Kad tev ir ienākusi prātā, tavuprāt, lieliska biznesa ideja, lielāku pārliecību par izdošanos tev varētu sniegt pārdomas par idejas potenciālu.
Biznesa konsultants Jānis Kļaviņš ir drošs, ka par uzņēmēju var kļūt ikviens no mums. Iespējams, daļa par tādiem nebūs uz ilgu, taču uzņēmēja spējas piemītot visiem. Līdzīgi esot ar biznesa idejām – lai gan nereti mums šķiet, ka citu biznesa idejas ir ievērojami vērtīgākas un ar lielāku biznesa potenciālu, patiesībā labas biznesa idejas ir atrodamas visur.
“Viss, ko tu redzi sev apkārt, ir kāds produkts, kuram kāds ir noticējis kā labai biznesa idejai un ir ķēries klāt tās realizācijai. Vai tā būtu grīda, pildspalva, maize vai desa – katra lieta, ko redzam sev apkārt ir bijusi kāda biznesa ideja. Visi cilvēku artefakti ir radīti ar peļņas potenciālo, tāpēc esmu pārliecināts, ka ikvienai idejai ir potenciāls. Būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāmeklē atbilde, vai esošā ideja komplektā ar idejas realizētāju ir ar lielu statistisko iespējamību būt pelnošai? Tāpat būtiski apzināties, vai jau pašā sākumā neuzstādi sev pārlieku lielus mērķus – tātad svarīgi pievērst uzmanību idejas mērogošanai,” skaidro biznesa konsultants Jānis Kļaviņš.
Runāt, runāt un runāt!
Kā uzsver biznesa konsultants, lai pārliecinātos par savas biznesa idejas potenciālu, būtiski to “izlaist caur 100 galvām” – tātad svarīgi, lai par ideju runā ne tikai ar saviem tuviniekiem un draugiem, bet arī dažādiem nozares ekspertiem un cilvēkiem, kam ir specifisks zināšanu kopums – inkubatoru, finanšu institūciju un citu biznesa atbalsta organizāciju pārstāvjiem.
“Par ideju ir būtiski runāt, jo tikai tad sapratīsi, vai tevis izvēlētais ceļš, produkts vai pakalpojums ir saistošs arī citiem. Tāpat, sarunājoties ar pēc iespējas vairāk un dažādiem cilvēkiem, varēsi objektīvi novērtēt ne tikai biznesa ideju, bet arī savas spējas un cilvēciskās īpašības konkrētajiem uzdevumiem. Bieži vien apkārtējie cilvēki tavas cilvēciskās īpašības spēj novērtēt labāk nekā tu pats. Piemēram, tu vēlies nodarboties ar pārdošanu, taču neesi sabiedrisks. Tādā gadījumā ir vērts ieklausīties apkārtējos, apzināties savus izaicinājumus un jau laikus meklēt risinājumus,” skaidro Jānis Kļaviņš.
Tāpat biznesa konsultants uzsver, ka noteikti nevajadzētu savu ideju pārrunāt tikai ar radiem un draugiem, bet “nest to plašumā” un novalidēt arī pie biznesa nozarē strādājošiem.
“Ja šie cilvēki pamanīs, ka tevis iecerētais projekts ir pārāk liels, viņš tev spēs sniegt konkrētus argumentus un, iespējams, arī risinājumus izaicinājumiem. Turklāt būtiski apzināties, ka, visticamāk, tavai biznesa idejai būs nepieciešams finansiāls atbalsts, tāpēc, ja ideju novalidēsi pie potenciālā atbalsta sniedzēja jau laikus, vari savlaicīgi izvairīties no riskiem un iespējama atteikuma. Tā vietā būsi ieklausījies ieteikumos un nākamajā sarunā jau varēsi dalīties ar skaidru vīziju, risinājumiem un, iespējams, gūt pozitīvu atbildi finansējuma saņemšanai.”
Tāpat vēl pirms realizācijas Jānis Kļaviņš iesaka izveidot biznesa plānu.
