Finanšu veselības avīzē apskatām finanšu pratības aktualitātes, izglītības iniciatīvas un notikumus, lai dotu iedvesmu veicināt savu finanšu veselību un labklājību. Šajā izdevumā:
- Pētījumi par vidusslāni un finansiālo neatkarību
- Izglītojoša instalācija un interaktīvs tests "Nospied krāpnieku"
- Swedbank jauniešu meet-up par naudu, investēšanu un nākotni
- Finanšu pratības iniciatīva "TAVA MAKA TAKA" Rīgas svētkos
- Dienas nometne bērniem "Naudas laboratorija"
- Apkopojums par finanšu veselības aktivitātēm kaimiņos un pasaulē
Vidusslānim sevi pieskaita arvien vairāk iedzīvotāju, tomēr puse
savu mājsaimniecību vērtē zem tā
2026. gadā 43% Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim, savukārt 47% savu mājsaimniecību vērtē kā tādu, kas atrodas zem vidusslāņa, bet nav trūcīga. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi uzskata vien 1,2% iedzīvotāju.
Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju pašvērtējums ir uzlabojies. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri sevi pieskaita vidusslānim, kopš 2024. gada ir pieaudzis par nepilniem trim procentpunktiem, savukārt trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies.
Vidusslāņa ienākumu slieksnis kļūst augstāks
2024. gadā iedzīvotāji par nepieciešamo ienākumu līmeni viēji uzskatīja 1259 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas uz vienu mājsaimniecības locekli, bet 2026. gadā – jau 1537 eiro. Papildus ienākumiem iedzīvotāji par būtiskiem vidusslāņa raksturlielumiem uzskata sev piederošu nekustamo īpašumu (83%), spēju bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus (80%) un iespēju atļauties maksas medicīniskos pakalpojumus (76%). Arvien lielāka nozīme ir arī uzkrājumiem – 55% uzskata, ka vidusslāņa piederībai būtiski ir veidot uzkrājumus pensijai, bet 51% – drošības spilvenu vienas līdz trīs mēnešalgu apmērā.
“Vidusslānis ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības grupām, jo veicina ekonomikas izaugsmi, nodrošina stabilu patēriņu, rada pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Finansiāli stabilas ģimenes biežāk iegulda bērnu izglītībā, prasmju attīstībā un veselībā, tādējādi veidojot pamatu produktīvākai un konkurētspējīgākai tautsaimniecībai nākotnē. Finanšu institūtā mērām vidusslāņa izmaiņas kopš 2018. gada, un jāsecina, ka lielas pozitīvas izmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā par piederību šim slānim ieraudzīt ir grūti. Tomēr šī gada aptaujas dati iezīmē pozitīvas pazīmes, ko, cerams, spēs veicināt turpmākais politiskais cikls,” norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
“Nospied krāpnieku” izglītojošā instalācija
No jūlija dažādās Latvijas vietās apskatāma Swedbank Finanšu institūta izglītojošā instalācija “Nospied
krāpnieku”, kas pievērš uzmanību un aicina ikvienu aizpildīt interaktīvu testu vietnē www.nospiedkrapnieku.lv. Ikviens interesents var to izmēģināt un pārbaudīt, cik labi spēj atpazīt krāpnieku izmantotās shēmas. Instalācija aicina ikvienu ne tikai pārbaudīt savas zināšanas, bet arī lielāku uzmanību pievērst brīdinājuma signāliem.
Interaktīvajā testā ir iekļauti dažādi ikdienā sastopami scenāriji – krāpnieciski zvani, īsziņas un e-pasti, viltus investīciju piedāvājumi un citi mēģinājumi iegūt cilvēku datus vai naudu. Pēc katras atbildes tiek sniegts skaidrojums, kas palīdz pamanīt krāpniecības pazīmes un saprast, kā šādās situācijās rīkoties.
Plašāka informācija un pārējās aktivitātes atrodamas avīzē:
