Maksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem
Izklausās pašsaprotami, taču diemžēl dzīvē ne reizi vien pierādās, ka dažkārt pat nopietni cilvēki ar stabiliem ienākumiem izvēlas dzīvokli, kas pēc dažiem mēnešiem tomēr izrādās viņu maciņam par dārgu. “Arvien biežāk vērojama tendence, ka cilvēks noīrē dzīvokli, bet pēc diviem trim mēnešiem aptver, ka īre un komunālie maksājumi viņam tomēr ir par augstu. Un tad lieki kreņķi ir gan izīrētājam, gan īrniekam,” pieredzē dalās Kristīne Dubane, uzsverot, ka tāpēc ļoti svarīgi reāli izvērtēt, kādu summu esi gatavs maksāt, rēķinoties, ka dažādos gada mēnešos komunālie maksājumi būtiski atšķiras.
Kā neiekrist ar komunālajiem maksājumiem?
“Nedrīkst paļauties tikai uz saimnieka teikto, bet jāprasa uzrādīt pēdējā gada rēķini dažādos gada mēnešos, jo īpaši aukstākajā mēnesī. Ziemas sals ļoti ietekmē maksājumu par apkuri, kas ir viena no dārgākajām izmaksām. Tāpat ir jāņem vērā un savos izdevumos jāierēķina maksājumi, ko apsaimniekotājs izraksta tikai reizi ceturksnī,” iesaka Kristīne Dubane.
Vēl ir jāpārbauda, vai ir skaitītāji ūdenim, apkurei, gāzei. “Tas ir svarīgi, lai varētu maksāt tikai par paša patērēto, nevis visas mājas kopējo patēriņu,” teic Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, atgādinot, ka noteikti jāprecizē, kad pieslēdz apkuri, lai nav tā, ka ir oktobris, gribas siltumu, bet apkuri nepieslēdz, jo, izrādās, mājai ir parāds. To var noskaidrot namu pārvaldē.
Dārgāks vai lētāks rajons
Līdzīgas platības dzīvokļu cenas var būt ļoti atšķirīgas atkarībā no izvēlētā dzīvesvietas rajona, tāpēc, lai kādas būtu jūsu vēlmes, ir svarīgi saprast, vai jūsu prioritātes sakrīt ar iespējām. “Dzīvesvietas rajons jāizvēlas gan pēc cenas, gan pēc loģistikas – kā nokļūt darbā un izvadāt bērnus uz skolu un pulciņiem. Tie, kuriem jau ir īrēšanas pieredze, izvēloties rajonu, zina, ar ko jārēķinās, un kļūdās retāk. Bet ir gadījumi, ka cilvēks noīrē dzīvokli un tikai pēc tam saprot, ka līdz darbam jābrauc ar trim sabiedriskā transporta līdzekļiem, kas, protams, ir papildu izmaksas ikdienas izdevumiem un prasa laiku,” skaidro nekustamo īpašumu eksperte. Tāpēc transporta izdevumi vai, piemēram, maksa par stāvvietu, ja tāda netiek nodrošināta bez maksas, ir jāiekļauj kopējo izdevumu tāmē, un arī tas ir papildu arguments, rēķinot, vai vari šo dzīvokli atļauties.
Tāpat jārēķinās, ka gadalaiki mainās – vasarā viss izskatās glītāk un daudz kur var aiziet kājām. Bet, kad sākas lietus, sniegs un sals, situācija mainās.
Ko saka kaimiņi?
Par to, cik laba un ērta ir dzīve konkrētajā dzīvoklī, var apvaicāties kaimiņiem, jo, iespējams, ka, piemēram, augšstāva vai apakšstāva dzīvoklī mitinās jaunieši, kas regulāri naktīs rīko ballītes. Tiesa, pēc Kristīnes Dubanes novērojumiem, Latvijā, un īpaši jau galvaspilsētā, kaimiņi nav ļoti atvērti un nelabprāt izklāsta savas domas. Papildu informāciju drīzāk var uzzināt no apsaimniekotājiem vai bijušajiem īrniekiem. Latvijā liela nozīme ir reputācijai, un īres mājās ar labu reputāciju brīvos dzīvokļus ļoti ātri izķer.
Suns vai kaķis var apgrūtināt dzīvokļa atrašanu
Jārēķinās, ka tad, ja ir mājdzīvnieki, izvēle par dzīvokli var tikt ierobežota, jo ir saimnieki, kas nevēlas savā dzīvoklī ne suņus, ne kaķus. Dažkārt, kad runa ir par ekskluzīvāku remontu, saimnieks var nevēlēties, lai mājoklī dzīvo mazi bērni. Kādam tas var šķist diskriminējoši, taču tas ir fakts, ar ko jārēķinās. Tāpēc īrniekam vajadzētu saimnieka pozīciju šajā jautājumā noskaidrot jau telefonsarunā pirms dzīvokļa apskates, lai lieki netērētu savu un īpašnieka laiku, jo tad, ja saimnieks mājdzīvniekus nevēlas, punkts par to, visticamāk, būs iekļauts arī īres līgumā. Un pat tad, ja īpašniekam pret maziem bērniem un mājdzīvniekiem iebildumu nav, gadījumā, ja bērni, suns, kaķis vai kāds cits mājdzīvnieks būs sabojājis mēbeles, īrniekam tās būs jānomaina par saviem līdzekļiem.
