Viņi zvana, raksta un ielaužas mūsu ikdienā ar skaidru plānu - pārsteigt nesagatavotus, izmantot apmulsumu un iegūt naudu vai personas datus. Tāpēc esam apkopojuši deviņus būtiskākos padomus, kā neuzķerties uz krāpnieku ēsmām.
-
Swedbank Blog saturs arī audio formātā - klausies kur un kad tev ērtāk!
- Neizpaudiet bankas paroli un Smart-ID kodus, lai cik uzstājīgi tos arī neprasītu. Neievadiet kodus, ja vien pats neesat uzsācis darbību, kuras apstiprināšanai tie ir nepieciešami. Šī informācija sargā jūsu naudu un identitāti digitālajā vidē! "Šobrīd aktivizējušies krāpnieki, kas zvana un lūdz nosaukt bankas kartes un internetbankas datus, bieži vien uzdodoties par kādas bankas vai Smart-ID pārstāvi. Viņi izmanto tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju."
"Tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un jāatceras svarīgākais kritērijs, kā uztvert šādus zvanus: banka nekad jums pati nezvanīs, lai noskaidrotu jūsu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai lūgtu ievadīt Smart-ID kodus," stāsta Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.
- Atcerieties: vienmēr apstipriniet ar Smart-ID kodu tikai tās darbības, kuras pats esat ierosinājis! Piemēram, uzsākot ikvienu darbību Swedbank internetbankas vai lietotnes izmantošanai, Smart-ID lietotnē tiek parādīts atsevišķs papildu logs. Tajā jūs varat redzēt savu darījumu detaļas, piemēram, ka ar Smart-ID koda ievadīšanu jūs plānojat pieslēgties mobilajai lietotnei vai ienākt internetbankā, veikt maksājumu, reģistrēt jaunā ierīcē mobilo lietotni vai Smart-ID kontu. Tās ir jāpārbauda un jāapstiprina, un tikai pēc tam jāievada savs PIN kods. Nekad nevajag vadīt Smart-ID kodus, ja pats neesat uzsācis darbības, kuru apstriprināšanai Smart-ID kods tiek pieprasīts. Tas var liecināt, ka krāpnieki ir ieguvuši jūsu datus un jums nezinot rīkojas jūsu vietā.
- Nepakļaujieties steigai, agresijai un citiem krāpnieku psiholoģiskiem paņēmieniem! Šādos gadījumos nekavējoties pārtrauciet sarunu. Vienmēr esiet uzmanīgi, atbildot uz nezināmu zvanītāju zvaniem.
- Ja saruna vai piedāvājums izklausās aizdomīgi un rada šaubas, pārtrauciet sarunu un zvaniet savai bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru. Izskaidrojiet situāciju bankas darbiniekam, un viņš pateiks, vai zvans bija krāpšanas mēģinājums, un paskaidros, kā rīkoties. Piemēram, viens no aizdomīgiem rādītājiem ir, ka zvanītājs nerunā latviski, lai gan stādās priekšā kā Latvijā pārstāvētas organizācijas vai iestādes darbinieks.
- Ja saņemiet negaidītu e-pastu, pārliecinieties, kurš ir tā patiesais sūtītājs. Nereti sākotnēji rādās, ka ziņa ir no bankas, taču, pārliecinoties, kas slēpjas zem, redzam, ka tā ir viltota. Bieži izmantota krāpnieku ēsma ir aicinājums atjaunot savus datus. Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti ir veidoti tā, lai radītu iespaidu, ka sūtīti no iestādes, kurai uzticaties (bankas, Valsts ieņēmumu dienesta u.c). Tāpēc vienmēr jāpārbauda, vai sūtītāja e-pasta adrese atbilst iestādei, no kuras, šķietami, sūtīta vēstule, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Līdzīgi jārīkojas ar e-pastā ietvertajām saitēm uz tīmekļa vietnēm. Jāpārbauda, vai tām ir saistība ar iestādi, kuras vārdā sūtīta vēstule. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet par krāpšanas mēģinājumu.
- Izpētiet pievienoto interneta saiti, pirms uz tās klikšķiniet. Nespiediet uz e-pastā vai īsziņā norādītās interneta saites, ja neuzticaties sūtītājam! Atcerieties, ka banka nekad nesūtīs internetbankas saiti SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus internetbankā, jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei. Ja tā nav jūsu bankas oficiālā mājaslapas adrese, šādā lapā pieejas kodus ievadīt nedrīkst
- Ja piedāvā investīcijas ar 0 risku un milzu peļņu, tā ir krāpnieku ēsma. Ne velti saka - par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju "Google" par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.
"Noteikti iesaku apskatīties Latvijas Finanšu un tirgus kapitāla mājaslapā, kur var atrast licencētus investīciju pakalpojumu sniedzējus," saka Vadims Frolovs.
- Regulāri pārbaudiet izejošos maksājumus no sava konta! Uzstādiet ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus. Tā jūs nevarēs pārsteigt ar maldinošām ziņām par darbībām kontā, jo būsiet labi informēts.
- Neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmatūru savās viedierīcēs. Banku vai investīciju uzņēmumu darbinieki nekad neaicinās instalēt papildu programmatūru jūsu viedierīcēs, lai palīdzētu veikt ieguldījumus. Ar tām krāpnieki iegūst piekļuvi ierīcei un izkrāpj naudu.
Un tomēr, ja gadās pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā.
Vienmēr ziņojiet arī policijai par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem, pat tad, ja neesat kļuvis par krāpnieku upuri!
Ja esat apkrāpts, iesniedziet iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai elektroniski portālā Latvija.lv. Brīdinājumu par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē sūtiet izskatīšanai policijai mobilajā aplikācijā "Mana Drošība" (Google Play Android ierīcēm vai AppStore Apple ierīcēm).
-
Vairāk par to, kā atpazīt krāpniekus un kā neuzķerties uz viņu ēsmām, lasi www.neuzkeries.lv.
