Jau šobrīd visā pasaulē tiek aktīvi runāts par dabas resursu efektīvu izmantošanu. Jo gudrāki lēmumi tiek pieņemti un pārdomātāk rīkojamies, jo stabilāks ceļš uz ilgtspējīgāku nākotni. Galvenais klimata sasilšanas cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu (oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda) emisiju palielinājums industriālās revolūcijas rezultātā, lai apmierinātu strauji augošā iedzīvotāju skaita vajadzības pēc pārtikas un komfortablas dzīves. Siltumnīcefekta gāzu emisijas šobrīd ir lielākas nekā jebkad agrāk un notur siltumu atmosfērā vairāk nekā vajadzētu.
Lai klimata sasilšanu mazinātu, Eiropas Savienības valstīm viens no uzdevumiem ir CO2 emisiju mazināšana –– plāni paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, savukārt līdz 2050. gadam jāsasniedz nulli, kļūstot par klimatneitrālu kontinentu. Šis ir ambiciozs plāns, un arī Latvijas uzņēmēji nevar palikt stāvam malā. Tieši kopīga un mērķtiecīga rīcība ir optimālais risinājums.
“Viens no piemēriem klimata būtiskai ietekmei uz sabiedrību gan Latvijā, gan citās valstīs ir gaisa temperatūras paaugstināšanās. Ja tā pieaugs vairāk par pusotru grādu, klimata pārmaiņas radīs nopietnas sekas dabai un cilvēkiem, piemēram, spēcīgi tiktu ietekmēti pārtikas avoti –– ciestu kviešu, rīsu, kukurūzas un sojas ražošana. Ja neizdodas temperatūras kontrole un turpinās tās kāpums, lauksaimniecības raža visā pasaulē strauji samazināsies jau pie divu grādu svārstībām. Turpretī temperatūras kāpums par trīs - četriem grādiem rada nopietnus draudus zivju sugām, mazinot pārtikas pieejamību un atstājot ietekmi uz cilvēces attīstību, sākoties badam un cilvēku migrācijai,” stāsta J. Ivanovs.
Jauni klimata pārmaiņu riski uzņēmējdarbībā
Kā stāsta J. Ivanovs, uzņēmējdarbību tuvāko gadu laikā ietekmēs divas jaunas klimata risku kategorijas –– fiziskie un pārejas riski. Fiziskie riski rodas mainīgā klimata ietekmē, piemēram, pārlieku liels karstums sekmē sējumu un stādījumu izkalšanu, rada meža ugunsgrēku riskus, nokrišņu radītu plūdu ietekmē iegrimst un tiek aizskaloti grants ceļi, un var tikt bojāta elektroapgāde u.tml. – šīs lietas mēs redzam notiekam jau šodien.
Pārejas riski izriet no virzības uz zemu CO2 emisiju ekonomiku no likumdevēja puses. Sagaidāmie virzieni likumdošanas pārmaiņās jau šobrīd iezīmējas CO2 kvotu cenas kāpums, ogļu un naftas ieguves pakāpeniska pārtraukšana, atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšana, iekšdedzes dzinēju pārdošanas ierobežojumi, energoefektivitātes prasības, atkritumu otrreizēja izmantošana, aprites ekonomikas iedzīvināšana, ķīmisko vielu lietošanas ierobežošana lauksaimniecības nozarē u.c.. Pārejas klātbūtne jau manāma virknē nozaru, piemēram, transporta jomā vērojama nenoteiktība par jauno tehnoloģiju dominanci ––elektroauto attīstās soli solī ar ūdeņradi kā atjaunīgas enerģijas avotu. Lauksaimniecības nozarē arvien lielāku lomu spēlē precīzās tehnoloģijas zemes apstrādē un mēslošanā, mežizstrādes jomā norit diskusijas par jaunas paaudzes tehnikas izmantošanu, pat ar saules enerģiju darbināmas.
“Uzņēmējiem ieteicams pārdomāt rīcības plānu – savas atbildes uz klimata, tehnoloģiju, likumdošanas un tirgus pārmaiņām. Jo ātrāk uzņēmēji izvērtēs riskus, jo labāk būs iespējams pasargāt sevi un savu uzņēmumu un arī saskatīt jaunas iespējas uzlabot savu pozīciju tirgū vai rast jaunus noieta tirgus ar inovatīvu zemas emisijas produkciju vai pakalpojumiem. Regulējuma maiņas ietekmē arī bankām, finansējot uzņēmumus, būs jāvērtē, kā uzņēmumi tiek galā ar ilgtspējas izaicinājumiem,” norāda eksperts.
Iedzīvotāju paradumu maiņa turpināsies
Pārmaiņas skar arī darba tirgu –– kā stāsta eksperts, Covid-19 varētu būt viens no galvenajiem iemesliem vispārējās pārvietošanās kritumā, jo darbs no mājām ir kļuvis par jauno realitāti un tā popularitāte nezudīs. Pārmaiņas būs jūtamas arī patērētāju paradumos - paredzams, ka samazināsies pieprasījums pēc vecām, neuzlabotām ēkām –– jau šobrīd Latvijā novērojama pircēju ieinteresētība iegādāties mājokli energoefektīvās mājās.
Uzņēmumiem jārēķinās ar patērētāju atbildes reakcijām uz uzņēmumu praksi dažādos jautājumos un situācijās, piemēram, neiecietību pret piesārņošanas gadījumiem vai dzīvnieku labturības prasību neievērošanu.
“Ja uzņēmums nepievērsīs pietiekami lielu uzmanību vides jautājumiem, tad jārēķinās ar būtiskiem riskiem kā klientu novēršanos un pāreju pie konkurentiem. Arī komercbanku vidū arvien vairāk parādīsies situācijas, kurās bankas atsakās finansēt uzņēmumus, ja to darbība neatbilst ilgtspējīgai praksei. Ilgtspējas novērtējums jau šodien ir daļa no kredītu izvērtēšanas procesa, bet tas kļūst arvien detalizētāks,” norāda J. Ivanovs.
Zelta maliņa pārmaiņu laikos
Kā stāsta eksperts, pārmaiņu laiks allaž paver jaunas iespējas. Eksperts iesaka uzņēmumiem laicīgi sagatavoties dažādu pārmaiņu scenārijiem, pārskatot biznesa procesus un esošo stratēģiju, jo, iespējams, to var nākties mainīt, lai veiksmīgāk pielāgotos izmaiņām savā nozarē un sabiedrībā kopumā.
Ilgtspēja nav tikai par zaļu domāšanu, tā ļauj pārdomāt dažādas saimnieciskās prakses labākas nākotnes vārdā. Tie uzņēmumi, kuriem ir sagatavotas atbildes uz ilgtspējas riskiem, investoru acīs būs pievilcīgāki, jo ilgtermiņā tie mēdz būt ienesīgāki un mazāk pakļauti pēkšņām svārstībām. Investoru acīs ilgtspējas nozīme turpina augt.
Lai veicinātu visaptverošu priekšstatu par dažādiem ar ilgtspēju saistītiem jautājumiem uzņēmēju vidū, Swedbank kopā ar dažādu jomu ekspertiem ir izveidojusi rokasgrāmatu uzņēmējiem digitālā formātā, kuras mērķis ir palīdzēt izprast ilgtspējīgas uzņēmējdarbības konceptu un ilgtspējas dažādās šķautnes.
