Vai zināji, ka Lielauces centrā jau 16 gadus ražo mums visiem labi zināmos cukurgailīšus? Tas nebūt nav vienīgais, ar ko pagasts var lepoties - pateicoties uzņēmīgiem vietējiem ļaudīm, kuri kopīgi dibinājuši biedrību “Lielauces attīstībai”, sakopts Lielauces parks, pagasta centrā uzstādīta dzērves skulptūra, no drupām atbrīvota Lielauces baznīca, izveidots vēsturiskais Lielauces tautas tērps, organizēti vairāki pasākumi sadarbībā ar vietējo pašvaldību, kā arī izzināta pagasta un muižas vēsture un kultūrvēsturiskais mantojums. Pirms diviem gadiem īstenots arī projekts, lai labiekārtotu Lielauces centra daudzdzīvokļu māju pagalmu, kas tagad kalpo par skaistu satikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem.
-
Par to, kā radusies ideja par sakoptu daudzdzīvokļu namu pagalmu, kā arī vietējo iedzīvotāju iesaisti pagasta ikdienā, dalās biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis.
“Mums bija iekšējā sajūta, ka vēlamies apvienot vietējo kopienu, lai darītu vairāk, nekā pienākas pašvaldībai vai kā var paveikt iedzīvotāji vienā talkā. Ideju bija daudz un dažādas, tāpēc uzaicinājām aktīvākos iedzīvotājus uz tikšanos, kuras laikā uzdevām sev jautājumu - ko vēlamies paveikt, lai Lielauce kļūtu vēl skaistāka un piesaistītu ne tikai vietējo iedzīvotāju uzmanību, bet arī ciemiņus. Tikšanās rezultātā uz lapas tika uzrakstīti desmit uzdevumi, kas būtu jāpaveic."
"Kad uzdevumi bija skaidri, atlika saprast, kāds instruments vai organizācija mums šos uzdevumus var palīdzēt īstenot. Tā nonācām pie idejas par biedrības dibināšanu, kuras pašreizējie mērķi ir iepriekš izvirzītie desmit uzdevumi pagasta attīstībai. Pašlaik aktīvi strādājam pie mērķu īstenošanas, taču klāt nākušas vēl jaunas idejas un uzdevumi, tomēr soli pa solim turpinām pildīt sākotnējo apņemšanos,” par biedrības pirmsākumiem stāsta tās priekšsēdētājs.
Vieta, lai satiktos un iepirktos
Viens no izvirzītajiem desmit mērķiem bijis Lielauces trīs daudzdzīvokļu namu iekšpagalma labiekārtošana, lai ar zālēm aizaugušo pagalmu padarītu par skaistu pastaigu un pulcēšanās vietu.
Pēc konsultācijām ar ainavu arhitektu, biedrība “Lielauces attīstībai” piedalījās Dobeles lauku partnerības izsludinātajā “LEADER” projektu konkursā, kur saņemts finansējums ieceres īstenošanai. Pagalmā tika izveidoti grantēti celiņi ar diviem lokiem, iestādīti košumkrūmi un ziemciešu dobes, kā rezultātā tapis pievilcīgs laukums gan apkārt esošo namu, gan visiem pagasta iedzīvotājiem.
“Šobrīd pagalms kļuvis ne tikai par satikšanās vietu ikdienā, kad vari iznākt laukā, pastaigāties, apsēsties uz soliņiem un sarunāties ar saviem kaimiņiem, bet arī par tirdzniecības vietu izbraukuma busiņiem. Izbraukumu tirdzniecība šobrīd ir īpaši svarīga lauku reģionos, kad ne visiem ir iespējas doties uz pilsētu vai novada centru, lai iegādātos ikdienā nepieciešamo. Pie mums regulāri brauc trīs dažādi tirgotāji, un tagad iepirkšanās kļuvusi vēl patīkamāka - gaidot rindā, vari piesēst, pārrunāt aktualitātes ar kaimiņiem un baudīt sava pagalma priekšrocības. Tā ir satikšanās vieta daudziem vietējiem,” par sakoptā pagalma jauno dzīvi stāsta Ivars.
Rūpes par pagalmu nebeidzas puķu dobē
Lai gan jau kādu laiku sakoptais daudzdzīvokļu nama iekšpagalms priecē visos gadalaikos, Ivars, atminas, ka ceļš līdz pašai ierīkošanai bijis izaicinājumiem pilns.
“Jāsaka, ka paša laukuma ierīkošana prasīja mazāk laika, kā dokumentācijas sagatavošana projekta vajadzībām. Sākoties pandēmijai, viss bija jāiesniedz elektroniski, kā rezultātā palielinājās arī birokrātiskais slogs, taču ar visu iesaistīto neatlaidību un palīdzību no Lauku atbalsta dienesta un pašvaldības, jau pēc neilga laika visus priecēja ierīkotās taciņas un skaistie apstādījumi,” pieredzē dalās Ivars.
Arī pēc pagalma ierīkošanas biedrības pārstāvji saskārušies ar dažādu vietējo iedzīvotāju attieksmi. Kamēr vieni priecājās par paveikto darbu un jauno satikšanās vietu, citi izteica neapmierinātību par tālāko pagalma kopšanu.
“Tā kā laukumā bija sastādīti dažādi košumkrūmi un daudzgadīgie augi, to kopšanai nepieciešama laistīšana. Kkomunālais dienests uzstādīja atsevišķu ūdens skaitītāju pagalmam, lai varētu noteikt faktiskās izmaksas laistīšanai. Tās tālāk tika sadalītas starp visiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Vietējiem iedzīvotājiem tagad pie komunālā rēķina vasaras mēnešos papildus rēķinā klāt nāk daži centi, tomēr daļa no iedzīvotājiem par šo pauda neapmierinātību. Taču jāsaprot, ja vēlamies sev apkārt skaistāku un sakoptāku vidi, ir nepieciešams ieguldījums, kas māca arī novērtēt apkārt esošo. Ja skaistums vieno visus, tad jārēķinās, ka finansiālā puse ne vienmēr,” izaicinājumos dalās Ivars. Viņš norāda šo kā būtisku aspektu, ko izrunāt un par ko vienoties citiem, kas labprāt vēlētos ņemt piemēru no Lielauces.
“Labi, ka ravēšanu un laistīšanu uzņēmās Sintija, Marina un Maija no “Niedru” mājas,” viņš piebilda.
Kā stāsta biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs, lauku reģionos joprojām daļā daudzdzīvokļu namos nav izvirzīti nama vecākie vai nodibināti dzīvokļu kooperatīvi. Tas nereti sarežģī kādas idejas īstenošanu, jo pirms tam nepieciešams pārrunāt plānoto ar visu dzīvokļu īpašniekiem.
“Joprojām daudzos namos nav sava mājas vecākā, kas atvieglotu daudzdzīvokļu mājas attīstības projektu īstenošanu. Mans aicinājums ik vienam, kurš mitinās dzīvoklī, ir atrast veidu, kā sanākt visiem kopā un izzināt vēlmes un vajadzības. Vai tas būtu kāpņu telpas remonts, jaunas ieejas durvis, veļas žāvētāva vai kas cits, ir lietas, ko ikdienā izmanto visi. Līdzīgi kā ar mūsu biedrības dibināšanu - atliek noorganizēt vienu tikšanos, lai jau tālāk saprastu, kādi ir nākamie soļi vēlmju īstenošanai,” uz kopīgiem darbiem aicina biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis.