Kurš maksā par bojājumiem un nolietojumu?
Te nu mēs nonākam pie viena ļoti svarīga jautājuma – kam jāsedz zaudējumi, ja saplīst krāns, salūst dzīvoklī esošā veļasmašīna, nokrīt žalūzijas? “Ir jānošķir dabiskais nolietojums un bojājums. Par dabisko nolietojumu papildu samaksa parasti netiek piemērota, taču bojājumi gan ir jāsedz īrniekam. Tieši tāpēc īpašnieks parasti ņem drošības naudu viena vai divu mēnešu īres maksas apjomā,” skaidro Kristīne Dubane.
Lai izvairītos no domstarpībām, nekustamo īpašumu speciāliste iesaka kopā ar pieņemšanas un nodošanas aktu, kur uzskaitīts dzīvokļa aprīkojums, pievienot arī fotogrāfijas, kurās redzams mēbeļu un iekārtu stāvoklis. Un tad nebūs pārpratumu, kādi defekti jau bijuši. “Galvenais ir ievērot labas pārvaldības principu – nedari otram to, ko negribētu, lai dara tev. Ir jābūt tolerantai gan vienai, gan otrai pusei,” saka Kristīne Dubane, atzīstot, ka Latvijas īrnieki diemžēl nereti īres dzīvokli atstāj visai nolaistā stāvoklī.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc īres maksas paliek augstākas un drošības naudas lielākas, jo daudzi dzīvokļus nodzīvo tā, ka īpašniekam pēc tam jātaisa liels remonts.
Pareizā lietu secība, ja dzīvoklī kaut kas salūst, ir informēt par to saimnieku, jo varbūt viņam ir konkrēta firma, kurā, piemēram, pasūtīt salauztu žalūziju, bet izdevumus segt pašam.
Īres līgums pasargā gan izīrētāju, gan īrnieku
Un, protams, ļoti svarīgi ir slēgt īres līgumu, citādi īrnieks vienkārši mitinās svešā dzīvoklī un pat nevar pierādīt, ka godīgi maksā par īri, jo, visticamāk, par to norēķinās skaidrā naudā.
“Internetā var atrast standartlīguma formas, kas varbūt nav perfektas, taču ir juridiski saistošas,” skaidro Kristīne Dubane. “Juridiski saistoša ir arī mutiska vienošanās, taču to pēc tam grūtāk pierādīt, ko nu kurš teicis.”
Pirmo līgumu viņa iesaka slēgt uz gadu, jo 12 mēnešu laikā var izvērtēt, vai viss apmierina šajā vietā, taču jābūt arī iespējai līgumu lauzt, mēnesi vai divus iepriekš brīdinot, jo apstākļi var mainīties, piemēram, darba maiņa, mācības, darba zaudējums vai jāmaina dzīvesvieta citu iemeslu dēļ.
Negaidīti pārsteigumi
Diemžēl jāatzīst, ka pat vispieredzējušākie īrnieki pilnīgi visu paredzēt nevar un ir lietas, kas var atklāties tikai laika gaitā. Piemēram, to, cik blīvi nosiltināta māja un vai sala apstākļos nav auksta grīda, var uzzināt tikai ziemā. “Ja ziemā atklājas, ka ir aukstas grīdas, tad jāpieņem, ka dzīvoklis ir tādā stāvoklī, kā ir. Būs jāliek virsū paklājs un jādomā, kā to risināt. Un īpašnieka pienākums arī nav nodrošināt to, ka vienam īrniekam gribas siltāku grīdu, bet citam – varbūt aukstāku. Ja salst kājas, tad jāīrē dzīvoklis 2., 3. stāvā, ar paklāja segumu vai apsildāmām grīdām. Katram arī pašam jārūpējas par savu labklājību,” uzskata Kristīne Dubane.
Civiltiesiskā apdrošināšana teju obligāta
Un ne mazāk svarīga par īres līgumu ir civiltiesiskā apdrošināšana. “No praksē redzētā es visiem īrniekiem ieteiktu slēgt civiltiesisko apdrošināšanu, un šobrīd arvien biežāk šāda prasība tiek iekļauta arī līgumā. Jo ir bijuši gadījumi, ka īrnieks nopludina apakšējos kaimiņus, kuriem ir dzīvokļa apdrošināšana, un augšējam kaimiņam jāsedz izdevumi piecciparu skaitļa apmērā... Apdrošināšanas summa nav tik liela, lai to nesamaksātu, toties tā ļaus dzīvot ar mierīgu sirdi,” saka Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.
