Savukārt nepieciešamība vairāk resursu veltīt drošībai un aizsardzībai liek uzdot jautājumu, vai ieguldījumiem ilgtspējīgos risinājumos vispār ir nākotne?
2025. gads bija pirmais, kad atsevišķiem uzņēmumiem bija jāgatavo ilgtspējas ziņojumi atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas (CSRD) prasībām. Citi vēl tikai gatavojās ziņošanas uzsākšanai, taču tagad EK rosina samazināt ilgtspējas ziņošanas tvērumu.
Pirmkārt, obligātā ziņošana attiektos tikai uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem, apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro un/vai bilanci virs 25 miljoniem eiro, daļai uzņēmumu atliekot ziņošanas uzsākšanu par diviem gadiem. Ja pēc CSRD pieņemšanas tika lēsts, ka ziņošana attiektos uz aptuveni 50 000 uzņēmumu visā ES, tad atbilstoši iecerētajām izmaiņām 80% no šiem uzņēmumiem nebūtu obligāti jāziņo.
Otrkārt, paredzēts būtiski samazināt apkopojamās informācijas apjomu, ilgtspējas ziņošanā samazinot, piemēram, datu punktu skaitu, savukārt Direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā (CSDDD) noteiktā piegādes ķēžu analīze aprobežotos tikai ar tiešo piegādāju izpēti.
“Šeit rodas būtisks jautājums – vai ar šīm izmaiņām mēs neatkāpjamies no Eiropas ilgtspējas vīzijas un Zaļā kursa mērķiem,” atzīst enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomā strādājošās “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš. Ja EK iecerētās izmaiņas stāsies spēkā, ilgtspējas ziņojums obligāti nebūs jāgatavo arī “AJ Power”.
Samtiņš stāsta, ka uzņēmumu grupa jau aptuveni gadu strādājusi, lai sagatavotos ziņošanai no 2026. gada un īstenotu pilotprojektu pirmajam gadam. Neskatoties uz neviennozīmīgi vērtējamo situāciju, nolemts pabeigt iesākto un sagatavot pirmo ziņojumu atbilstoši ESG (vide, sociālā atbildība, darījumdarbība) principiem.
“Šobrīd apturēt uzsākto procesu nebūtu pamatoti. Pat ja izmaiņas tiks pieņemtas, mēs izmantosim paredzēto brīvprātības principu un turpināsim ilgtspējas ziņošanu, tiesa, nedaudz vienkāršākā formā,” tā “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs.
Viņaprāt, kopumā EK iecerētās izmaiņas ir vērstas pareizajā virzienā, ņemot vērā būtiskos administratīvos un finanšu resursus, kas nepieciešami ilgtspējas ziņošanai. Starp citu, izmaksas ir arī viens no EK argumentiem, ar kuriem tiek pamatota ziņošanas prasību atvieglošana. “AJ Power” pieredze rāda, ka ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai nepieciešama vairāku darbinieku iesaiste — ar vienu atbildīgo nepietiek, lai nodrošinātu visu vajadzīgo informāciju. Tāpat ir jāpielāgo atsevišķi uzņēmuma procesi. Ziņošanas prasību atvieglošana ļaus mazākiem uzņēmumiem vairāk koncentrēties uz savu pamatdarbību.
“Ilgtspējas ziņojumi ir noderīgi sadarbības partneriem, investoriem un klientiem. Un tādi tie būs arī turpmāk. Brīvprātīga ziņošana uzņēmumiem var kļūt par konkurētspējas priekšrocību, palīdzot identificēt partnerus ar līdzīgām vērtībām. Ja saskan vērtības, tad arī sadarbība var būt veiksmīgāka. Otra lieta – uzņēmumos, kas domā ilgtspējas virzienā, jau ir izveidojusies atbilstoša biznesa kultūra. Tie uzņēmumi, kam ir līdzīga izpratne par ilgtspēju, veido noturīgas sadarbības, kopīgi domājot par attīstību. Piemēram, Biznesa ilgtspējas padomē (BIP) brīvprātīgi darbojas vairāki lieli, kopskaitā 15 Latvijas uzņēmumi. Manuprāt, ne visiem uzņēmumiem, kas darbojas BIP, darbinieku skaits sasniedz jauno obligātās ziņošanas kritēriju. Bilances vērtību, protams, sasniedz, taču domāju, ka lielākā daļa turpinās ziņot ‒ iespējams, izvēloties piemērotāku formu, tostarp brīvprātīgo ziņošanu,” skaidro “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs.
Enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās strādājošajā uzņēmumu grupā vienmēr ir pievērsta uzmanība tam, lai ieviestie risinājumi atbilstu vides prasībām un būtu iespējami ilgāk izmantojami. Runājot par atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, Samtiņš atgādina, ka ES zaļais kurss paredzēja būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstībai.
Ja aizsardzībai būs jānovirza vairāk līdzekļu, tad jauno zaļo tehnoloģiju attīstības temps varētu palēnināties. Kā piemēru uzņēmumu grupas vadītājs min ūdeņraža tehnoloģijas, kas patlaban ir ļoti agrīnā stadijā un kuru izaugsmei ir nepieciešamas ievērojamas subsīdijas. Savukārt atjaunīgās enerģijas risinājumi – saules paneļi, vēja parki, bateriju sistēmas, siltumsūkņi, kas jau šobrīd ir konkurētspējīgi brīvajā tirgū un var konkurēt ar fosilā kurināmā cenām, saglabās aktualitāti. Ieguldījumi šajās tehnoloģijās turpināsies, bet jaunās tehnoloģijas attīstīsies lēnāk.
Svarīgākie pieturpunkti EK ierosinātajā Omnibus paketē
EK ierosinātajā vienkāršošanas programmā iekļautā Ominbusa pakete paredz grozījumus Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā (CSRD), Direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību ilgtspējas jomā (CSDDD), ES Taksonomijas regulā un oglekļa robežu regulēšanas mehānismā (CBAM).
Būtiskākās izmaiņas:
- Ilgtspējas ziņošanas uzsākšana tiek atlikta par diviem gadiem (2. un 3. kārtas uzņēmumiem)
- Ziņošana ir attiecināma tikai uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem, ar vairāk nekā 50 miljonu eiro apgrozījumu un/vai vairāk nekā 25 miljonu eiro bilanci. Biržā kotētajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nebūtu jāziņo
- MVU vajadzībām tiek veidots brīvprātīgās ziņošanas standarts
- Uzņēmumi ārpus CSRD tvēruma esošajiem piegādātājiem var prasīt ierobežota apjoma informāciju
- Būtiski samazināts obligāto datu punktu skaits, dodot priekšroku kvantitatīvajiem datu punktiem
- Tiek atceltas nozaru ziņošanas prasības
- Pienācīgas rūpības pārbaude piegādes ķēdēs attieksies tikai uz tiešajiem jeb pirmā līmeņa piegādātājiem
- Cilvēktiesību un vides pārkāpumu novēršanai ES dalībvalstis nevarēs ieviest stingrākus nosacījumus nekā paredzēs CSDDD
- Pienācīga rūpība vairs nebūs pastāvīgs pienākums, tā efektivitāte tiks uzraudzīta tikai reizi piecos gados
- Plānots atcelt pienākumu pārtraukt darījumu attiecības gan faktiskas, gan iespējamas nelabvēlīgas ietekmes gadījumā, to nomainīs pienākums apturēt darbības
- Būtiski sašaurināts ieinteresēto pušu loks, ar kuru uzņēmumiem ir jāsadarbojas
- Obligāta ziņošana par atbilstību Taksonomijas regulai attieksies tikai uzņēmumiem ar vismaz 450 miljonu eiro apgrozījumu
