“Pa septiņiem vārtiem var ienākt cilvēkā prieks” – tā skan grupas “Credo” dziesma, taču vārtu, pa kuriem uzņēmumā var iesoļot ilgtspēja, ir daudz vairāk,” diskusijā “Ilgtspēja: dzīvojam laikā, kurā jārīkojas” uzsvēra Adriāna Kauliņa, Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā, iepazīstinot ar apsvērumiem par labu biznesa ilgtspējai.
Swedbank Uzņēmēju pieredzes dienās un Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļā (World Entrepreneurship Week) rīkoja diskusiju, kurā piedalījās pārstāvji no ALTUM, “Virši” un “Aloja Starkelsen”.
Ilgtspēja – mūsdienīga biznesa pieejas pamats
Ilgtspējīgu pieeju no uzņēmumiem sagaida uzņēmuma darbinieki, biznesa partneri, investori, kā arī sabiedrība kopumā. Arī banku un uzņēmēju dialogā arvien biežāk parādās jautājumi par uzņēmuma nefinanšu rezultātiem — tas iekļauj ESG (Environmental, Social and Governance) jeb vides, sociālos un labas pārvaldības aspektus. Tendences liecina, ka ilgtspējas snieguma standarti kļūs aktuāli arī mazajiem uzņēmumiem, kas bieži vien strādā tikai vietējā tirgū.
“No biznesa vides pārveides neizdosies izvairīties nevienam tieši piegādes ķēžu dēļ, jo uzņēmumi pasaulē pieprasa līdzvērtīgu ilgtspējas sniegumu arī no saviem piegādātājiem. Caur piegādes ķēdēm izplatīsies arī ES Taksonomijas un citu regulējošo dokumentu prasības, kas drīzumā stāsies spēkā,” skaidro Adriāna Kauliņa.
Patiesības moments – gaidāmais regulējums un klimata riski
Lai gan likumdošanas līkloči mēdz būt neparedzami, tās virzieni lielā mērā ir skaidri, ļaujot jau laicīgi izvērtēt uzņēmuma riskus. Piemēram, zinot, ka maksa par CO2 emisijām augs, iespējams laicīgi izstrādāt plānu emisiju mazināšanai, lai brīdī, kad likums stājas spēkā, būtu daudz mazāka finansiālā ietekme.
Uzņēmumu uzmanības radarā šobrīd parādās arī divi jauni riski, ar kuriem jārēķinās, domājot par nākotnes attīstības stratēģijām biznesa nepārtrauktības nodrošināšanai. Fiziskās klimata pārmaiņas — sausuma periodi, postošas lietusgāzes, paaugstināta temperatūra visos gada laikos, kas var atstāt ietekmi gan uz uzņēmuma aktīviem, gan uz peļņas rādītājiem. Kā arī pārejas riski, kas izriet no ekonomikas pārveides uz zemu CO2 emisiju līmeni. Tie ir īpaši svarīgi mūsu platuma grādos — attīstās tehnoloģijas, ienāk inovācijas, mainās likumdošana, sabiedrības normas un sakarības tirgū, diskusijā uzsvēra Adriāna Kauliņa.
Zaļāks un lētāks
Emisiju samazināšana, resursu taupība un pāreja uz atjaunojamo enerģiju jau šobrīd sniedz finansiālus ieguvumus tiem, kas domā arī par svarīgo videi un klimatam. “Energo ietaupījums nozīmē mazāku rēķinu. ALTUM programma “Aizdevums energoefektivitātes celšanai” ir tieši mērķēta uz uzņēmumiem. Šai programmai finansējumu esam piesaistījuši caur zaļajām obligācijām un tajā uzņēmumi var saņemt aizdevumu apjomā līdz 2,85 milj. eiro.
Atbalstu nu jau veiksmīgi izmantojuši daudzi desmiti uzņēmumu, piemēram, Electrify vai Fiqsy,” stāsta Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs.
