Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas tehniskās universitātes Radošo industriju studiju programmas studente Terēze veiksmīgi apvieno savu mācību grafiku ar darba gaitām uzņēmumā, kurā strādā ar 80% lielu slodzi, savukārt papildus ienākumus reizēm rod, piepelnoties arī kā auklīte.
Darbs paralēli studijām viņai nodrošina patstāvību un ļauj būt neatkarīgai no vecākiem, kā arī ikdienā atļauties sevi iepriecināt, tomēr arī ģimene šajā dzīves posmā Terēzi atbalsta, apmaksājot studiju kredītu. Savukārt visus ar dzīvesvietas izmaksām, transporta izdevumiem un citiem ikdienas tēriņiem saistītos izdevumus, pateicoties darbam, Terēze nosedz pati.
Lielākie izdevumi – mājoklim un transportam
Izmaksu kategorijas, uz kurām tiek tērēts lielākais mēneša budžets, ir dzīvokļa īres maksa, pārtika un maltītes ārpus mājām, kā arī izklaide un transporta izdevumi. “Transporta izdevumiem – sabiedriskajam transportam un taksim – mēnesī iztērēju apmēram 30 eiro. Par dzīvokli katru mēnesi atlieku 250 eiro, kas sevī ietver daļu īres maksas un komunālos maksājumus, jo otru pusi sedz dzīvokļa biedrs,” atklāj Terēze.
Terēze aprēķinājusi, ka ēšanas izdevumiem no pirmdienas līdz piektdienai vidēji tiek iztērēti aptuveni 50 eiro. “Nedēļā mēģinu pārtiku lielveikalā iegādāties vienreiz. Tie ir ap 30 līdz 40 eiro, kas mēnesī veido vairāk nekā 100 eiro lielas izmaksas pārtikas produktiem vien. Papildus jārēķinās ar pusdienu izmaksām ikdienā, kam nedēļā kopā atvēlu virs 10 eiro,” stāsta Terēze.
Tā kā šobrīd pārtikas izmaksas ir ļoti lielas, studente iesaka veikt pārdomātus pirkumus un pārliecināties, ka nopirktie produkti patiešām tiek izlietoti: “Mēģinu vairāk strādāt no mājām, kas ļauj arī maltīti gatavot pašai, tādējādi veikalā iegādātā pārtika rada lielāku jēgu un izdevumi uz to atmaksājas,” pieredzē dalās Terēze.
Arī izdevumi izklaidei tiek plānoti
Nedrīkst aizmirst, ka ikvienam cilvēkam – gan strādājošajiem, gan studējošajiem – svarīgs aspekts viņa produktivitātē ir balanss starp darbu, mācībām un atpūtu, tāpēc arī Terēze daļu no nopelnītā atvēl izklaidēm. “Ejot izklaidēties, kas sanāk 3-4 reizes mēnesī un pa reizei arī darba dienās, no budžeta nākas ierēķināt aptuveni 100 eiro mēnesī.” Ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī starp lekcijām vai pēc darba studentei izdodas apmeklēt kādu saviesīgu pasākumu, izstādi vai kino, tādēļ ar papildus izdevumiem izklaides un atpūtas kategorijā Terēze rēķinās arī ikdienā, tam mēnesī vēl atvēlot apmēram 35 eiro. Reizi mēnesī Terēze iepriecina sevi arī ar kādu papildinājumu garderobē, kam ierēķina 50 eiro no sava budžeta. Tāpat studenta dzīve nav iedomājama bez mūzikas, tāpēc Terēzei ir Spotify Premium abonements ar ikmēneša maksu 6 eiro.
Kā zināt, kur ietaupīt?
