Swedbank Finanšu institūta jaunākā pētījuma* dati rāda, ka finanšu jautājumi ir trešais biežākais stresa avots sabiedrībā. Diemžēl puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par ģimenes finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā. Finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk tas negatīvi atsaucas uz veselību un attiecībām ar tuviniekiem, liecina pētījums.
Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa: “Veselīgās devās stress ir pieņemama un zināmā mērā pat nepieciešama dzīves sastāvdaļa, kas mūs mobilizē un mudina uz mērķtiecīgu rīcību."
"Zemi ienākumi viennozīmīgi rada lielu izaicinājumu nodrošināt visas ģimenes vajadzības, bet tajā pašā laikā daudzi no mums varētu dzīvot labāk ar esošo naudas apjomu, piemēram, mainot naudas tērēšanas un aizņemšanās paradumus, kā arī pakāpeniski veidojot uzkrājumu drošības spilvenu. Ir nenoliedzama sakarība – jo zemāki ienākumi, jo lielāks stresa līmenis, bet augstāko ienākumu grupā tas sarūk."
"Taču augsti ienākumi pēc būtības nenodrošina finansiālo labklājību. Tās pamatā ir nevis tas, cik nopelnām, bet gan tas, kā ar nopelnīto naudu rīkojamies.”
Haoss naudas lietās
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 40% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu ģimenes naudas lietās valda diezgan liels haoss, bet 65% nav apmierināti ar šī brīža finansiālo situāciju. Kopumā ar finansiālas dabas apgrūtinājumiem pēdējo sešu mēnešu laikā nācies saskarties 78% Latvijas mājsaimniecību. Visbiežāk tie izpaudušies kā grūtības uzkrāt ilgtermiņa mērķiem, nemiers un satraukums par naudu, dzīvošana no algas līdz algai vai vainas apziņa par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām. Gandrīz desmitā daļa mājsaimniecību saskārušās ar situāciju, kad vairs nespēj tikt galā ar ikdienas maksājumiem.
“Runāt par budžeta plānošanu un finanšu prasmju uzlabošanu Latvijas sabiedrībā intensīvāk esam sākuši tieši pēdējos gados. Gadu no gada šīs prasmes Latvijas iedzīvotājiem uzlabojas, taču nepieciešama arī atbilstoša rīcība. Joprojām ir daudz uzlabojamo jomu, kurās plūstam pa straumi un neņemam kontroli savās rokās. Tas nozīmētu pievērsties rūpīgai budžeta plānošanai, izvirzīt mērķus un rīkoties atbilstoši iepriekš izveidotam plānam."
"Finanšu stress samazinās brīdī, kad šajā jomā ieviešam kārtību, jo plānošana rada drošības un stabilitātes sajūtu par nākotni."
"Cilvēki mēdz teikt, ka viņu rīcībā nav tik daudz naudas, lai plānotu, taču ir tieši pretēji – jo mazāk naudas, jo rūpīgāk jāseko, kur katrs eiro cents tiek iztērēts. Nauda nenes laimi, taču tai nenoliedzami ir būtiska loma mūsu ikdienā, kas ķēdes reakcijā atsaucas uz neskaitāmām citām dzīves jomām,” rezumē Evija Kropa.
Kā mazināt stresu, plānojot savas finanses?
Tikai tad, ja precīzi zināsi, cik daudz pelni un cik daudz un kam tērē, varēsi pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas.
- Tāpēc būtiski sākt ar ienākumu un izdevumu uzskaiti, kam noderēs ģimenes budžeta kontrolsaraksts.
“Ienākumu uzskaite vairumā gadījumu nesagādā grūtības, laikietilpīgākā būs izdevumu uzskaites puse. Izdevumu pusē svarīgi uzskaitīt visas izmaksas – ne tikai tās, kas attiecas uz mājokli, transportu un pārtiku, bet arī izdevumus par izglītību, veselību un skaistumkopšanu, kā arī izklaidi un atpūtu. Turklāt svarīgi neaizmirst arī uzkrājumu veidošanu kā izdevumu pozīciju ‒ vai tās būtu regulāras iemaksas privātās pensijas uzkrājumā, bērna izglītībai vai drošības spilvenam, arī šīs pozīcijas pieskaitāmas pie regulārajiem izdevumiem,” stāsta Evija Kropa.
Kad tikts skaidrībā ar saviem ienākumiem un izdevumiem, nepieciešams izdarīt secinājumus, atbildot uz jautājumu, vai visi tēriņi ir jēgpilni un vai esošā situācija ir pieņemama.
Parasti analīzes procesā ir garantēti pārsteigumi, jo, saskaitot galvā, tēriņu summas šķiet mazākas un pazūd no atmiņas. Tieši nelielie un it kā nenozīmīgie ikdienas tēriņi mēneša ietvaros veido vērā ņemamu summu.
Parasti pēc viena līdz trīs mēnešu izdevumu analīzes ģimenes jau redz iespējas esošās situācijas uzlabojumiem. Iespējams, ka primārais mērķis būs tikt galā ar visu rēķinu un saistību segšanu. Brīdī, kad šis uzdevums paveikts, var ķerties klāt nākamajiem mērķiem, piemēram, atrast budžetā naudu uzkrāšanai lielākam pirkumam, naudas atlikšanai nebaltai dienai vai jauna kredīta maksājumam. Kad esi sapratis, ko var darīt savu mērķu sasniegšanas labā, – atliek rīkoties! Iespējams, ka šis ir grūtākais no visiem soļiem, jo prasa ļoti konkrētas darbības, lai apņemšanos īstenotu, tomēr tas ieceres pārvērš realitātē.
- Lai gan savu finanšu plānošana bieži vien izraisa negatīvas asociācijas, jo saistās ar izdevumu samazināšanu un kontroli, naudas tēriņu plānošana ir iespēja izkļūt no finansiālām grūtībām, kļūt finansiāli neatkarīgākam un mazināt ikdienas stresu par finansēm.
*Swedbank Finanšu institūta 2020.gada pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Ar interneta interviju palīdzību aptaujāti 1027 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
