Cilvēka dabā ir katru jaunu gadu sākt ar labiem plāniem. Daudzi no tiem diemžēl tā arī paliek nodomu līmenī, taču ir arī  tādi, ko izdodas realizēt, un pēc tam varat ar gandarījumu secināt, ka Jaungada apņemšanās strādā. Ja esat prātojis, ko šogad bez īpašām investīcijām varētu uzlabot sava biznesa jaudā, jums var noderēt ergoterapeita, “RigaBrain” smadzeņu treniņa centra vadītāja Pētera Urtāna ieteikums: sāciet ar smadzeņu sakārtošanu un turpmāk strādājiet mazāk, bet efektīvāk! Un tas, izrādās, nemaz nav tik grūti.

Ko, iespējams, vēl nezinājāt par savām smadzenēm

Pieauguša cilvēka smadzenes sver vidēji 1,5 kg un, kaut arī sastāda tikai 2% no ķermeņa masas, patērē 20% tā enerģijas. Smadzenes ir mūsu organisma prioritāte visu nepieciešamo vielu piegādē – piemēram, skābekļa trūkuma gadījumā smadzenēm tas tiks “atslēgts” pēdējām. Pētnieki mūsu pelēko vielu jokojot salīdzina ar izlutinātu un prasīgu, bet tajā pašā laikā ļoti spējīgu bērnu: tām vajadzīga tikai 1/10 000 daļa sekundes, lai radītu atbildes reakciju uz kairinājumu.

Pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, smadzenes nekad neguļ, turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka arī brieduma gados to attīstība neapstājas, proti, tās jebkurā vecumā veido jaunus neironu savienojumus, kas dod iespēju mums atcerēties, mācīties un reaģēt uz stresu.

Starp citu, smadzenēm neeksistē jēdziens “ mācīties par daudz”, to spējas ir neierobežotas, turklāt tās, tāpat kā muskuļi, ir uztrenējamas.

Veselības speciālists Pēteris Urtāns, kurš jau vairāk nekā 10 gadus ir interesējies par smadzeņu potenciālu un iespējām to uzlabot, stāsta, ka cilvēka smadzenes sasniedz pilnbriedu tikai 50–60 gadu vecumā: “Tāpēc mēs ejam pēc padoma pie vecāka cilvēka. Un viņš, mūs uzklausījis, atbild: “Tā jau nav problēma, paskaties mierīgāk.” Jo tieši ar gadiem pieaug smadzeņu spēja informāciju saslēgt kopā.” Pēteris sauc sevi par “smadzeņu advokātu” un no pieredzes zina, ka par šo tik svarīgo orgānu neviens īpaši neaizdomājas un nerūpējas, kamēr nav radušās kādas problēmas.

Skatuve un aizkulises

Par smadzeņu darbības uzlabošanu cilvēki Latvijā interesējoties galvenokārt divos gadījumos: kad ir nopietni nolēmuši attīstīt savu potenciālu un – diemžēl visbiežāk – kad jau ir pārguruši un izdeguši.

Ļoti bieži var novērot, ka vienam biznesā vai dzīvē viss sanāk mierīgi un plūstoši, kamēr citam to pašu rezultātu izdodas sasniegt tikai ar lielu gribasspēku un piepūli, ļoti smagi strādājot.

Pēteris Urtāns to skaidro galvenokārt ar prasmi vai neprasmi izmantot smadzeņu potenciālu: “Mēs bieži neļaujamies brīvai smadzeņu darbībai, bet izmantojam tikai frontālo smadzeņu zonu, kas atbild par plānošanu un problēmu risināšanu."

"Es to salīdzinu ar skatuvi – mēs izmantojam tikai vienu pašu aktieri, bet aizskatuvē ir gan režisors, gan grimētāji, gan suflieri, gan mākslinieki. Šī “aizskatuve”, proti, zemapziņas aktivitāte, var ļoti daudz ko palīdzēt, jo informācijas apstrādes process jau nenotiek tikai frontālajā smadzeņu daļā. Bet mēs, īpaši tie, kam ir liels gribasspēks, mēģinām visu izdarīt tikai ar prātu un koncentrējoties un fokusējoties uzbūvējam mākslīgu produktivitāti – tēlaini izsakoties, stalažas, uz kurām mēģinām noturēties. Tās ir divas ļoti atšķirīgas pieejas, kā risinām problēmas un virzāmies uz priekšu.”

