Pēc jauka vasaras atvaļinājuma mēs tiekam strauji ierauti stresa virpulī: nesteidzīgos rītus atkal nomaina modinātāja zvans sešos, garās, siltās vasaras dienas – rudenīgs dzestrums un arvien ātrāka tumsas iestāšanās un atpūtu – tās laikā sakrājušos darbu kalns. Kā pārvarēt šo posmu bez liekas spriedzes un motivēt sevi darbam?
Vai pazīstat? Post-holiday blues!
Nīderlandiešu psihologs un tūrisma pētnieks Jerūns Naveins (Jeroen Nawijn) no Roterdamas Erasma Universitātes 2010. gadā radīja "atvaļinājuma laimes līkni". Tā rāda, ka atvaļinājuma pirmajās divās trīs dienās mūsu labsajūta tikpat kā nepieaug, jo vēl neesam atraisījušies no ikdienas stresa spīlēm. Tad tā sāk strauji kāpt augšup un savu maksimumu sasniedzot ap atvaļinājuma vidu, bet, tuvojoties tā beigām, tikpat strauji krīt lejup. Un, atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, ikviens vairāk vai mazāk intensīvi izjūt sindromu, ko psihologi dēvē par "post-holiday blues"– pēcatvaļinājuma skumjām. Tās ilgst vidēji divas trīs dienas un izpaužas kā grūtības atkal koncentrēties darbam, nomākta oma un dezorientācija sakrājušos darbu gūzmā. Kā ar tām tikt galā?
Racionāli un bez lieka stresa
Pats galvenais – dariet visu, lai atgriešanos darbā neizjustu kā krasu – t.i., nepatīkamu – kontrastu atvaļinājumam un lai šī pāreja notiktu pēc iespējas harmoniskāk.
- Parūpējieties par ērtu "laika spilvenu".
Neieplānojiet atgriešanos no atvaļinājuma ceļojuma vai vasarnīcas svētdien, ja jums jau pirmdien jābūt darbā. Dodiet sev vismaz pāris dienas laika, lai mierīgi sagatavotos. Pierakstieties pie friziera, pārskatiet savu lietišķo garderobi – varbūt tai noderētu kāds svaigs papildinājums? Tas ne vien palīdzēs noskaņoties jaunajam darba cēlienam, bet arī uzlabos omu. - Koncentrējieties uz motivējošajiem aspektiem.
Atkal satiksit kolēģus un darījumu partnerus; ar jauniem spēkiem ķersieties pie jaunu ideju īstenošanas; gaidāma daudzsološa līguma parakstīšana utt. Starp citu, kā liecina pētījumi, 56% cilvēku patiesībā priecājas atgriezties ierastajā darba vidē – jo atkal iekļaujas apritē, izjūt patīkamu adrenalīna pieplūdi un eksakti saplānota dienaskārtība mobilizē un ļauj paveikt maksimāli daudz. - Paņemiet gabaliņu atvaļinājuma sev līdzi!
Uzstādiet savā datorā kā fona attēlu kādu īpašu ceļojuma ainavu, nolieciet uz galda kādu mazu suvenīru ar vasarīga eskeipisma dvašu – tas iedvesmos un atgādinās patīkamus mirkļus. - Uzņemiet tempu pamazām.
Uzreiz uz galvas neienirstiet pašā darbu mutulī – neieplānojiet svarīgas sanāksmes un tikšanās jau pirmajās dienās pēc atvaļinājuma – tās lietderīgāk veltīt tam, lai iepazīstos ar visu svarīgo, kas noticis jūsu prombūtnes laikā, un aktuālajiem darbiem. - Īss inkognito.
Tas jums var lieti noderēt, ja atvaļinājuma laikā sakrājies ļoti daudz izskatāmas informācijas. Varat e-pastā vēl pāris dienu atstāt automātiskās atbildes iestatījumu, kas ziņo par jūsu prombūtni, līdz pārskatāt un sašķirojat saņemtos sūtījumus un atbildat uz steidzamākajiem. - Nosakiet prioritātes.
Sakrājušos darbu sarakstu sakārtojiet pēc prioritātes. Te lieti var noderēt vienkāršais un racionālais Eizenhauera princips – sadaliet visus sakrājušos darbus četrās kategorijās pēc svarīguma un steidzamības.
- Sadaliet darbus posmos.
Visu darbu apjomu sadaliet vairākos mazos posmos un pēc iespējas deleģējiet to nokārtošanu citiem – katrs pārvarētais ļaus labāk izjust, ka sekmīgi virzāties uz priekšu un darāmā kalni sarūk. - Radiet patīkamas atpūtas salas.
Izbaudiet pusdienu un kafijas pauzes kopā ar kolēģiem, lai pārrunātu jaunāko informāciju un idejas. Varbūt arī daļu darījumu sarunu varat risināt neformālā gaisotnē – teiksim, siltā pievakarē tiekoties ar biznesa partneriem āra kafejnīcā vai tenisa kortos? Tas ieplūdinās citu enerģiju un nedaudz vasarīgu sajūtu arī darba ikdienā. - Saglabājiet veselīgus rituālus.
Varbūt atvaļinājuma laikā sākāt no rītiem skriet vai nodarboties ar jogu? Neatsakieties no tā – tas nāk par labu jūsu veselībai, rūda gribu un vairo darbaspējas. - Sāciet plānot nākamo atvaļinājumu!
Apkopojiet šīsvasaras atvaļinājuma bilanci un apdomājiet, ko jūs vēlētos izbaudīt nākamreiz. Starp citu, izpētīts, ka labāk atjaunot spēkus ļauj nevis viens liels atvaļinājums reizi gadā, bet gan vairāki īsi – 5–10 dienu ilgas brīvdienas reizi trijos mēnešos vai pēc kārtējā apjomīgā, veiksmīgi pabeigtā projekta. Uzlūkojiet atpūtu kā motivējošu balvu par labi paveiktu darbu – un varbūt visai komandai kopā!
Atpūta un darbs nav šķirtas pasaules – atpūta ir darbam tik nepieciešamās enerģijas avots. Ieplūdinot patīkamus atelpas brīžus arī ikdienā, sajutīsit, ka stresa kļūst mazāk, toties paveikt spējat vairāk.
