Ilmārs Graudiņš pirmais Latvijā sāka audzēt magnolijas un citas siltzemju sugas un joprojām aktīvi uztur 1300 kvadrātmetrus lielo Grobiņas privāto botānisko dārzu ar 5000 sugām.
Viņa vēlējums visiem lielāku un mazāku dārziņu īpašniekiem ir:
„Nebaidieties izmēģināt to, ko kārojas; bieži kaut kas neiespējams liekas tikai tāpēc, ka ir par maz informācijas.” Varbūt kāds no viņa ieteikumiem jums noderēs, lai īstenotu to jau šajā pavasarī.
Ilmāra Graudiņa ieteikumi dārza pilnveidošanai
Labākā cīņa ar kaitēkļiem
Veselīgākie un efektīvākie ieroči cīņā ar kaitēkļiem ir mazie putni. Turklāt šie kaitēkļu apkarotāji jums neko nemaksās un klāt pie visa cita arī piepildīs dārzu ar savām dziesmām. Jums tikai ir jāparūpējas, lai putni apmestos uz dzīvi jūsu dārzā, un šim nolūkam jāsarūpē viņiem piemērota mājvieta. Lai tādu izveidotu, interesanti ir izdobt mazo putnu izmēram atbilstošu pagali – putniem dabisks materiāls patīk labāk. Taču tikpat labi varat dārzā izlikt tradicionālos cilvēka rokām taisītos būrīšus.
Salmi – ideāls līdzeklis mālainai zemei
Ar kūdru irdināt mālainu zemi ir tas pats, kas gadu no gada rakt naudu zemē – pazūd zibenīgi. Labāk salmus, ko nereti atstāj sapūt uz lauka, sakapāt centimetru garos posmos un iestrādāt zemē. Stādīt var uzreiz, efekts saglabājas divus, trīs gadus.
Kā ātrāk tikt pie pirmajiem dārzeņiem
Ātrāk pie pirmajiem dārzeņiem var tikt, ja lecektīs izmanto izlietotus staļļa pakaišus. Tiesa, pirms tos likt savā zemē, ieteicams noskaidrot, vai pakaišiem izmantota kūdra. Ja tikušas izmantotas zāģu skaidas, tādus lietot nav ieteicams – tas zemi noplicinās, un efekta nebūs.
Zaļā siena – patīkamām pārmaiņām
Efektīgākais veids, kā kādu sienu padarīt dzīvīgi zaļu, ir – ieaudzēt vīteņaugus. Tikai tie kāpšanai nelabprāt izmanto balto silikātķieģeļu sienu (tas, starp citu, nepatīk arī ķieģeļiem). Šādā gadījumā visvienkāršāk būs izveidot līstīšu pakāpienus, pa kuriem stīgām vīties uz augšu.
Eksotiski augi mūsu klimatam
Dārzā nevajag atteikties no kāda eksotiska sapņa, aizbildinoties ar platuma grādiem un salu ziemā. Krievijā izveidotā ziemcietīgā hurmas jeb dateļplūmes šķirne ‘Rosijanka’ var izturēt salu līdz 30°C. Savukārt Japānas banāns ‘Sapporo’, ziemcietīgā palma un vairākas magnoliju šķirnes var izturēt līdz mīnus 20°C.
Netradicionālie āboli
Jaunumi atrodami arī tik klasiskā jomā kā ābeles. Ikvienam mazdārziņa īpašniekam patiks kolonveida ābele ‘Vaļuta’ – šim kokam nav zaru, un āboli veidojas tieši ap stumbru. Savukārt ar vienu šķirnes ‘Podaročnij’ ābolu būs paēduši vairāki cilvēki, jo tas sver ap kilogramu.
Neparastās ogas
Interesanti, ka ir sastopamas baltas un rozā mellenes, un tās tiek audzētas arī Latvijā. Ogas šīm mellenēm ir saldākas par parastajām, un arī mute melna nepaliek.
Informācija par neparastu augu sēklām un stādiem:
koku un stādu audzētavās, pie Ilmāra Graudiņa, draugiem.lv interešu kopā „Latvijā reti sastopamie un eksotiskie augi”, pēc sludinājumiem, ebay.com (angliski). Orientēties internetā jums var palīdzēt bērni vai mazbērni.
Dārzs jūsu veselībai
Dārzā ir vērts atrast vietu arī augiem, kurus izaudzēt nav sarežģīti, bet kas teicami uzlabo veselību. Piemēram, daudziem zināmo ehināciju, kas nereti ir iekļauta aptiekās nopērkamo medikamentu sastāvā. Tā teicami nostiprina imunitāti un palīdz pret visdažādākajām infekcijām – gan elpceļu, gan urīnceļu.
Tāpat mazāk zināmā leizeja jeb marālsakne, kuras pozitīvā iedarbība uz cilvēka organismu mūsu platuma grādos nav īsti apjausta, lai gan Altajā to dēvē par dakteri pret 40 kaitēm un ilgas jaunības zāli. Tās iedarbība līdzīga žeņšeņam – tā liek atjaunoties visam ķermenim.
Koki, kas ne tikai dažādo ainavu, bet ir izmantojami ārstniecībā, ir vērtīgs kapitālieguldījums, uz kura augļiem tomēr nav jāgaida gadu desmitiem. Asinsrites un atmiņas uzlabošanai der gingka koka lapas – pa dienu jāsakošļā viena maza lapiņa.
Savukārt Mandžūrijas valrieksta lapu tēja palīdzēs pret plaušu kaitēm un kuņģa čūlu.