Urtāns atzīst, ka arī ar gribasspēku un “prāta stalažām” var sasniegt labus rezultātus un nodzīvot veiksmīgu dzīvi. Taču viņš ir pārliecināts: “Es varu simtprocentīgi apliecināt, ka šāds cilvēks nekad neuzzinās savu īsto potenciālu. Tāpēc, ka viņam ir jāpatērē resursi, lai noturētu to sistēmu, ko viņš ir uzbūvējis mākslīgi. Šāds cilvēks nevar atslābt, un spriedze saglabājas ilgtermiņā.” Savukārt spriedzes stāvoklis jebkurā brīdi var pāraugt izdegšanā, kad atjaunošanās procesam nepieciešami vairāki mēneši vai pat gadi. Turklāt pēc piedzīvotas izdegšanas smadzenēs sāk strādāt aizsardzības mehānisms – tās vairs nedarbosies ar pilnu atdevi, jo baidīsies atkal pārdegt. Pēteris Urtāns to salīdzina ar situāciju, kad cilvēkam kādreiz ir iekodis suns – pēc tam, satiekoties ar tā sugas brāļiem, viņš izturēsies daudz piesardzīgāk.

Kas nosaka veiksmi

Kā saprast, vai mūsu smadzenes strādā produktīvi, brīvi un plūstoši? Pēteris Urtāns zina teikt, ka pazīmju, kas ļauj to konstatēt, ir ļoti daudz, “RigaBrain” tā noteikšanai ir speciāli izstrādāts tests. Bet ikviens arī pats var novērtēt sevi, vadoties pēc dažām ikdienišķām pazīmēm: “Viens no rādītajiem ir pamošanās no rīta – vai jums uzreiz ir enerģija? Ja jau pieceļoties jūtaties noguris, tas nozīmē, ka smadzenēm ir pārslodze, tās sevi neatjauno."

"Otrs vienkāršs rādītājs ir – cik ātri spējat pārslēgties no “on” uz “off” jeb no koncentrēšanās uz relaksēšanos. Piemēram, ja naktī nevarat aizmigt, jo doma dzen domu, tas ir pieļaujami reizi pusgadā. Bet, ja tā notiek daudzas reizes mēnesī, tad tas jau liek meklēt risinājumu.”

Smadzeņu produktīvu darbību Pēteris Urtāns skaidro tā: “Mums ir smadzeņu stumbrs (reptiļu smadzenes) – dzīvības izjūtas un instinktu mājvieta, limbiskā sistēma (starpsmadzenes) – emociju un pašapliecināšanās smadzenes, neokortekss (jaunā garoza) – racionālās domāšanas un plānošanas smadzenes. Jo vairāk visas šīs smadzeņu zonas, it īpaši neokorteksa daļas, ir integrētas savā starpā, jo vairāk risinājumu mēs spējam atrast dažādām situācijām un mums nav vienveidīga domāšana. Tā, piemēram, ir viena no raksturīgām ģēnija pazīmēm: viņš vienai problēmai spēj piedāvāt 5–6 risinājumus. Bieži vien notiek tā – cilvēks atrodas šķietamā bezizejas situācijā, bet uzlabojot savu smadzeņu darbību, viņš pēkšņi ierauga jaunus risinājumus. Un nesaprot, kāpēc neredzēja tos iepriekš, jo risinājumi taču bija tepat, deguna galā.”

Veiksmīgu uzņēmēju un talantīgu cilvēku smadzenes ir pētītas ļoti daudz, mēģinot atrast veiksmes formulu. “Saliekot šos pētījumus kopā, ir viens secinājums: visu izšķir tas, cik lielā mērā smadzenes spēj adaptēties. Jo vairāk tās spēj pielāgoties esošajai situācijai un informācijai, jo labāk spēj risināt problēmas un sasniegt daudz labākus rezultātus,” stāsta eksperts.

Ar ko sākt: “zelta sešnieks” jeb smadzeņu higiēnas pamatprincipi

Pēteris Urtāns iesaka “zelta sešnieku”, par kuru jūsu smadzenes būs pateicīgas. Tie ir smadzeņu higiēnas principi, bez kuru ievērošanas ikdienā optimāla smadzeņu darbība nav iedomājama.

1. Ejiet gulēt un celieties noteiktā laikā

Aizmirstiet par labu smadzeņu darbību, ja jums nav kvalitatīvs miegs. Tiek daudz runāts par miega stundu skaitu, telpu iekārtojumu utt., bet ļoti svarīga ir tieši miega regularitāte, tas ir, gulētiešana un pamošanās noteiktā laikā. Pat ja šāda regulāra režīma ieviešana un ievērošana sākumā sagādā grūtības, pēc laika smadzenes tam lieliski pielāgojas.

