Aptaujas rezultāti rāda, ka augsta interese koncentrējas nozarēs ar ierobežotu nodarbinātības un izaugsmes potenciālu. Radošajās industrijās (māksla, dizains, mūzika) vēlmi strādāt pauž aptuveni 19 % jauniešu, lai gan šo nozaru īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir vien ap 2-3 %. Sportā karjeru plāno 14 % jauniešu, kamēr nozares devums IKP ir mazāks par 1 %.
Vienlaikus pētījums izgaismo īpaši satraucošu tendenci - intereses samazinājumu nozarēs, kas ir būtiskas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies jauniešu interese par uzņēmējdarbību, finansēm un ekonomiku, kā arī par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), neraugoties uz to, ka tieši šajās jomās sagaidāms straujš pieprasījuma pieaugums mākslīgā intelekta un digitalizācijas kontekstā. Intereses kritums uzņēmējdarbībā ilgtermiņā var apdraudēt arī jaunu uzņēmumu veidošanos un ekonomikas atjaunošanās kapacitāti.
Savukārt vairākas stratēģiski nozīmīgas nozares jauniešu izvēlēs joprojām ir būtiski nenovērtētas. Apstrādes rūpniecība, kas veido 13-14 % IKP, interesē tikai ap 8 % jauniešu, transports un loģistika (IKP ~8-9 %) - 7 %, bet kokrūpniecība un mežsaimniecība, kas ir viena no Latvijas eksporta balstiem (IKP ~6-7 %), piesaista vien 3 % jauniešu. Arī enerģētika, kuras nozīme pieaug gan drošības, gan zaļās pārejas kontekstā, jauniešu karjeras plānos saglabājas ar zemu interesi.
Skatīt pilnus aptaujas datus:
Swedbank vadītājs Latvijā Lauris Mencis norāda, ka šie dati ir būtiski arī no tautsaimniecības attīstības viedokļa: “Ja jauniešu intereses ilgstoši nesekos ekonomikas struktūrai un investīciju virzieniem, tas ietekmēs visas valsts izaugsmi. Karjeras izglītībai jāpalīdz jauniešiem saprast, ka stabila un jēgpilna karjera iespējama arī nozarēs, kuras šobrīd šķiet mazāk redzamas, bet kurās būs liels pieprasījums pēc talantiem. Tas ir jautājums par Latvijas spēju ilgtermiņā saglabāt konkurētspēju un attīstīt augstas pievienotās vērtības ekonomiku.”
Papildus nozares izvēlēm pētījums izgaismo arī zemu pārliecību par karjeras lēmumu pieņemšanu. Tikai ap 40 % jauniešu jūtas pārliecināti par savu spēju pieņemt lēmumus par nākotnes karjeru, kas ir zem OECD ieteiktā līmeņa. Vienlaikus tikai 24 % jauniešu ir bijusi individuāla saruna ar karjeras konsultantu skolā vai ārpus tās, kas nozīmē, ka lielākā daļa jauniešu savus karjeras lēmumus pieņem bez profesionāla atbalsta.
“Aptaujas dati liecina - jaunieši domā par nākotni, bet viņu rīcībā bieži nav pietiekamas informācijas, lai pieņemtu pamatotus lēmumus. Karjeras izvēles arvien vairāk balstās interesēs, nevis izpratnē par to, kur veidosies darba vietas un kādas prasmes būs pieprasītas,” prezentējot jaunākos aptaujas datus sacīja Latvijas Izglītības akseleratora vadītāja Zane Čulkstēna.
Dati rāda arī, ka jaunieši dod priekšroku praktiskai karjeras izpētei, taču iespēju trūkst. Vairāk nekā trešdaļa jauniešu norāda, ka labprātāk vēlētos ēnu dienas, praksi vai vasaras darbu, tomēr gandrīz puse jauniešu, kuri 2025. gada vasarā vēlējās prakses vietu, to nesaņēma piedāvājuma trūkuma dēļ.
Īpašu satraukumu raisa šī gada aptaujā iekļautā sadaļa par mākslīgo intelektu (MI). Tikai 8 % jauniešu norāda, ka viņiem skolā ir bijušas regulāras (vairāk nekā trīs reizes) sarunas vai mācību aktivitātes par to, kā MI mainīs profesijas un darba tirgu. Lai gan 46 % jauniešu atzīst, ka MI ietekmi saprot tikai daļēji, 9 % jauniešu norāda, ka to nesaprot vispār, un daudziem joprojām nav skaidrs, kādas prasmes būs nepieciešamas nākotnē un kā tās mērķtiecīgi attīstīt.
Aptauja izgaismo arī dzimumu atšķirības MI izpratnē - mākslīgā intelekta ietekmi uz nākotnes darbu izprot 55 % zēnu, bet tikai 40 % meiteņu, kas palielina risku, ka meitenes vēl vairāk attālināsies no tehnoloģiskajām un augstas pievienotās vērtības nozarēm. Vienlaikus dati liecina, ka daļa jauniešu MI uztver pretrunīgi vai balstās fragmentārā informācijā, ko visbiežāk iegūst pašmācībā internetā, nevis strukturētā izglītības procesā.
Accenture Talantu studijas vadītāja Baltijā Zanda Arnava uzsver MI dimensijas nozīmi: “Mākslīgais intelekts jau šobrīd maina darba saturu gandrīz visās nozarēs, ne tikai IT. Ja jaunieši par to uzzina nejauši vai tikai pašmācībā, mēs riskējam ar būtisku prasmju plaisu. MI izpratnei un nākotnes prasmēm ir jābūt sistemātiskai izglītības procesa daļai, lai jaunieši spētu apzināti sagatavoties profesijām, kuras vēl tikai veidojas.”
Par Latvijas Izglītības akseleratoru
Latvijas Izglītības akselerators ir Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) globālās izglītības akseleratoru programmas daļa. To 2023. gada 30. novembrī Latvijā uzsāka Pasaules Ekonomikas forums sadarbībā ar Swedbank Latvija, Accenture, Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju.
Latvijas Izglītības akselerators ir trīs gadu iniciatīva (2023–2026), kuras mērķis ir veicināt ilgtermiņa, sistēmiskas pārmaiņas karjeras izglītībā un prasmju attīstībā, stiprinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru. Akseleratora fokusā ir jauniešu labāka sagatavošana mainīgajam darba tirgum, balstoties datos, darba tirgus vajadzībās un nākotnes prasmēs.
Plašāka informācija šeit.
Skatīt pilnus aptaujas datus:
