Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Toms Lācis, "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs, Aleksandrs Zajacs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors, jaunais zinātnieks un apkures sistēmu eksperts, un Agris Kamenders, Inženierzinātņu doktors enerģētikā, SIA Ekodoma direktors.
Saules paneļu atdeve un ierobežojumi
Saules paneļu uzstādīšana ir kļuvusi par vienu no populārākajām stratēģijām enerģijas izmaksu samazināšanai, tomēr, kā uzsver Toms Lācis, ieguvumi var būtiski atšķirties atkarībā no elektroenerģijas patēriņa profila.
„Ietaupījums svārstās no 20 līdz pat 80 procentiem, un augstākais efekts tiek sasniegts, ja mājsaimniecība aktīvi pielāgo savu patēriņu saules paneļu ražošanas ciklam,” skaidro "Elektrum" Energoefektivitātes centra eksperts.
Tomēr, salīdzinot vēsturiskos modeļus ar pašreizējo situāciju, viņš norāda uz svarīgām izmaiņām: agrāk patērētāji varēja izmantot neto uzkrāšanas sistēmu, kas ļāva nodot elektroenerģiju tīklā un vēlāk to izmantot par to pašu cenu. Tagadējā neto norēķinu sistēma liek vairāk domāt par tūlītēju enerģijas patēriņu, jo pārdotā elektroenerģija bieži vien tiek apmaksāta zemāk nekā pirktā elektroenerģija ziemas periodā. Tādēļ finansiāli visizdevīgāk ir optimizēt sistēmu tā, lai tā maksimāli segtu pašpatēriņu, samazinot elektroenerģijas pirkšanu no tīkla.
Papildus tam Toms Lācis norāda, ka liela nozīme ir arī paneļu novietojumam un orientācijai pret sauli. „Ideālā gadījumā paneļi jāuzstāda ar optimālu slīpumu un vērsti uz dienvidiem, lai nodrošinātu maksimālu enerģijas ražošanu visas dienas garumā,” viņš skaidro. Paneļu efektivitāti var ietekmēt arī apkārtējā vide – augsti koki, blakus esošas ēkas un citi objekti var radīt ēnu, kas samazina kopējo enerģijas ražošanu.
Viņš arī uzsver, ka, izvēloties starp dažādiem paneļu veidiem, monokristāliskie paneļi parasti nodrošina augstāku efektivitāti un ilgāku kalpošanas laiku nekā polikristāliskie paneļi, lai gan tie var būt dārgāki. Tāpat ir pieejami jauni hibrīdie risinājumi, kas apvieno saules enerģijas un siltuma ražošanu vienā sistēmā, piedāvājot vēl lielāku efektivitāti.
Tādēļ, plānojot saules paneļu sistēmu, ir būtiski izvērtēt ne tikai sākotnējās izmaksas, bet arī to, cik labi sistēma integrēsies ar mājas kopējo enerģijas patēriņu un citiem energoefektivitātes pasākumiem.
Akumulatori – ilgtermiņa ieguldījums vai nepamatoti izdevumi?
Enerģijas uzkrāšanas risinājumi, piemēram, mājas akumulatori, tiek uzskatīti par iespējamu nākotnes risinājumu, tomēr Toms Lācis norāda, ka to ekonomiskais pamatojums joprojām ir vājāks nekā tradicionāliem saules paneļiem.
„Ja paneļi ar valsts atbalstu atmaksājas trīs līdz piecos gados, tad akumulatoru risinājumu atmaksāšanās periods ir krietni ilgāks,” skaidro eksperts.
Tomēr akumulatoru loma pieaug enerģētikas kopienās, kur tās tiek izmantotas kā kopīgas infrastruktūras risinājums, uzkrājot enerģiju no vairākiem saules paneļu īpašniekiem. Šādu sistēmu attīstība nākotnē varētu mainīt arī individuālo akumulatoru ekonomisko loģiku.
Apkures risinājumi – balanss starp sākotnējām izmaksām un efektivitāti
RTU profesors un jaunais zinātnieks Aleksandrs Zajacs apkures sistēmas analizē ne tikai no izmaksu, bet arī no efektivitātes un tehnoloģiskās pielāgojamības perspektīvas.
Viņš norāda, ka būtiskais aspekts ir apkures sistēmas temperatūra: „Jo zemāka apkures temperatūra, jo augstāka efektivitāte. Piemēram, siltās grīdas apvienojumā ar siltumsūkni var būt efektīvākais risinājums ilgtermiņā.”
Šī pieeja skaidrojama ar termodinamiskajiem procesiem – augstāka temperatūra sistēmā nozīmē lielākus enerģijas zudumus, turpretī zemas temperatūras sistēmas nodrošina augstāku lietderības koeficientu un mazāku enerģijas patēriņu. Piemēram, kondensācijas gāzes katli efektīvi darbojas tikai zemās temperatūrās, jo tie izmanto atgāzu kondensāciju, kas palielina to kopējo efektivitāti.
Līdz ar to būtiski ir izvērtēt, vai apkures sistēma ir piemērota konkrētā mājokļa vajadzībām. Siltumsūkņi var nodrošināt efektīvu siltuma pārnesi un ir viens no energoefektīvākajiem risinājumiem, taču sākotnējās izmaksas var būt augstākas nekā tradicionālajiem apkures veidiem. Savukārt granulu katli piedāvā lielisku alternatīvu tiem, kas vēlas izmantot biomasu kā apkures avotu, taču tiem nepieciešama regulāra apkope un granulu piegāde.
Aleksandrs Zajacs arī norāda, ka modernās apkures sistēmas arvien biežāk tiek integrētas ar citām energoefektivitātes tehnoloģijām, piemēram, viedajām vadības sistēmām, kas automātiski pielāgo apkures jaudu atkarībā no ārējiem un iekšējiem faktoriem. Šāda pieeja ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī nodrošina vienmērīgāku un komfortablāku temperatūru mājoklī.
Vienlaikus, lai gan bieži tiek uzsvērta siltumizolācijas nozīme, RTU profesors norāda, ka ēkas energoefektivitāti nosaka ne tikai izmantotie būvmateriāli, bet arī kopējā ēkas konstrukcija un siltuma zudumu koeficients. Jaunbūvēm ir svarīgi nodrošināt optimālu siltumizolācijas biezumu, bet ne mazāk svarīga ir ventilācijas sistēma, lai izvairītos no kondensāta un pelējuma riska.
Ventilācijas sistēma enerģijas bilancei mājoklī
Energoefektīvas ēkas nav tikai par elektroenerģijas patēriņu un apkures optimizāciju – ļoti svarīga loma ir arī efektīvai ventilācijas sistēmai. Kā skaidro inženierzinātņu doktors un "Ekodoma" direktors Agris Kamenders, mūsdienu hermētiski būvētās ēkās mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju ir kļuvusi par nepieciešamību, lai nodrošinātu gaisa kvalitāti un vienlaikus samazinātu enerģijas zudumus.
"Rekuperācija ļauj atgūt līdz pat 80% no aizplūstošā gaisa siltumenerģijas, būtiski samazinot apkures izmaksas," norāda Kamenders."Gaiss tiek izvadīts no telpām, bet ienākošais svaigais gaiss tiek priekšuzsildīts, samazinot nepieciešamību pēc papildu enerģijas patēriņa."
Viņš arī uzsver, ka ventilācijas sistēmas efektivitāte ir cieši saistīta ar ēkas hermētiskumu.
“Ēkas energoefektivitātei svarīgākais ir tās hermētiskums, nevis tikai siltinājums. Ja ēka ir pietiekami hermētiska, mehāniskā ventilācija darbosies efektīvi, nodrošinot kontrolētu gaisa apmaiņu. Pretējā gadījumā, ja hermētiskums nav nodrošināts, ventilācijas sistēma nespēs pilnībā sasniegt enerģijas taupīšanas mērķus."
Savukārt, Aleksandrs Zajacs papildina, ka nepareizi plānota ventilācija var novest pie augstiem enerģijas zudumiem un pat veselības problēmām, ja telpās netiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa.
„Svarīgi ir izvēlēties atbilstošus filtrus, kas ne tikai uzturēs gaisa kvalitāti, bet arī ļaus optimāli izmantot siltuma atgūšanas mehānismus,” viņš piebilst.
Vienlaikus Agris Kamenders pievērš uzmanību tam, ka bieži cilvēki pieļauj kļūdas, ieviešot ventilācijas sistēmu, piemēram, nepievēršot uzmanību trokšņu samazināšanai vai nepareizi organizējot pieplūdi un nosūci telpās. "Nepareizi uzstādīta mehāniskā ventilācijas sistēma var radīt nevēlamus trokšņus, kas ilgtermiņā var būt traucējoši," viņš brīdina. Lai to novērstu, svarīgi rūpīgi plānot gan ventilācijas agregāta izvietojumu, gan gaisa vadu sistēmas maršrutu.
Kā optimizēt esošās enerģijas sistēmas?
Eksperti uzsver, ka enerģijas patēriņa optimizācija sākas ar analīzi un mērījumiem. „Jūs nevarat uzlabot to, ko nemērat,” atgādina profesors Aleksandrs, uzsverot, ka pirmais solis ir patēriņa analīze.
Šī analīze var ietvert:
- Elektroenerģijas patēriņa sadalījumu pa diennakts stundām.
- Lielāko enerģijas patērētāju identificēšanu.
- Potenciālās enerģijas zudumu vietu noteikšanu, piemēram, siltuma zudumi caur logiem vai nepietiekami izolētiem bēniņiem.
- Automātikas un viedo risinājumu izvērtējumu, piemēram, gudro termostatu uzstādīšanu vai dinamisko elektrības tarifu izmantošanu.
Aleksandrs Zajacs arī norāda, ka bieži vien svarīgākie energoefektivitātes uzlabojumi ir salīdzinoši vienkārši un neprasa lielus ieguldījumus, piemēram, mājokļa siltināšana, logu nomaiņa un efektīva ventilācija.
Finansiālais atbalsts un tā izmantošana
Lai gan energoefektivitātes uzlabojumi sākotnēji var šķist dārgi, dažādas valsts un Eiropas Savienības programmas piedāvā finansiālu atbalstu. Eksperti iesaka sekot līdzi aktuālajām programmām un pieejamiem resursiem:
- Energoefektivitātes programmas Rīgas iedzīvotājiem
- Energoefektivitātes programmu salīdzinājums
- ALTUM programmas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei
- Valsts atbalsts saules paneļu un citu iekārtu iegādei līdz 2029. gadam
Plānojot mājokļa energoefektivitātes uzlabojumus, ir svarīgi izvērtēt ne tikai sākotnējās investīcijas, bet arī to ilgtermiņa atdevi un tehnoloģiju savstarpējo mijiedarbību. Tikai šādā veidā var nodrošināt maksimālu ieguvumu no ieguldītajiem resursiem.
