Mazliet izrauties pie dabas, izvēdināt galvu jūras krastā, galu galā paņemt pelnītu atvaļinājumu – kad vēl to darīt, ja ne pavasarī un vasarā! Lai ikdienas ritmā izdotos atrast laiku arī atpūtai, palīdzēs laika plānošana. Gunārs Caune, Swedbank procesu izcilības vadītājs uzskata, ka runāt par laika plānošanu ir nepareizi, jo laiks visiem ir dots vienādi – 24 stundas diennaktī. Mēs varam plānot tikai savas aktivitātes. Lūk, daži vienkārši padomi, kas noteikti palīdzēs arī jums.
1. Pierakstīt, nevis mēģināt atcerēties
Prāts jāatbrīvo domāšanai, nevis jānoslogo ar faktu glabāšanu atmiņā, tāpēc darbus vajag pierakstīt. Cilvēks prātā spēj paturēt vidēji septiņas lietas. Problēma rodas brīdī, ja pēkšņi kāds piezvana un uzrodas vēl viena jauna lieta – atsūtīt pārskatu, sameklēt dokumentu vai nopirkt pienu –, un zemapziņa jau signalizē, ka vienu lietu no septiņām prāts ir pazaudējis. Iestājas stress, un enerģija tiek tērēta bezjēdzīgi, mēģinot atcerēties, kas nupat ir aizmirsts.
2. Sajust saldo progresa garšu
Gandarījumu sniedz progresa sajušana, tāpēc dzīvē un darbā jāmeklē lietas, kas rada šīs izjūtas. Plānojot vajag noteikt dienas, nedēļas vai mēneša galveno darbu – savu hitu. Uz to arī vajag koncentrēties, jo visu izdarīt nekad nav iespējams. Daudzi progresa izjūtu cenšas iegūt, saplānojot vairāk, nekā spēj paveikt.
Nepieciešams apjaust, cik darbu reāli dienā jūs spējat paveikt, lai nedzītu sevi stresā.
Ja saplānojat 7 darbus, bet vairākas dienas jūtat, ka optimums ir pieci, tad turpmāk arī vajadzētu ieplānot piecus.
3. Atšķirt uzdevuma deleģēšanu no uzdevuma iedošanas
Ja deleģē uzdevumu, tad vienlaikus jādeleģē atbildība par rezultātu un jāvar uzticēties. Bieži vien vadītājs uzdod padotajam kādu pienākumu, bet pats pie tā pavada daudz laika, iesaistoties procesā. Tā ir darba darīšana dubultā. Darbiniekam pašam jāvar pieņemt lēmumus, lai rezultāts būtu veiksmīgs. Piemēram, sagatavojot ielūgumus uz pasākumu, darbinieks izlemj, kādu papīru, kādu tekstu un burtu lielumu izvēlēties, kas, kur un par cik ielūgumus drukās utt. Ja vadītājs nemitīgi iesaistās procesā, tad beigās nākas secināt, ka pats viņš to būtu paveicis ātrāk.
4. Apzināt sīkos ikdienas laika zagļus un tos novērst
A Strādājot pie kāda projekta, e-pasta paziņojumi jānoņem, lai sevi nekacinātu, jo vienmēr gribēsies paskatīties, kas un ko raksta. E-pastu ieteicams lasīt konkrētā laikā, piemēram, 3 reizes dienā. B Jāvairās no sērfošanas internetā brīžos, kad esat nolēmis paveikt darbu. Vislabāk vispār internetu atslēgt. C Jāatslēdz telefons, jo arī tas visbiežāk izsit no domas un traucē strādāt.
5. Sākt ar grūtāko
Sensenos laikos dzīvoja mūks, kurš katru rītu gāja uz dīķi, noķēra vardi un dzīvu apēda. Pārējie jautāja – kāpēc tu tā dari? Viņš atbildēja – kad es apēdu vardi, tad zinu, ka nekas ļaunāks šodien vairs notikt nevar. Diena ir uzlabota! No tā varam mācīties, ka nepatīkamos, grūtos darbus vajag izdarīt pirmos, lai pēc tam sajūta ir patīkamāka un priecīgāka.