2. Dodiet smadzenēm to, kas tām “garšo”

Zivis, ogas, spināti un brokoļi (visi zaļie dārzeņi), sēklas un rieksti – tie ir daži no galvenajiem smadzenēm būtiskas barības vielas saturošajiem produktiem. Īpaši jāizceļ šķidruma lietošana – ir jādzer ūdens! Ir pierādīts, ka slāpes samazina koncentrēšanās spējas par 20–30%. Interesanti, ka negribēšana dzert nereti liecina par smadzeņu nepietiekamu aktivitāti vai arī to nepietiekamu pašorganizēšanās spēju. Optimāli darbojošās smadzenes kļūst “skaļākas”, un to signāli par ūdens nepieciešamību – regulāri.

Smūtijs smadzenēm – Pētera Urtāna recepte

Šāds smūtijs Pēterim Urtānam kalpo ne tikai kā brokastis, bet dažkārt arī kā pusdienas. Tā sastāvdaļas:

• kale jeb krokotie lapu salāti – dažādos pētījumos tie dēvēti par smadzeņu pārtikas produktu Nr. 1;
• brokolis vai svaigs gurķis – gurķis paaugstina Ph līmeni ķermenī, un, jo augstāks Ph līmenis, jo vairāk skābekļa asinīs un tātad arī smadzenēm;
• svaigas vai saldētas ogas;
• šķiedrvielas – linsēklas, klijas, saulespuķu un ķirbju sēklas;
• godži ogas, čia sēklas;
• rieksti – valrieksti, zemesrieksti;
• nedaudz ūdens vai pašgatavotas ābolu sulas.

3. Labākais smadzeņu trenažieris – otrs cilvēks

Jūs nevarat attīstīties, ja nekomunicējat ar citiem cilvēkiem. Svarīga smadzeņu veselības uzturēšanas daļa vai, ja vēlaties, trenažieris, ir komunikācija ar otru dzīvu būtni, īpaši ar domubiedru vai kādu, kuram gribat līdzināties. Zinātnieki to sauc par smadzeņu kalibrēšanu. Sarunas telefonā vai skaipā nederēs, tā vietā labāk apmeklēt koncertu vai semināru, kur pulcējas līdzīgi domājošie.

4. Darbiniet muskuļus, lai veidotos jauni neironu savienojumi

Muskuļu darbības rezultātā rodas vielas, kas nepieciešamas, lai smadzenēs veidotos jauni neironu savienojumi. Pārcensties, protams, nevajag, jo tad tik svarīgā enerģija tiks patērēta atjaunošanās procesā, bet vismaz trīs reizes nedēļā pa vismaz 30 minūtēm jāliek sirdij darboties ātrāk, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Atšķirībā no pārējiem ķermeņa orgāniem, smadzenes neuzkrāj sev nepieciešamās vielas – ja asinis plūsma tiek samazināta, arī smadzenēm nepieciešamais resurss samazinās. Tāpēc sirdsdarbība ir ļoti cieši saistīta ar smadzeņu darbību – ja izdodas uzlabot sirdsdarbību, ieguvējas ir arī smadzenes.

5. Izziniet un dalieties informācijā

Izziņas process ir vitāli nepieciešams smadzeņu attīstībai, un tam jānododas vismaz reizi nedēļā. Turklāt izzināmajām lietām jābūt interesējošām un saistošām – ideālā gadījumā, lai var tajās iegrimt pilnībā, lai pazūd laiks un telpa. Otrs priekšnoteikums – informācija ne tikai jāpēta un jāpatērē pašam, bet tajā arī jādalās ar citiem. Viena lieta ir izlasīt interesantu grāmatu, bet, ja tā jāpārstāsta, piemēram, kolēģiem sapulcē, tas jau ir daudz nopietnāk un nereti ļauj ieraudzīt daudz jauna.

6. Iemācieties apstādināt prātu, lai smadzenes varētu pārstrukturēties

Ja vēlaties produktīvas smadzenes, ir jāiemācās apzināti apstādināt prātu, un tas jādara regulāri. Šī procesa laikā smadzenes var pārstrukturēties un pašas nonākt pie sava optimālā stāvokļa. Te labi var palīdzēt relaksācija, meditācija, lūgšana, ķermeņa skenēšana, vienkārša pasēdēšana mierīgi, skatīšanās vienā punktā. Ir daudz apzinātības un tamlīdzīgu prakšu ekspertu, kuri var sniegt labus padomus. Pēteris Urtāns iesaka vispirms uzdot sev vienkāršu jautājumu – kā es šobrīd jūtos? Un verbalizēt to.