“Biznesa idejas novērtēšanai, visbiežāk, kopā ar biznesa konsultantu sastādīsi biznesa plānu. Nereti uzskatām, ka biznesa plāns ir kaut kas nevajadzīgs un noder tikai, lai atskaitītos kādām instancēm, bet tā nav. Biznesa plāns ir vienīgā skaidra saprāta kripata, pie kā tu varēsi pieķerties, kad uzņēmējdarbības sākuma haoss būs sācies. Iesākumā tev nekam nebūs laika, bet tev būs biznesa plāns, kur tu varēsi ieskatīties un atgādināt sev, lai saprastu, ko es ar šo biju domājis,” biznesa plāna nepieciešamību skaidro Jānis Kļaviņš.
Prototips pirmajām atsauksmēm
Kad esi ieklausījies pirmajos komentāros un saņēmis atgriezenisko saiti par savu ideju, ir laiks izstrādāt prototipu, ko varēsi prezentēt jau pirmajiem lietotājiem. Prototipa izstrāde tev palīdzēs uzskatāmāk pārliecināties par konkrētā produkta funkcionalitāti, kā arī turpināt sarunas ar saviem potenciālajiem klientiem, jo varēsi uzklausīt viņu pirmās atsauksmes, ko ņemt vērā produkta attīstīšanai.
Šobrīd prototipa izstrādei tev nav nepieciešama sava laboratorija vai pat ofiss – lieliski noder vairākās pašvaldībās izveidotās kopstrādes telpas (biroja darbam), kā arī koprades telpas, kurās pieejamas dažāda veida tehnoloģijas un iekārtas prototipu izstrādei.
Arī prototipa izstrādes laikā turpini sarunāties ar potenciālajiem klientiem, investoriem, finanšu atbalsta institūcijām, kā arī citiem interesentiem, jo tādejādi attīstīsi produktu, ieklausoties savā mērķauditorijā. Ja tomēr redzi, ka procesa laikā viens vairs netiec galā, nebaidies prasīt pēc palīdzības. Dažkārt lielisks risinājums ir biznesa partnera piesaiste, kad uzdevumus varat sadalīt atbilstoši jūsu īpašībām, interesēm un spējām.
Ko darīt, ja izrādās, ka ideja nebūs pelnoša?
Pat, ja esi veicis rūpīgu priekšizpēti, ideju validējis pie dažāda līmeņa ekspertiem un potenciāliem klientiem, var gadīties, ka kaut kas tomēr noies greizi. Kā uzsver Jānis Kļaviņš, iespēja, ka ne viss ies kā plānots, visticamāk, arī izpildīsies.
“Paredzēt visu nav jēgas un aizņem daudz resursus, kas atņems tev laiku nodarboties ar uzņēmējdarbību. Turklāt jāsaprot, kas tad ir šis “neiet kā plānots”. Ja mēs runājam, ka tavs uzņēmums pirmajā gadā nav pelnošs, es atbildētu, ka tu esi pārvērtējis savus mērķus, jo uzņēmums nevar būt pelnošs pirmajā gadā. Nereti mēs īsā laika periodā vēlamies par daudz un negribam saprast, ka līdz rezultātam ir jāiet ceļš,” skaidro biznesa konsultants.
Protams, eksistē arī objektīvi iemesli, kāpēc konkrētā ideja nevar tikt realizēta. Visbiežāk tas ir situācijās, kad ideju mērogojot rentabilitāte turpina mazināties. Šādā gadījumā noteikti ideju nevajadzētu realizēt, taču arī situācijās, kad šāda problēma nav pamanīta laikus un idejas realizācija jau ir izsākta, visbiežāk var rast risinājumu.
“Darīt kaut ko var gandrīz vienmēr, bet jautājums ir – cik liela ir tava motivācija, cik labi vari atrast atbildes un kurš tev tās var palīdzēt sniegt. Bieži vien labākais risinājums ir piesaistīt biznesa konsultantu, kurš, zinot arī citu uzņēmumu pieredzi, spēs sniegt objektīvu un biznesā pamatotu redzējumu problēmas risinājumam,” skaidro Jānis Kļaviņš.