Studente atzīst, ka vēlas rūpīgāk sekot līdzi saviem izdevumiem, lai izdotos pēc iespējas vairāk ietaupīt: “Jāizpēta, kā pareizi rīkoties ar naudu, lai prasmīgi to varētu iekrāt un samazinātu nevajadzīgās izmaksas. Būtu jāsāk izvērtēt pakalpojumus, ko izmantoju un ko var aizstāt ar citām alternatīvām. Piemēram, taksometrs būtu jāatstāj kā pēdējais variants, jo lielākoties visur var aiziet ar kājām vai pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tāpat arī dažus no skaistumkopšanas rituāliem, piemēram, par manikīru biežāk varētu parūpēties pati,” domās dalās Terēze. Vērts atcerēties, ka studentiem pienākas arī dažādas transporta pakalpojumu atlaides, kuras noteikti vajag izmantot.
Lai pašam diendienā nebūtu jāveic pieraksti par saviem izdevumiem, vienkārši, ātri un ērti naudu un tēriņus vari kontrolēt ar internetbankas palīdzību. Ar budžeta plānotāju precīzi zināsi, cik daudz tērē pārtikai, apģērbam, transportam un izklaidei. Atliek tikai to pieslēgt, un visi darījumi ar karti un internetbankā automātiski tiks atspoguļoti budžeta plānotāja pārskatā. Tu iegūsi ne tikai lielisku pārskatu par saviem ikdienas izdevumiem, bet varēsi arī labāk plānot savus tēriņus nākotnē. Turklāt tagad budžeta plānotājā vari noteikt limitus kopējiem izdevumiem vai izdevumu kategorijām.
Lai gan kopumā Terēze atzīst, ka iekrājumus izveidot vēl nav izdevies, kā ērtu risinājumu studentiem viņa iesaka krājrīku, kas ļauj daļu no pieejamās summas novirzīt uzkrājuma veidošanai un pamazām iekrāt nebaltām dienām vai kādam sen gaidītam pirkumam. “Labi atalgotu darbu strādāju pēdējo pusgadu, tāpēc iekrājumus pagaidām man vēl nav izdevies izveidot. Esmu apmierināta, ja mēneša beigās, nav "jāskaita līdz algai", taču zinu, ka ar pilnas slodzes darbu un mazāk nevajadzīgiem izdevumiem izdotos daļu naudas arī atlikt lielākiem pirkumiem vai drošības spilvenam.”
Terēzes mēneša izdevumi:
Pārtikas produkti un pusdienas ārpus mājas ~ 200 eiro (50 eiro nedēļā)
Dzīvokļa īre un komunālie maksājumi - 250 eiro
Izklaides ~ 125 eiro
Apģērbs ~ 50 eiro
Sabiedriskais transports un taksometra pakalpojumi ~ 30 eiro
Spotify Premium abonements - 6 eiro
Kopā: ~ 661 eiro
Ja darbu ar studijām apvienot nav iespējams
Terēze ikmēneša izdevumus var atmaksāt, pateicoties iespējai apvienot darbu ar studijām, taču ne visās studiju programmās un augstskolās tas ir iespējams. Šādos gadījumos liels atbalsts mācību procesā var būt studējošo kredīts, par kuru studiju laikā būs jāmaksā tikai kredīta procenti. Šādu risinājumu izvēlējās arī Katrīna, kura studijas pabeidza pirms 10 gadiem.
“Pirms nu jau vairāk nekā 10 gadiem izvēlējos studijas augstskolā, kas tobrīd attiecīgajā programmā nepiedāvā budžeta vietas. Lai maniem vecākiem nebūtu pēkšņi tik liels finansiālais slogs, kad jāapmaksā gan manas studijas, gan patstāvīgas dzīvošanas uzsākšana Rīgā, nolēmu par studijām maksāt pati, ņemot studiju kredītu. Karjeras sākumā šis regulārais maksājums varbūt kādu brīdi likās liels, taču pēdējos gados to pat nemanīju. Kopumā šo maksājumu apmēram 10 gadu garumā uztvēru kā vienu no regulārajiem maksājumiem, kas jāveic. Gluži kā rēķins par telefonu vai internetu,” pieredzē dalās Katrīna.
Studiju laiks ir lielisks brīdis, kad uzsākt patstāvīgo dzīves ceļu, tomēr ir būtiski sekot līdzi saviem tēriņiem un plānot, lai izdevumi nepārsniedz ienākumus.
