Kopumā šajā laikā teju 1000 ģimenes tikušas pie jauna mājokļa reģionos, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada. Līdz ar pieaugumu līgumu skaitā ievērojami kāpis arī izsniegtais finansējums – mājokļu iegādei un būvniecībai reģionos piešķirti 73,3 miljoni eiro, kas ir par 32% vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.
Jaunas un energoefektīvas privātmājas kļūst arvien populārākas, un šī tendence redzama arī reģionu finansēšanas datos. Vidējā aizdevuma summa pilnīgi jaunas mājas būvniecībai gada laikā palielinājusies no 136 tūkstošiem līdz 147 tūkstošiem eiro. Tāpat pakāpeniski aug vidējā summa, kas nepieciešama dzīvokļu iegādei reģionos – no 42,6 tūkstošiem pērn līdz 46,3 tūkstošiem eiro šogad. Vidējā pievienotā banku procentu likme dzīvokļu iegādei ir reģionos šobrīd ir ap 1,82%, savukārt pilnīgi jaunu māju būvniecībai – 1,6%.
Vairāk nekā puse jeb 58% no visiem reģionos izsniegtajiem kredītiem tiek noformēti ar ALTUM garantijām. Lielāko daļu no šiem klientiem veido ģimenes ar bērniem (46%), savukārt jaunie speciālisti un NBS karavīri izmanto atbalstu retāk – attiecīgi 10% un 2% gadījumu.
“Reģionos mājokļu tirgus pakāpeniski atveseļojas un tie kļūst arvien pievilcīgāki gan jaunām ģimenēm, gan speciālistiem. Aktīvākajās reģionu pilsētās, kur attīstās uzņēmējdarbība un ekonomika, mājokļu pircējiem rodas papildu iespējas – nekustamā īpašuma cenas joprojām ir zemākas nekā Rīgā un Pierīgā, bet peļņas un darba iespējas bieži ir līdzvērtīgas. Īpašu nozīmi tam piešķir laba infrastruktūra un ērtas satiksmes saites ar galvaspilsētu, kas ļauj dzīvot reģionos, skolot bērnus vietējās skolās un vienlaikus strādāt Rīgā, samazinot ikdienas dzīvošanas izmaksas. Kopumā redzam, ka iedzīvotāji kļūst drošāki par savu finansiālo situāciju, un attiecīgi aug pieprasījums pēc jauniem mājokļiem reģionos,” atzīmē Marika Toma, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja.
Reģioni attīstās nevienmērīgi – līderos Jelgava
Lai gan kreditēšanas aktivitāte kopumā pieaug visā Latvijā, dažos reģionos tā izceļas īpaši. Šogad vislielākais darījumu skaits reģistrēts Jelgavā un tās novadā, kam seko Ogres novads un Liepāja kopā ar Dienvidkurzemes novadu. Taču tālu neatpaliek arī Siguldas novads, Daugavpils, Ventspils un Valmieras novads.
Vienlaikus vairāki Latgales un atsevišķi Vidzemes novadi joprojām uzrāda zemāku aktivitāti, ko ietekmē gan lēnāks jauno projektu piedāvājums, gan zemāki mājsaimniecību ienākumi. Vismazāk hipotekāro kredītu šogad izsniegti Valkas, Ludzas, Varakļānu un Krāslavas novados.
Kopumā nekustamo īpašumu cenu izmaiņas atspoguļo nekustamo īpašumu piedāvājumu un reģiona ekonomisko aktivitāti. Pēc Zemesgrāmatas datiem, piemēram, Valmierā vidējā cena dzīvokļu segmentā šogad ir 930 eiro par kvadrātmetru, Jelgavā vidējā cena sasniedz 828 eiro par kvadrātmetru, Ogrē un Ogres novadā 827 eiro par kvadrātmetru, bet Daugavpilī vidējā cena bijusi 300 eiro par kvadrātmetru.
Reģionos hipotekāros kredītus visbiežāk noformē cilvēki ar stabiliem, bet vidējiem ienākumiem. Dati rāda, ka 65% klientu aizņemas bez līdzaizņēmēja, un šajā grupā dominē iedzīvotāji ar 1000–2000 eiro lieliem neto mēneša ienākumiem. Savukārt 35% klientu izvēlas kredītu noformēt kopā ar līdzaizņēmēju. Tie ir gadījumi, kad ģimenes plāno apjomīgākus projektus, piemēram, pilnīgi jaunu māju būvniecību, un tāpēc nepieciešamas lielākas aizdevuma summas.
Vērtējot aizņēmējus Latvijas reģionos nodarbinātības kontekstā, Jelgavā – izglītības un kultūras jomas darbinieki, Ogrē – veselības aprūpes jomas speciālisti, savukārt Liepājā aktīvākie aizņēmēji ir publiskā un aizsardzības sektora, kā arī celtniecības nozares darbinieki. Valmierā visbiežāk aizņemas ražošanas sektora darbinieki, bet Daugavpilī – publiskajā un aizsardzības sektorā, kā arī IT jomā nodarbinātie.
Lai informāciju par mājokļu iegādes, atjaunošanas un būvniecības iespējām reģionos padarītu vēl pieejamāku, Swedbank uzsākusi “Zaļās mājas skolas” izbraukuma sesijas, to ietvaros ar bankas un mājokļu nozares ekspertu starpniecību informējot iedzīvotājus par jomas aktualitātēm un finansējuma iespējām. Pēc vairākām “Zaļās mājas skolas” tikšanās reizēm Rīgā tā oktobra izskaņā devās uz Liepāju, kas šobrīd izceļas ar vienu no augstākajiem izsniegto kredītu īpatsvariem Latvijas reģionos – 8,87% no kopējā skaita. Plānots, ka drīzumā “Zaļās mājas skola” viesosies arī citās Latvijas pilsētās, kur novērojama iedzīvotāju interese par energoefektīva mājokļa būvniecību, iegādi vai atjaunošanu.