Jauni produkti un biznesa modeļi
Ilgtspējas transformācija faktiski nozīmē iedibināt jaunus biznesa modeļus — veidu, kādā uzņēmums strādā. Uzlabojumi kā, piemēram, noturības veicināšana pret klimata ietekmi, energoefektivitātes celšana, tehnoloģiju un iekārtu atjaunošana, ejot roku rokā ar tendencēm nozarē, ļauj celt gan uzņēmuma kopējo aktīvu vērtību, gan konkurētspēju kopumā.
Ilgtspējīga pieeja ļauj Latvijas uzņēmumiem konkurēt arī ar pasaules spēlētājiem, ar savu pieredzi dalās Jānis Garančs, “Aloja Starkelsen” ģenerāldirektors: “Ilgtspējīgas izejvielas ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība, un Latvijā ir ļoti labi priekšnosacījumi to iegūšanai — attīstīta lauksaimniecība, bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī veiksmīgi izveidota infrastruktūra, kas veiksmīgi met izaicinājumu citiem izejvielu vai pārtikas piedevu ražotājiem."
"Mēs izmantojam izejvielas, kas ir audzētas pārstrādes uzņēmuma tuvumā, 300 - 400 km rādiusā. Minimāli tās pārstrādājot, veidojam arī jauna tipa pārtikas izejvielas. Tas ļauj izmantot mazāk enerģijas un citus resursus, kā arī radīt pēc iespējas mazāk atliekvielu no pārtikas produktu ražošanas.”
“Aloja Starkelsen” izvēli par labu zaļai, bioloģiskai un integrētai produktu ražošanai bija izdzīvošanas jautājums – tā uzsver tās ģenerāldirektors J. Garančs. Tā kā uzņēmums bija viens no mazākajiem kartupeļu cietes ražotājiem pasaulē, bija nepieciešama sava specializācija ar mērķi atšķirties. “Aloja Starkelsen” izdevās investoru pārliecināt, ka Latvijas priekšrocība var būt bioloģiskā lauksaimniecība, izvēloties integrēti audzētu lauksaimniecības produktu pārstrādi kā savu virzienu.
Lielākā daļa uzņēmumu ilgtspējas virzienā dodas pakāpeniski. Tā, piemēram, degvielas un alternatīvo enerģiju tirgotājs “Virši”, kas šī gada novembrī veiksmīgi iestūrējis biržā, uzsāka īstenot ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas, piedāvājot tirgū jaunu produktus — saspiestās dabasgāzes jeb CNG produkta uzpildi, arī vējstiklu šķidrumu bez iepakojuma, kas ir dabai draudzīga alternatīva ierastajām, CO2 smagnējām plastmasas kannām.
Ilgtspēja – īsākais ceļš uz investoru portfeli
Uzņēmumi ar atbildēm par ESG riskiem ir drošāki, mazāk pakļauti svārstībām, tāpēc pievilcīgāki investoriem. “Mūsu publiskā piedāvājuma veiksmes atslēga neizbēgami ir ilgtspējas jautājumu pozicionējums, kas investorus iepazīstināja ar mūsu ilgtermiņa domāšanu un biznesa plāna spējīgumu nākotnē."
" Savā ESG pārskatā fokusējāmies uz enerģijas patērētājiem uzņēmumā — degvielu, autoparku, apkuri, elektroenerģiju. Mums ESG jautājums nav tikai PR gājiens."
"Kā uzņēmējiem, mums tas nozīmē konkrētu biznesa plānu un lielu atbildību. Tāpēc jo īpašs prieks redzēt, ka ilgtspējas jautājumi darbojas simbiozē ar mūsu biznesa stratēģiju,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.
“Agro putniņu” priekšrocība
Ekonomikas transformācija jau ir sākusies, un pārmaiņas allaž rada gan ieguvējus, gan zaudētājus. Uzņēmumi, kas savu “mājas darbu” būs izdarījuši laicīgi, gūs priekšrocību konkurences cīņā – ieguvēji būs tie, kas veiks sagaidāmo pārmaiņu izpēti, biznesa procesu pārskatīšanu, stratēģiju un aktīvu pārvērtēšanu, lai no pārmaiņām ciestu mazāk, nemaz vai gūtu sen gaidītu izdevību.
