“Ilgtspēja ir laba, ja to nejūt” – saka cilvēki, kas būvē 21. gadsimta prasībām atbilstošas ēkas. Ar ko šīs būves atšķiras no citām un kā par ilgtspējīgām padarīt daudzīvokļu mājas, kas gadu desmitiem ir bijušas neatņemama Rīgas ainavas sastāvdaļa? Vai ilgtspēja ir pārtikušu cilvēku hobijs jeb iespēja ikvienam ietaupīt naudu un sasniegt labāku dzīves kvalitāti?
2015. gadā nekustamo īpašumu attīstītājs uzņēmums “Domuss” Rīgas centrā nodeva ekspluatācijā Felicty Apartments - pirmo BREEAM sertificēto ēku Baltijā.
Starptautiski atzītā BREEAM sistēma ļauj novērtēt dažāda tipa ēkas pēc dažādiem ilgtspējas kritērijiem. Šobrīd tā ir visplašāk izmantotā šāda veida sistēma Eiropā. Pirms 6 gadiem mūsu sabiedrība īsti vēl neesot spējusi novērtēt jaunās ēkas kvalitātes. SIA “Domuss” valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons smej:
“Mums ir tāds teiciens, ka pionieris saņem pirmās bultas mugurā . To nenovērtē. Es nedomāju, ka tas kaut kādā mērā stimulē mūsu pārdošanu, bet tas neko sliktu neizdarīja un varbūt neliela daļiņa no tiem klientiem, kas pēdējā gadā būtu izvēlējušie kaut ko citu, varbūt tieši tā BREEAM dēļ arī izvēlējās, jo konkurence jau ir liela centrā.”
Nekustamo īpašumu attīstītāja un investīciju uzņēmuma “SG Capital” viens no lepnumiem ir Skanstes City A klases biroju kvartāls. “SG Capital” valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs uzsver:
“Ja nesen par ilgtspējīgu būvi runāja, galvenokārt, domājot tikai par energoefektivitāti, tagad šo jēdzienu esam gatavi tvert plašāk. 21.gadsimta birojam, pirmkārt, ir jābūt ērtam. Daudzas no šīm te labajām, ilgtspējīgajām lietām mēs nejūtam. Tas nozīmē, ka tās ir labas, ja mēs tās nejūtam. Labs gaiss, laba temperatūra. Mums ir sienu paneļi, lai nebūtu liela akustika, mums ir paneļi arī uz griestiem. Mums ir apgaismojums, kas ir ne par daudz ne par maz. Šīs ir mazās lietas, bet saliekot visas ērtības kopā, biroja iekšienē, gan arī ārpusē - apzaļumošana, elektroauto uzlāde un skūteru vietas, tas viss veido šo mūsdienīgo vidi. “
Ēka, kas būvēta vēl padomju gados, tagad ir renovēta atbilstoši mūsdienu prasībām. Fasāde, kas atrodas visvairāk saules apspīdētajā pusē, ir ieguvusi jaunas aprises. “Skanstes City” vadītājs Andris Kozlovskis :
“3D izvirzījumu moments ir tas, kas pasargā fasādi no tiešajiem saules stariem. Mums ir žalūzijas, kas aizsargā un regulējās pēc meteostacijas augšā un neļauj fasādei dienvidu pusē pārkarst un pārslogot mūsu kondicionēšanas sistēmu.”
“Skanstes City” attīstītāji pirms pusotra gada teritorijā ierīkoja automašīnu elektrisko uzlādes vietu. Tas bijis kā eksperiments ar domu apzināt, cik pieprasīti ir teritorijā šādi uzlādes punkti. Šobrīd tiek plānots līdz gada beigām elektrouzlādes vietu skaitu palielināt līdz 12.
Uzņēmuma “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons uzskaita Mežaparka biroju A klases ēkas mūsdienīgos aspektus:
“Elektroenerģijas patēriņa A klase, ventilācijas sistēma ar augstu siltuma atgūšanu, moderna logu žalūziju sistēma, A klases lifti - tas viss rezultējas zemākos ēkas ekspluatācijas izdevumos. Jāmin arī koka fasāde, kas gan nav vietējais ražojums, bet fasādei ir garantija 70 gadi.”
10 hektāru plašajā attīstības projekta “Mežaparka rezidences” teritorijā bez biroju ēkas ir arī privātmājas, villas un A klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu māja. Uzņēmums ir iestādījis ap 10 000 augu šajos 10 ha, uzbūvējis skaņas valni, kas teritoriju nosedz pret garāmbraucošo maģistrāli. Skaņas valnis ir 12 m augsts augstākajā vietā un 1 km garš. Savukārt vaļņa izbūvē tika izmantota zeme, kas palika pāri no būvbedres minētajos Felicity dzīvokļos. Turklāt “Domuss” ir dibinājis jaunu investīciju fondu, kas fokusēsies uz jau esošu ēku iegādi un pilnveidos to ietekmi uz apkārtējo vidi.
Ralfs Jansons stāsta: “Mēs sāksim šajos īpašumos ēku ceļu uz klimata neitralitāti. Tātad mēs definēsim mūsu mērķus katra īpašuma iegādei. Tas mērķis būs līdz 2050.gadam panākt klimata neitralitāti.”
Bet kā 21.gadsimta biroji maina izpratni kādās ēkās vēlamies uzturēties un kādos birojos vēlamies strādāt? Vai tas ir atrasties jau esošā birojā jeb tomēr celt no jauna? Galvenie aspekti – lai būtu gan veselībai droši, gan ērti, gan arī klimatam draudzīgi. Vai mēs varam runāt, ka šīs 3 ietas arī ļauj iezīmēt kādam tad jābūt birojam vai dzīvojamajai ēkai 21.gadsimtā? Ka šie faktori aizvien biežāk nozīmēs, ko tad mēs izvēlēsimies?
