Nu jau aptuveni 15 gadus Elvīra nodarbojas ar ziedu un augu audzēšanu uz sava daudzdzīvokļu nama 7. stāva balkona, tomēr aizrautība un rūpes par augiem pamazām rezultējušās arī piemājas dārziņā, kas nu priecē arī kaimiņus un garāmgājējus. Nu no viņas piemēru ņem arī meita Karīna, kas iedvesmojusies eksperimentiem ziedošu padarīt arī sava dzīvokļa balkonu.
“Tas sanāca nejauši. Gāju garām un skatījos uz to vietu – it kā kaut kas pietrūktu. Mums pašiem iepriekš bija mazdārziņš, no kā atteicāmies. Tajā palika eglīte un dažādi krūmiņi, kurus bija žēl atstāt, tādēļ nolēmu tos iestādīt pie daudzdzīvokļu mājas. Ar laiku šķita, ka esošie apstādījumi ir par maz, vajadzēja vēl kaut ko un tā vēl kaut ko līdz izveidojās dārziņš,” par savu motivāciju ierīkot kopīgo daudzdzīvokļu nama puķu dobi stāsta Elvīra.
Pagalms, kas vieno kaimiņus
Elvīra ir tikusi apdāvināta gan ar paldies vārdiem, gan šokolādes tāfelītēm, gan izpalīdzīgu roku. Cilvēki garāmejot gan skatās, gan daži pat arī fotogrāfē.
“Kādreiz, kad tur kaut ko daru – ravēju vai stādu – cilvēki iet un pasakās. Viena sieviete reiz gāja garām un teica man, ka šeit neesot bijusi jau 11 gadus, jo dzīvo Vācijā. Kad viņa ieraudzīja to uzkalniņu ar ierīkoto dobi, uzreiz piezvanīja savai meitai un teica: “Iedomājies, ka tas kalniņš, kur agrāk gulēja iereibuša paskata vīrieši, tagad ir skaists dārziņš!”” ar prieku dalās Elvīra.
Balkondārzs kā iedvesma meitai un mazmeitai
Elvīra ir pilna iedvesmas, mīlestības uz cilvēkiem un visu daiļo, ko dāsni dāvā arī saviem līdzcilvēkiem. Viņas meita Karīna stāsta, ka mammai ir dabas dots talants visu izdomāt, sastādīt un redzēt uz priekšu, kā tas izaugs un izskatīsies, ko pati viņa vēl tikai apgūst.
“Es pie mammas atnāku ciemos, redzu, kāds viņai skaistums un nodomāju – es arī tādu vēlos! Un tad mamma palīdz iestādīt man pašai, iedod kādu augu, vai arī nopērk vairāk un iedod man. Tā tas skaistums un prieks nu jau izplatās arī uz mana 6. stāva balkona.”
Savukārt Elvīras mazmeitai iepaticies pavadīt laiku uz ziedošā balkona, lai arī iepriekš bieži to nedarīja. “Man bija ļoti patīkami, kad manīju mazmeitu veselu dienu tur sēžam un no vietas lasām grāmatu,” atzīmē Elvīra. Pateicoties viņai arī klasiskam pilsētniekam, kurš vēlas aizbraukt uz laukiem, sajust zāli ar pliku pēdu un noraut no krūma savu ogu – tas nu ir iespējams dzīvīgajā pilsētvidē. Elvīra par prieku mazmeitai uz zaļojošā un krāšņā balkona nu jau audzē arī meža zemenes un tādas zemenes, kas zied un ražo ogas visu vasaru.
Par savu balkondārzu runājot, Elvīra izceļ ne tikai ziedošos augus, bet arī acīm tīkamos skatus, kas paveras no tā: “Redzama Daugava, Ķīpsala, Rīga. Šeit var vērot skaistus saulrietus”. Meita Karīna piebilst:
“Esot uz balkona, nav tāda sajūta, ka esi daudzstāvu mājā. Liekas, tiešām, ka esi izgājis tuvāk dabai, jo visapkārt ir tik ļoti zaļš. Mammai it sevišķi – uz visām sienām, palodzēm un plauktiņiem zaļo un zied. Tā vien gribas izbaudīt kafijas tasīti un dabas klātbūtni.”
Elvīra no savas pieredzes stāsta – vajag sevi nodarbināt un vienmēr atrast kādu aizraušaanos, jo darbs palīdz. Tās ir vislabākās zāles pret skumjām, sliktu noskaņojumu un destruktīvām domām. “Izravēt kādu nezāli, iestādīt puķīti, ierušināt pirkstus zemē un būt ārā, tas taču viss noņem stresu un palīdz sakārtot gan domas, gan nervu sistēmu. Turklāt, ja tas iepriecina ne tikai tevi pašu, bet arī apkārtējos, tad sniedz dubultu gandarījumu!s”
