās sniegs ne tikai lielāku noturību pret riskiem, tostarp ekstrēmiem laika apstākļiem, bet pavisam noteikti pavērs arī jaunas iespējas. Arī tādas, par kurām ir grūti nojaust, saimniekojot ar tradicionālām metodēm.
