“Matracis – tā ir ļoti specifiska lieta,” ir pārliecināts Sergejs Viņarskis, matraču ražotnes Sendeko īpašnieks. Sergejs mērķtiecīgi automatizē matraču ražošanas procesu, lai to kvalitāte atbilstu eksporta tirgus prasībām. Ļoti būtiska loma uzņēmumā ir iekārtām, ko Sergejs ir iegādājies pēdējo divu gadu laikā. Tās atgādina milzīgas šujmašīnas, turklāt tādas neatradīsiet nekur citur Latvijā.
Pirmo iekārtu jaunas matraču līnijas izveidei eksporta tirgum viņš iegādājās 2015. gada rudenī no saviem personīgajiem uzkrājumiem. Savukārt pērn Sergejs iegādājās otru iekārtu - jau ar Swedbank finansējumu. To cena ir aptuveni 10 000 EUR. Pēc iekārtu iegādes sākās strauja uzņēmuma attīstība – radās iespēja apgūt eksporta tirgu.
“Pēdējā gada laikā esam ļoti auguši – 2015. gadā apgrozījums mēnesī bija aptuveni 15 000 EUR, bet pērn – jau ap 80 000 EUR. Mēnesī saražojam 1500 matraču,” stāsta uzņēmuma vadītājs Sergejs Viņarskis.
“Mēbeļu biznesā esmu jau kopš 21 gada vecuma. Kad man pienāca slavenā četrdesmitgadnieku krīze, pievērsos matraču ražošanai. Biju uzkrājis milzīgu pieredzi mīksto mēbeļu izgatavošanā. Ļoti labi pārzināju šo nozari, turklāt gadu gaitā bija izveidojušies vērtīgi kontakti. Pērn Sendeko apritēja pieci gadi.”
Latvijā praktiskums, Eiropā – kvalitāte
Marta beigās uzņēmums plāno vēl vienas iekārtas iegādi. “Nevaru teikt, ka šī mašīna dod būtisku ražošanas apjoma palielinājumu. Stāsts ir par ko citu – par kvalitāti. Matrači, ko ražoju, galvenokārt ir domāti eksportam, tādēļ man ir svarīgi, lai tie visi izskatītos vienādi kvalitatīvi,” piebilst Sergejs.
Ražot preci vietējam un eksporta tirgum – tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Latvijā pārdot maračus lielā apjomā nav iespējams. Turklāt šeit cilvēki pieprasa matračus, kuriem ir rāvējslēdzējs un noņemams apvalks. Sergeja pieredze liecina, ka reti kurš šo apvalku tiešām noņem – no tūkstoš cilvēkiem to dara divi. Turklāt mācīties Sergejs regulāri brauc uz izstādēm Turcijā, Vācijā un Itālijā, lai redzētu, kā matrači tiek šūti citur.
Internacionāls matracis, kas “salikts kopā” Latvijā
Lai matracis vizuāli izskatītos skaisti, jāiegādājas audums, sintepons un tas viss jāsašuj kopā. Audumu iegāde visbiežāk notiek Ķīnā, Turcijā, Beļģijā un Portugālē. Pati šūšana notiek Lietuvā vai Polijā. Iekārta, kas var veikt šo darbu, maksā ap 154 000 EUR.
“Cilvēks ar šādu mašīnu var iemācīties strādāt divās nedēļās. Plānoju šo iekārtu šogad iegādāties. Mana loģika ir šāda – iekārta ir nepieciešama, lai varētu eksportēt preci. Šobrīd process ir pārāk sarežģīts un dārgs,” atzīst Sergejs.
Uzņēmumam arī kļuvis par šauru esošajā 1000 kvadrātmetru platībā. Pašreizējās telpas plānots saglabāt – te turpinās ražot preci vietējam tirgum. Otrā ražotnē, apsildāmā 400 kvadrātmetru angārā, tiks gatavota prece ārzemju tirgum, un tur būs ērta piekļuve lielajām fūrēm.
Ar žagaru klāt nevienam nestāv
“Mans lielākais atbalsts un motivētājs ir ģimene. Man ir četri dēli un ļoti laba sieva! Natālija uzņēmumā atbild par pārdošanu, šis ir mūsu ģimenes bizness. Pēc izglītības esmu inženieris un mani pašu vairāk interesē ražošanas process,” stāsta Sergejs.
Katram darbiniekam ir sava operācija, kas ir jāpaveic, un atalgojums tiek saņemts atbilstoši padarītajam. “Man šķiet, ka es vairāk ar saviem darbiniekiem runāju, nekā viņus vadu. Uzskatu, ka darba devējs dod darbu, taču nedrīkst kontrolēt darbiniekus. Viņiem ir diezgan skaidrs darba algoritms. Es lepojos, ka mūsu klienti zina datumu, kurā viņi var atbraukt un saņemt pasūtījumu. Tā ir mana prasība. Pats esmu ļoti kārtīgs un sagaidu, ka arī citi tādi būs,” paskaidro Sergejs.
Sendeko nodarbina arī pirmspensijas vai pat vecākus cilvēkus, piedāvājot viņiem darbu 2–3 reizes nedēļā. Sergejs pauž neizpratni par to, ka lielākā daļa darba devēju atsakās pieņemt darbā cilvēkus 56–60 gadu vecumā tikai viņu vecuma dēļ.
Visā rūpīga plānošana
Līzinga pieteikumā bankai Sergejs iesniedza ne vien tehniskās iekārtas īpašību aprakstu un fotogrāfijas, bet arī sīki pamatoja, kāpēc šī iekārta uzņēmumam ir nepieciešama un kā tā palīdzēs biznesā. Sergejs bija patīkami pārsteigts, ka bankas darbinieki ļoti ātri reaģēja, atbildot par finansējuma iespējām.
“Es biju gatavs aizņemties tik lielu summu, par kuru jūtos drošs, ka varēšu to atmaksāt,” piebilst Sergejs un turpina, “es ļoti rūpīgi plānoju savu dzīvi. Man ir saplānoti lidojumi līdz pat oktobrim! Savu biznesu plānoju divus gadus uz priekšu. Gribu, lai tuvākajā nākotnē man būtu trīs ražošanas līnijas. Pēc darba daudz lasu vai nu grāmatas, vai internetā meklēju materiālus par iekārtām. Manam hobijam – lidošanai – laika ir palicis maz. Tomēr gadā nolidoju aptuveni 15 stundas. Lidostā Spilve sarunāju lidmašīnu un apskatu Latviju no putna lidojuma. Gaisā viss izskatās citādi.”
