Uzrunājām divas studentes, kuras ir noticējušas sev un 23 gadu vecumā vēlreiz uzsākušas bakalaura studijas – Latvijas Universitātes psiholoģijas studenti Aneti Meisteri un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Alisi Jātnieci.
Gan Anete, gan Alise pirms tam ir ieguvušas bakalaura grādu pilnīgi citā virzienā – Anete studēja tiesību zinātni, Alise – moderno valodu un biznesa studijas.
Pretēji daudzu citu pieredzei, sākotnējā studiju novirzienu izvēle, vēl esot galīgi “zaļiem gurķiem”, bija viņu pašu lēmums, nevis spiediens no vecākiem. “Patiesībā tieši mani vecāki bija tie, kuri teica, lai padomāju divreiz un centās piedāvāt izskatīt vēl citas alternatīvas tiesību studijām. Iedomājieties astoņpadsmit gadus vecu jaunieti, kura ir noskatījusies visas seriāla “Suits” sērijas, filmu “Gudrā blondīne”, un nevar tik sagaidīt, kad varēs mainīt pasauli. Daļēji tas bija iespaids no filmām par aizraujošo advokātu dzīvi, daļēji vēlme izaicināt sevi un mācīties ko tādu, kas prasa lielu piepūli, cīņu un nemitīgu attīstību,” atminās Anete.
Pieredze profesionālajā vidē kā motivators no jauna uzsākt studijas
Taču gan Anete, gan Alise atzīst – pieredze profesionālajā vidē un studiju un darba gados gūtais briedums licis saprast, ka viņu īstais aicinājums ir kas krietni atšķirīgs. Alises gadījumā darbs vienā vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmuma biznesa centriem pusotra gada garumā palīdzēja saprast, ka biroja darbs pie datora no plkst. 8.00 līdz 17.00, nav viņas formāts. Savukārt Anete savu aizraušanos ar psiholoģiju atklāja, strādājot juridiskajā birojā.
“Tajā laikā darbojos ar dažādām civillietām, tai skaitā ar laulības šķiršanu, vecāku un bērnu saskarsmes tiesībām, kur liela daļa pierādījumu balstījās uz dažādiem psihologu atzinumiem. Atceros, cik aizrautīgi iedziļinājos šajās lietās, līdz sapratu, ka iemesls pastiprinātai interesei ir tieši pats psiholoģiskais aspekts,” dalās Anete.
Jābūt gatavam izaicinājumiem
Lēmums mainīt studiju virzienu un no jauna stāties pirmkursniekos var biedēt. Kā jau ar bakalauru kabatā sākt studijas jaunā nozarē no baltas lapas? Vai nejutīšos kā neveiksminieks, kurš pats īsti nezina, ko vēlas? Kā uzņemties finansiālo atbildību ikdienā, kamēr citi vienaudži jau sāk veidot karjeru ar regulāriem ienākumiem? Šie var būt galvenie iemesli, kādēļ daudzi neuzdrošinās riskēt un uzsākt studijas no jauna, turpinot darīt to, kas nav viņu patiesais aicinājums.
Tieši tā jutās arī Alise, kurai bija bail atpalikt no vienaudžiem, jo medicīnas studijas ilgst vairākus gadus. Tām vēl seko rezidentūra, kas ir studijas un praktiskais darbs vienlaikus.
“Pa šo laiku mani vienaudži būs paspējuši finansiāli nostabilizēties, veidot iekrājumus, iegādāties savu nekustamo īpašumu vai auto, taču es ceļu uz finansiālu neatkarību tikai uzsākšu. Ja paraugās no tāda skatu punkta, tad “atpalieku” no saviem bijušajiem klasesbiedriem par aptuveni pieciem gadiem,” stāsta medicīnas studente.
Taču viņa nebēdā, jo ir pārliecināta, ka šobrīd ir īstajā vietā. Mums katram ir savs unikālais dzīvesceļš, ritms un mērķi, uz ko tiecamies, tādēļ nedrīkst ļauties kārdinājumam salīdzināt sevi ar citiem.
Studiju uzsākšana nozīmē arī ierobežotas iespējas turpināt pilna laika darbu, tādējādi samazinot savus ikmēneša ienākumus, jo sevišķi, ja līdz šim esi sevi pierādījis profesionālajā vidē. Raugoties uz Anetes un Alises situāciju, var noprast, ka iespēja turpināt darbu atšķiras no studiju nozares. Ja Anete periodiski strādāja, tad Alise gan atzīst, ka pirmajos gados medicīnas studijas apvienot ar darbu ir teju neiespējami - tad jāatdodas tādiem bāzes kursiem kā anatomijai, histoloģijai, fizioloģijai un citiem. Tādēļ pirms studiju uzsākšanas, laikus gaidāmajiem ikdienas tēriņiem.
Protams, lai arī studiju maiņa, tāpat kā jebkurš cits lēmums dzīvē, ir risks, ja to neuzņemsies, neuzzināsi, vai tieši tā nav atslēga uz tavu veiksmes stāstu. Anetei riska uzņemšanās ir atmaksājusies dubultā:
“Ir sajūta, ka esmu atradusi vienu no savas dzīves aicinājumiem. Zināšanas, ko jau esmu ieguvusi, ir palīdzējušas padziļināti iepazīt savu personību, kā arī definēt iekšējo vērtību sistēmu. Vienlaikus esmu iemācījusies izprast cilvēkus tā, kā agrāk nepratu. Es teiktu, ka pāriešana no juridiskās sfēras uz psiholoģijas zinātni bija kā “izkāpšana no kastes”, kura priekš manis bija pārāk vienveidīga un kurai vairs nejutos piederīga.”
Konsultējies ar līdzcilvēkiem vai karjeras konsultantiem
Gadījumos, kuros māc šaubas par to, vai uzsākt studijas no jauna, ir vērts apmeklēt kādu personīgās izaugsmes treneri, karjeras konsultantu vai psihologu, kas palīdzēs ar padomu vai pareizā virzienā uzvedinošu jautājumu. "Iesaku mainīt profesiju vai studiju virzienu, ja cilvēks nejūtas laimīgs ar to, ko pašlaik dara vai ko ir izmācījies. Ja ir vēlme mainīt profesiju, ne vienmēr vienīgā iespēja ir studijas augstskolā, var sākt ar online kursiem vai meklēt kādas citas apmācību iespējas. Jaunieši mūsdienās ar vien vairāk uzdrošinās kā mainīt profesijas, tā arī mainīt studiju virzienus. Ja mērķis ir atrast savu sapņu darbu vai sapņu profesiju, tad tas ir apsveicami, jo ne visiem ir drosme kaut ko mainīt savā dzīvē,” stāsta Vineta Bērziņa, karjeras konsultante un podkāsta “Pirms darba” autore.
Ja lasi šo blogu, iespējams, arī tu esi aizdomājies par studiju programmas maiņu, taču tevi attur bailes no nezināmā. Tādas pieredzes kā Anetei un Alisei liecina, ka tas, kurš neriskē - nevinnē. Tādēļ esi atklāts pret sevi un iegūsti visu iespējamo informāciju par studiju programmu, kurā vēlies mācīties. Uzrunā cilvēkus, kuri to jau apgūst vai strādā profesijā, kas tevi vilina! Viņi visprecīzāk varēs norādīt uz slēptajiem akmeņiem un ikdienas “sāpēm”, kurus studiju reklāmtekstos noklusē.