To laikā Swedbank klienti saņem aicinājumu izņemt skaidru naudu un nodot to it kā “drošības dienestu darbiniekiem”, kas to “noglabās drošā vietā” vai izmantos ļaundaru notveršanai.
Kā uzsver Anita Kivkucāne, Swedbank Finanšu noziegumu novēršanas un izmeklēšanas nodaļas vadītāja: “Cilvēki iekrīt šajās mākslas filmām līdzīgās shēmās, jo tiešām vēlas palīdzēt. Tomēr atgādinām, ka neviens drošības dienests vai Valsts policija savās operācijās neizmantos cilvēku privātos līdzekļus. Tāpat arī aicinām cilvēkus kritiskāk izturēties pret ziņojumiem, kas saņemti no nepazīstamiem cilvēkiem un neticēt katram, kurš izliekas pārstāvam kādu “tiesībsargājošo iestādi””.
To, ka šādos gadījumos nepieciešams kritiskāk izvērtēt izteiktajos aicinājumos, apliecina arī apkrāpto klientu stāstītais, ka atsevišķos gadījumos krāpnieki pat aicinājuši skaidro naudu ar taksometru vest uz citu Latvijas pilsētu un nodot “drošības dienestu darbiniekiem”. Tāpēc Swedbank atkārtoti aicina – kritiski izturēties pret jebkuru, kurš prasa izpaust personīgos datus, nekādā gadījumā neatsaukties aicinājumam nodot kādam skaidro naudu vai veikt pārskaitījumus uz “drošu bankas kontu”, kā arī pat pie mazākajām aizdomām par krāpšanas mēģinājumu, sazināties ar banku, zvanot 67444444. Savukārt, ja cilvēki nodevuši naudu krāpniekiem vai vēl tikai ir saziņā ar viņiem, obligāti informēt Valsts policiju. Ātra un precīza informācijas sniegšana ir izšķiroša krāpnieku notveršanai.
Bez augstāk minētā, vēl joprojām aktuāli krāpšanas mēģinājumi notiek arī biedējot klientus ar it kā uzlauztu Google kontu, kura glābšanai obligāti jāizpauž personīgā informācija, tāpat zvanot mēģina radīt emocionālu satraukumu par it ka notikušu aizdomīgu maksājumu vai tikko kā paņemtu kredītu, kā arī cenšas uz klientu ierīcēm pievienot programmatūras šo ierīču attālinātai pārvaldīšanai. Pat, ja klienti nav cietuši finansiālus zaudējumus, vienmēr jāpatur prātā, ka krāpnieku interese sākotnēji var būt arī tikai iegūt informāciju un izmantot to vēlāk.