Runāt ar jauniešiem par lietām, kas ne vienmēr atrodamas mācību grāmatās — par drosmi būt patiesam, par rūpēm vienam par otru un par spēju pateikt “nē”, kad tas ir svarīgi.
Tieši caur šīm sarunām tiek sasniegts MOT programmas mērķis – palīdzēt jauniešiem kļūt drosmīgākiem, pārliecinātākiem un empātiskākiem. Šīs vērtības skolās iedzīvina īpaši apmācīti MOT treneri, un viens no viņiem ir Gunārs Caune – Swedbank procesu izcilības vadītājs, kurš jau sešus gadus regulāri dodas uz skolām, lai ar jauniešiem runātu par dzīvi, attiecībām un drosmi būt pašiem.
Gunāra ceļš kā MOT trenerim sākās neplānoti – viņš kā brīvprātīgais palīdzēja matemātikas stundās Mārupes ģimnāzijā.
“Ideja bija būt klāt un vienkārši atbalstīt skolēnus, īpaši tos, kuri, kā mēdz teikt, “sēž klases aizmugurē”,” viņš stāsta. “Un tad es sapratu, ka skolā ļoti pietrūkst pieaugušo, kuri nav nākuši mācīt, bet vienkārši ir līdzās.”
Redzot viņa spēju atrast kopīgu valodu ar jauniešiem, Mārupes ģimnāzija – jau MOT skola – aicināja Gunāru iesaistīties programmā. “Sākumā ar humoru piedāvāja kļūt par matemātikas skolotāju, bet, kad atteicos, ieminējās par MOT. Ideja mani uzrunāja, un devos uz apmācībām,” viņš atceras.
Gunāru uzrunāja tas, ka MOT programmā uzsvars tiek likts nevis uz akadēmiskiem rezultātiem, bet uz sarunām par pašvērtējumu, attiecībām un iekšējo kompasu.
“Es pats gribēju kaut ko darīt citādi. MOT deva iespēju būt klātesošam kā cilvēkam, kas arī meklē, domā, kļūdās un mācās,” viņš saka.
Kad skolotājs nav skolotājs
Lai kļūtu par MOT treneri, Gunāram bija jāiziet vairāku dienu ilgas, intensīvas apmācības. Daudz kas šķita intuitīvi saprotams, tomēr šajās nodarbībās viņš apguva, kā vadīt sarunu, kā būt atvērtam un, pats galvenais, kā palīdzēt jaunietim domāt pašam. Pēc Gunāra teiktā šī pieredze viņu ne vien iedvesmoja, bet arī izaicināja:
“Pēkšņi tu saproti – tu nestāvi auditorijas priekšā ar pierakstu kladi. Tev jāspēj būt autentiskam. Jāiemācās runāt nevis par vērtībām, bet visam stāstījumam ir jābūt balstītam šajās vērtībās. Tas nav viegls uzdevums.”
Gunārs atzīst, ka visbiežāk kontakts ar skolēniem neveidojas uzreiz. MOT treneris pie konkrētās klases viesojas vairākas reizes semestrī, un attiecības nostiprinās pakāpeniski. “Sākumā esmu svešais. Bet jau pēc dažām reizēm viņi sveicina mani ar smaidu, dod pieci. Viņi vairs neskrien prom, bet uzdod jautājumus, uz brīdi uzkavējas, lai parunātos,” viņš stāsta.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, ko Gunārs izceļ, ir attiecību dinamika, kāda veidojas MOT nodarbībās.
“Es neesmu skolotājs, un viņi to zina. Tas rada brīvību, jo mēs nerunājam no pozīcijām – es zinu labāk. Mēs vienkārši sarunājamies. Man viņi nav jāvērtē pēc atzīmēm, nav jālabo viņu sacītais, un tieši tad atklājas tas, ko skolā nereti nepamana.”
Arī tēmas, par kurām tiek runāts, ir cilvēcīgas – cieņa, drosme pateikt “nē”, rūpes vienam par otru, kas tiek iedzīvinātas caur iesaistošām aktivitātēm, piemēriem un kopīgiem piedzīvojumiem.
“Dažkārt klasē valda pilnīgs haoss, dažkārt klusums un pārdomas. Tieši šī īstuma dinamika, kur nekas nav uzspēlēts, padara MOT pieredzi tik iedarbīgu,” viņš norāda.
Klusums kā saruna
Vienu no spēcīgākajām pieredzēm Gunārs saista ar tēmu par sapņiem.
“Bija reize, kad klasē runājām par nākotni. Daži puiši bija ļoti skeptiski. Ironizēja, bija it kā vienaldzīgi. Bet tad viens no viņiem negaidīti pateica: “Es gribu būt policists. Jo gribu būt vajadzīgs.” Un klasē iestājās klusums, jo visi saprata, ka tas bija patiesi teikts.”
Šādas epizodes, Gunāra pieredzē, nav iespējams ieplānot. Dažreiz nodarbība šķiet perfekti sagatavota, bet saruna “nenotiek”. Citreiz gluži pretēji – negaidīts mirklis kļūst par atklāsmi. Neparedzamība ir daļa no veiksmes, jo, nekontrolējot iznākumu, var radīt vidi, kur iespējama īsta saruna.
Gunārs novērojis arī to, ka MOT vide palīdz atvērties tiem, kuri ikdienā paliek ēnā. Ne visiem jābūt runātājiem – pietiek, ja viņi jūtas pamanīti, sadzirdēti un pieņemti.
Gunārs šobrīd vada jau otro trīs gadu ciklu klasē un regulāri piedalās arī MOT kopienas pasākumos. Viņaprāt, darbs MOT nav par ātru rezultātu vai vienu iedvesmas stundu, bet gan par ilgstošu līdzās būšanu – arī tad, kad nav atbilžu, kad māc šaubas vai kļūdas. Tieši šajā procesā rodas uzticēšanās, kas ar laiku iedod jauniešiem spēku – un arī pašam trenerim pārliecību, ka tas, ko viņš dara, ir no svara.
Kopumā MOT treneru kopienā aktīvi darbojas 33 Swedbank darbinieki, kuri ik mēnesi dodas uz skolām, lai vadītu MOT nodarbības, iedvesmotu jauniešus un uzklausītu viņu pieredzi par skolā piedzīvoto. Swedbank ir viens no MOT programmas lielākajiem atbalstītājiem, ik gadu palīdzot īstenot to vairāk nekā 70 skolās un sasniedzot vairāk nekā 12 000 jauniešu visā Latvijā. Šī sadarbība palīdz stiprināt pusaudžu drosmi dzīvot, drosmi rūpēties un drosmi pateikt “nē”, tādējādi veidojot drošāku un atbalstošāku sabiedrību.
