Attēlā: Izsniegto hipotekāro kredītu īpatsvars Latvijas reģionos 2025. gadā
Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par 48 %, bet izsniegto kredītu kopsumma – par 60 %, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vislielākā aktivitāte saglabājas Rīgā un Pierīgā, tomēr nozīmīga ir arī reģionu loma – nepilna trešdaļa jeb 29 % no visiem jaunajiem aizdevumiem izsniegti ārpus galvaspilsētas.
Vērtējot datus par hipotekārās kreditēšanas aktivitāti, redzams, ka Rīgā visaktīvāk pieaugusi kreditēšana dzīvokļu segmentā, kur līgumu skaits audzis par trim procentpunktiem, savukārt Pierīgā pieaugums par pieciem procentpunktiem vērojams privātmāju iegādes un būvniecības darījumos.
Īpaši izteikts kāpums bijis darījumos ar īpašumiem, kas būvēti laikā no 2000. līdz 2023. gadam – šajā segmentā aizdevumu skaits audzis par 69 %, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu. Tiesa, lielākā daļa no visiem aizdevuma līgumiem (61 %) Latvijā aizvien vēl tiek noslēgti par īpašumiem, kas būvēti līdz 2000. gadam. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī proporcija ir atšķirīga – Igaunijā puse no darījumiem attiecas uz jaunākiem mājokļiem, bet Lietuvā to īpatsvars pārsniedz pat 56 %.
Vidējā aizdevuma summa – 90 tūkstoši eiro
Swedbank dati rāda, ka visbiežāk īpašumu iegādājas iedzīvotāji no 30 līdz 40 gadiem, kuru mājsaimniecības vidējie ikmēneša ienākumi pārsniedz 2500 eiro. Vidējā hipotekārā kredīta summa šī gada pirmajā pusgadā bija 90 tūkstoši eiro, kas ir par 13 % vairāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.
Kā norāda Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā: “Straujš hipotekāro kredītu pieprasījuma kāpums un izsniegto kredītu skaits attiecas gan uz lielajām pilsētām, gan Latvijas novadiem. Līdzīgi kā Rīgā, arī citās Latvijas pilsētās lielākā aktivitāte saglabājas dzīvokļu segmentā, kas veido 60 % no jaunajiem aizdevumiem reģionos. Savukārt 40 % aizdevumu piešķirti privātmāju iegādei un būvniecībai, un aptuveni trešdaļa no šī apjoma ir aizdevumi jaunu privātmāju būvei.”
Aktīvi kreditējas Jelgavā, Liepājā, Siguldā un Ogrē
Vērtējot datus par hipotekārās kreditēšanas aktivitāti Latvijas reģionos, redzams, ka lielākais līgumu skaits noslēgts par īpašumiem Jelgavā (11,9 %), Liepājā (10,2 %), Siguldā un Siguldas novadā (8,7 %), kā arī Ogrē un Ogres novadā (7,7 %).
67% no aizņēmējiem reģionos ir ģimenes ar bērniem, visvairāk aizņēmēju ir vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem. Vidējie ikmēneša ienākumi aizņēmējiem reģionos ir salīdzinoši zemāki nekā Rīgā un Pierīgā. Ja aizdevums izsniegts bez līdzaizņēmēja (60 % gadījumu), vidējais ienākums ir 1000 līdz 1500 eiro, bet ar līdzaizņēmēju – 2000 līdz 2500 eiro mēnesī. Aptuveni 40% gadījumu aizņēmēji izmanto Altum garantijas ģimenēm ar bērniem.
“Reģionu pilsētas, kurās vērojama aktīva ekonomiskā izaugsme, tiek attīstīta uzņēmējdarbība, kļūst arvien interesantākas arī mājokļu pircējiem. Nekustamā īpašuma cenas šeit joprojām ir zemākas nekā Rīgā un Pierīgā, taču peļņas un darba iespējas bieži ir līdzvērtīgas. Īpašu nozīmi tam piešķir arī laba infrastruktūra un ērtas satiksmes saites ar galvaspilsētu, kas ļauj dzīvot reģionos, skolot bērnus vietējās skolās un vienlaikus strādāt Rīgā, tā samazinot dzīvošanas izmaksas,” atzīmē Marika Toma.
Viņa norāda, ka reģionos iedzīvotāji dzīvokļu iegādei bieži izmanto arī savus personīgos uzkrājumus, par ko liecina Zemesgrāmatā reģistrēto dzīvokļu darījumu skaits ar hipotēkām. Piemēram, šogad Ogrē ir ar hipotekāro kredītu iegādāto dzīvokļu īpatsvars ir tikai 38 %, Jelgavā – 35 %, bet Liepājā – 23 %.
Kādas ir vidējās cenas par kvadrātmetru reģionos?
Nekustamo īpašumu cenu izmaiņas atspoguļo nekustamo īpašumu piedāvājumu un reģiona ekonomisko aktivitāti. Pēc Zemesgrāmatas datiem, piemēram, Valmierā vidējā cena dzīvokļu segmentā šogad ir 930 eiro par kvadrātmetru, Jelgavā vidējā cena sasniedz 828 eiro par kvadrātmetru, Ogrē un Ogres novadā 827 eiro par kvadrātmetru, bet Daugavpilī vidējā cena bijusi 300 eiro par kvadrātmetru.
“Hipotekāro kredītu apjomi rāda, ka reģionu iedzīvotāji labprāt iegādājas un būvē arī jaunus īpašumus, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas Rīgas un Pierīgas nekustamā īpašuma cenām. Tā šogad, piemēram, nekustamā īpašuma būvniecībai Cēsu novadā aizdevums sasniedza 255 tūkstošus eiro, Dienvidkurzemes novadā 254 tūkstošus, Ventspilī 250 tūkstošus, savukārt Jelgavā, Dobelē, Rēzeknē un Madonā lielākās aizdevumu summas svārstās no 125 līdz 182 tūkstošiem eiro,” norāda Marika Toma.
Vērtējot aizņēmējus Latvijas reģionos nodarbinātības kontekstā, Liepājā aktīvākie aizņēmēji ir publiskā un aizsardzības sektora, kā arī celtniecības nozares darbinieki; Ogrē – veselības aprūpes jomas speciālisti; Jelgavā – izglītības un kultūras jomas darbinieki; Valmierā – ražošanas sektora darbinieki; bet Daugavpilī – publiskajā un aizsardzības sektorā, kā arī IT jomā nodarbinātie.