Būtiski izvērtēt, vai idejas neizdošanās argumenti ir patiešām objektīvi vai tomēr tie lielākoties ir saistīti ar bailēm no neizdošanās.
“Baidīties ir dabiski, taču svarīgi atcerēties, ka bieži vien bailes ir tās, kas attur mūs īstenot savu ideju. Neīstenota ideja, protams, arī nenesīs vēlamos rezultātus, jo tādu vienkārši nebūs. Biznesa plānošanas pamatā ir darbs ar savām bailēm jeb saprast, kā tās mazināt, lai spertu pirmo soli un uzsāktu uzņēmējdarbību. Kādam pietiek ar pāris cipariem uz salvetes un vienu telefona zvanu, vēl kāds algos finansistu, lai visos sīkumos izplānotu uzņēmuma pirmos piecus gadus, bet cits - izstrādās klientu aptaujas, lai noskaidrotu produkta tirgus potenciālu. Šīs darbības, visdrīzāk, nepalielina uzņēmuma iespējas būt pelnošam, taču tās mums dod sirdsmieru sākt riskēt. Protams, ja esi aprēķinājis, ka neizdošanās uzņēmējdarbībā tev var nest personīgo maksātnespēju, tad risks ir par lielu. Taču, ja vari novilkt riska līniju virs savas personīgās maksātnespējas (ar pašvaldību grantiem, valsts atbalsta programmām utml.), vari turpināt savu ceļu,” skaidro biznesa konsultants.
Visu izplānot nekad nevarēsi!
Jautāts, ko noteikti nedarīt, izvērtējot savu biznesa idejas potenciālu, biznesa konsultants min tikai vienu uzdevumu - svarīgākais esot nepārplānot visu par daudz.
“Uzņēmējdarbībā bieži vien esam procesā ar ideju “paskaties, kā sanāk”. Protams, biznesa plāns ir nepieciešams, jo tad skaidrāk redzi savus soļus un potenciālos riskus, taču nevajadzētu pārāk mēģināt likvidēt visus iespējamos riskus, jo tas vienkārši nav iespējams. Kad tu redzi veiksmīgu uzņēmēju, tas nenozīmē, ka viņš iepriekš ir likvidējis visus uzņēmējdarbības riskus. Tā noteikti nav – tas vienkārši nozīmē, ka apstākļu kopums ir bijis tāds, kurā viņa uzņēmumam ir bijusi iespēja izaugt.”
Kā uzsver Jānis Kļaviņš, pilnīga pārliecība, vai konkrētā biznesa ideja nesīs peļņu un būs nākamais veiksmes stāsts, nav iespējams, taču savam sirdsmieram un lielākai pārliecībai uzsākt uzņēmējdarbību, tev var palīdzēt pirmie soļi:
- Pārbaudi, vai produkts kādam būs nepieciešams - runā par savu biznesa ideju ar savu potenciālo mērķauditoriju, nozares ekspertiem un potenciālajiem finansētājiem;
- Centies noteikt, vai ar šo biznesa ideju pēc kāda laika varēsi nodrošināt ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
Tomēr biznesa konsultants Jānis Kļaviņš ir pārliecināts, ka spēki uzņēmējdarbībā ir jāizmēģina ikvienam, jo tikai tādejādi varam veicināt Latvijas tautsaimniecību.
“Mēģini! Ja ir ideja – dari. Vai tev nesanāks? Nedomā par to! Vai tev aizies greizi? Noteikti aizies. Svarīgākais, lai tu būtu padomājis par sliktāko scenāriju, un ja pats sliktākais scenārijs tev ir pavelkams – dari! Ja joprojām tev nav pārliecības, vienmēr iesaku parunāt ar kādu sev zināmu uzņēmēju, lai uzzinātu, kāds bija viņa sākums. Tu redzēsi, ka visu sākumā nezina neviens!”
- Lai uzzinātu vairāk, kādi finanšu rādītāji liecina par finansiāli veselu uzņēmumu lasi rakstā “Sarkanās lampiņas jeb kam pievērst uzmanību, lai uzņēmums saņemtu finansējumu no bankas?”