Valdis Ligers, ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas un audita eksperts uzskata - noteikti jā, kā jau minēts ilgtspējība, ērtums, drošība, veselība, droši vien arī energoefektivitāte - tie ir stūrakmeņi uz kuriem balstīsies katra ēka. Turklāt ilgtermiņā šādos aspektos slēpjas arī ekonomiskais izdevīgums. Tikmēr pilstēplānotājs Viesturs Celmiņš piemin - es noteikti pievienotu klāt arī dzīves vides kvalitāti un sociālo griezumu, kas šim tematam piemīt. Viens no jautājumiem - vai visiem iedzīvotājiem ir pieejama šī ilgtspējība? Jeb tas ir pārtikušu cilvēku hobijs - elektroauto, energoefektivitāte u.tml. - manuprāt jārunā, ka svarīgi visi sabiedrības slāņi, lai visi var šajā piedalīties.
Kas ir ilgtspējība ēku sertifikācijā? Lai nav tā, ka runājam tikai par ēku siltināšanu.
Valdis Ligers: "Mūsu skatījumā pirmais ir spēt uzlabot būvniecības kvalitāti. Jo katra lieta, ko dara, ir nozīmīga - kādus materiālus izmanto, nepieskarsimies tādai sarunas daļai kā inženiertehniskie risinājumi, jo galvenais, ka jāsāk saprast – ilgtspēja dzīves kvalitātē ir lieta uz ko mums jātiecas. Tas ir izdevīgi, nemaz nav arī tik dārgi, svarīga ir šī uzticēšanās investīcijām ilgākā laika periodā. Izglītošana šajā ziņā ir ļoti svarīga."
Protams, ka aspekts, kura sabiedrības daļa to spēj atļauties, jo efektīvās elektroierīces arī nosaka daļu sabiedrības, kura to spēj iegādāties un nespēj, piemēram siltumsūkņi - tas ir privātmāju segments un privātmājas var atļauties turīgākā sabiedrības daļa. Elektrouzlāde - galvenokārt arī notiek pie mājas. Kur tad Zolitūdē vai Imantā būs pieejama elektrouzlāde? Pati automašīna arī nav lēta - gribot, negribot sāc domāt, ka tas ir turīgu cilvēku statusa simbols. Manuprāt - te ir svarīgs sabiedrības apzināšanās aspekts un kompleksi risinājumi, lai vismaz 30% sabiedrības par to aizdomātos. Puse no valsts dzīvo Rīgā un 80% rīdzinieku dzīvo dzīvokļos. Lielākā daļa šo māju ir novecojušas un visas atjaunot nevarēs.
Protams lielu daļu var un tāpēc jādomā kā to izdarīt kopumā - ne tikai siltinām, bet cenšamies padarīt ērtu dzīvošanai, arī padarīt ērtu no apkārtējās vides aspekta, lai nebūtu bērni jāved 40 minūtes uz sporta laukumu vai bērnu dārzu. Lai veidotos 15 minūšu kvartāls - ir ēkas, ir dzīvojamais kvartāls, ir arhitektūra un ir pakalpojumu loks, kas nepieciešams. Un ilgtspējā vajag šos pilotprojektus - kad ir uzcelts prototips, ka cilvēkiem var parādīt - lūk, tas izskatās šādi, cilvēki neko nepārmaksā, iespējams pat maksā mazāk un tikai tad varēs ar ilgtspēju virzīties uz priekšu, tā saka Viesturs Celmiņš.
Savukārt ēkas sertifikāts nav vienkārši sertifikāts - lai arī kāds būtu tā nosaukums, tās ir ļoti kvalitatīvi sagatavotas sistēmas, kur mēs varam precīzi mērīt, ko mēs sasniedzam darot vienā vai otrā veidā. Un, kad būvuzraugi saka, ka centīsies ievērot šādus standartus, tad ierasta lieta redzēt, ka mūsu būvnieki saraujas, sastingst, acīmredzami domājot, ka būs skrupulozāka uzraudzība, sarežģītāka būvniecība, lai gan tā nav.
Sertifikāta būtība ir saskaitīt beigās vai izdevās ieviest visu, kas bija plānots, vai izdevās sasniegt tos rādītājus, kas sākotnēji bija cerēti. Un šāda sertifikācija būtu vajadzīga, jo daudzās Eiropas un pasaules valstīs tā ir pieņemta kā normāla prakse. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir politisks uzstādījums - neviena jauna ēka bez starptautiska sertifikāta!
Kāpēc mūsu iedzīvotājiem vajag šo ilgtspēju? Viesturs Celmiņš uzskata - mūsu iedzīvotājs ir pragmatisks, novērtē to, ka dzīves kvalitāte uzlabojas un tas arī beigās sanāk lētāk.
Šobrīd mēs vēl varam domāt, ieskrieties pārmaiņām, bet diemžēl vai par laimi, pienāks brīdis, kad tā būs obligāta prasība. Papildinot, Valdis Ligers atzīst, šī arī ir tā retā reize, kad iedzīvotājs ir tā pati amatpersona, tas pats lēmumu pieņēmējs, kurš tāpat ar saviem bērniem iet uz skolu, pa to pašu taciņu, kur vairums citu iedzīvotāju. Viņš arī ir tas iedzīvotājs un viņš nevar nedomāt kā pilsētas sastāvdaļa. Ja cilvēks domās zaļā virzienā, tad viņš gribēs arī sev iegūt tos labumus. Un tad viņš tam veltīs visas pūles, lai izdotos.
