Šobrīd tikai 1%[1] no reģistrētajām automašīnām Latvijā ir darbināmas ar elektrību, taču, lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzīto emisijas samazinājuma mērķi, tuvākajos gados elektroauto skaitam būtu strauji jāpieaug. Swedbank aptaujas dati rāda[2], ka elektroauto kā nākamo automašīnu plāno iegādāties 7% respondentu, bet tuvāko desmit gadu laikā par elektroauto īpašniekiem plāno būt 16% aptaujāto. Vienlaikus Swedbank Līzinga apkopotā informācija liecina, ka līdz ar valsts atbalstu un auto tirgus pielāgošanos iedzīvotāju vajadzībām, pieprasījums pēc elektroauto Latvijā pēdējo gadu laikā turpina pieaugt.
Iedzīvotāju plāni par elektroauto joprojām kūtri
Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pārvietojas ar dīzeļa (47%), benzīna (23%) un gāzes (22%) dzinēja automašīnām, kamēr elektroauto ikdienā izmanto vien 1% respondentu, liecina Swedbank aptaujas dati. Tuvāko desmit gadu laikā par elektroauto īpašniekiem plāno kļūt 16% iedzīvotāju, taču puse no aptaujātajiem (49%) par elektroauto īpašniekiem neplāno kļūt pat tuvāko desmit gadu laikā. Galvenie faktori, kas attur iedzīvotājus no elektroauto iegādes, ir tā cena (58%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (38%), šaubas par elektroauto bateriju veiktspēju (37%) un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (20%).
Noteicošie faktori, kas mudinātu izvēlēties videi draudzīgāku auto, ir zemākas iegādes izmaksas (48%), zemākas ekspluatācijas izmaksas (36%), valsts atbalsts elektroauto iegādei (31%) un nodokļu atvieglojumi (28%).
“Kā redzam iedzīvotāju aptaujas rezultātos, viens no lielākajiem šķēršļiem pārejai uz elektroauto ir tā iegādes izmaksas, tomēr Swedbank līzinga datos redzam, ka arī auto tirgus piedāvājums pielāgojas iedzīvotāju iespējām un vajadzībām. Pēdējā gada laikā vien vidējā līzinga finansējuma summa vienam elektroauto ir samazinājusies par teju 10 000 eiro. Proti, ja pērn pirmajā ceturksnī vidējā viena elektroauto finansējuma summa bija 43 500 eiro, tad šogad tā ir samazinājusies uz 35 700 eiro. Redzam, ka līdz ar plašāku tirgus piedāvājumu zemākās cenu kategorijās, arī Latvijas iedzīvotāju interese par elektroauto turpina pieaugt,” skaidro Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks.
Foto: Swedbank rīkotās diskusijas "Cik gatavi esam pārejai uz elektroauto?" dalībnieki: Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks, Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska, Skandi Motors Korporatīvo klientu vadītājs Vilnis Debesnieks, Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons
Līdz ar valsts atbalstu aktivizējas arī lietoto elektroauto tirgus
Kā norāda Romaņuks, Swedbank līzinga finansēto jaunu elektroauto skaits strauji pieauga līdz ar Valsts atbalsta programmas izsludināšanu, pieprasījumam turpinot kāpt arī šogad. Pērn teju puse jeb 45% no finansētajiem videi draudzīgiem spēkratiem bijuši elektroauto (pieaugums pret 2022. gadu = 65%) un arī šī gada pirmajos četros mēnešos finansēto elektroauto skaits ir par 23% lielāks nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.
Tāpat aktivizējies arī lietoto elektroauto tirgus – šogad vērojama tendence, ka puse no finansētajiem elektroauto ir mazlietoti (50%), kamēr pērn tas bija vien katrs piektais (20%). Aizvien biežāk tiek finansēti arī jauni Plug-in hibrīdi, šogad vairāk nekā dubultojot finansēto šī tipa hibrīdauto skaitu, salīdzinot ar 2023. gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Elektroauto piedāvājums Latvijā turpina augt
Skandi Motors Korporatīvo klientu vadītājs Vilnis Debesnieks skaidro, ka šobrīd elektroauto piedāvājums Latvijā ir ievērojami plašāks nekā pirms pieciem gadiem un, lai gan kopumā elektroauto standarta cenās nav vērojams straujš kritums, pateicoties dažādām kampaņām un atlaidēm, cenu atšķirība starp iekšdedzes dzinēja automašīnām un elektroauto vairs nav tik liela. “Jau šobrīd tirgū pieejami elektroauto cenu kategorijā zem 30 000 EUR, un, kā liecina informācija no auto ražotājiem, tuvākajos gados, šajā cenu kategorijā varētu būt pieejami arvien vairāk elektroauto modeļi. Tāpat būtiski attīstījušies arī elektroauto tehnoloģiskie risinājumi, tai skaitā baterijas veiktspēja ar vienu uzlādi, kā arī auto aprīkojums, kas ir pilnvērtīgs jau pamata komplektācijā,” teic Vilnis Debesnieks, Skandi Motors Korporatīvo klientu vadītājs.
Tāpat V. Debesnieks norāda, ka, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automašīnām, elektroauto īpašniekiem ir virkne priekšrocību, kas ilgtermiņā videi draudzīgā auto iegādi padara izdevīgāku: “Lai gan iegādes cena sākotnēji var šķist lielāka, jāņem vērā zemākas izmaksas auto ekspluatācijas laikā – degvielas cena, kas vairs neuztrauks, zemākas auto servisa izmaksas, nodokļu atvieglojumi, bezmaksas autostāvvietas, kā arī draudzīgāki līzinga nosacījumi,” skaidro V. Debesnieks, piebilstot, ka arī pārvietošanās ar elektroauto Latvijā šobrīd ir kļuvusi ērtāka, jo pēdējo gadu laikā būtiski palielinājies uzlādes staciju skaits, kas turpina strauji attīstīties.
Tiks paplašināts Valsts atbalsts elektroauto iegādei un infrastruktūras attīstībai
Kā liecina Klimata un enerģētikas ministrijas apkopotā informācija, pēdējo 2 gadu laikā ar EKII (Emisijas kvotu izsolīšanas instruments) atbalsta programmas atbalstu iegādāti 1764 elektroauto un hibrīdauto, samazinot CO2 emisijas par 11 539 tonnām. Lielākoties (76%) no atbalsta saņēmējiem iegādājušies jaunu elektroauto, savukārt 16% valsts atbalstu saņēmuši lietota elektroauto iegādei. Tuvākajā laikā EKII programmu plānots paplašināt, piedāvājot atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kā arī palielinot atbalsta apjomu gan jauna ārēji lādējama hibrīdauto iegādei un gan palielinot esošā iekšdedzes dzinēja auto norakstīšanas bonusu.
Tāpat šobrīd izstrādē ir jauna Modernizācijas fonda programma uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp kapitālsabiedrībām, taču, kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska, veiksmīgai pārejai uz elektroauto jābūt kopdarbam ar visām iesaistītajām pusēm: “Ceļš uz elektrifikāciju ir mūsu visu kopdarbs, kur vispirms jau iesaistīti autobraucēji, bet piedalās gan auto tirgotāji, finanšu sektors, valsts politikas veidotāji, elektroenerģijas sistēmas operatori un uzlādes staciju operatori. Noteicošais faktors valsts pārvaldes darbā ir spēt identificēt, kurā no jomām palīdzība būs visvairāk noderīga. Piemēram, jārod balanss starp stipru elektrotīklu, pieejamu uzlādes infrastruktūru un pietiekamu skaitu ar braucošu elektroauto. Uzlādes stacijas, kuras nelieto vai elektrotīkls, kas nav pietiekami noslogots rada sabiedrībai liekas izmaksas, taču, ja elektroauto izmantošanu nespēsim lietot ērti, pārmaiņas uz elektrifikāciju notiks lēnāk,” skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska.
[1] Reģistrēto transportlīdzekļu skaits uz 01.04.2024., CSDD dati: https://www.csdd.lv/transportlidzekli/transportlidzeklu-ikmenesa-dati
[2] Iedzīvotāju aptauja veikta 2024. gada maijā sadarbībā ar Omnicom Media Group, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
