20. okt, 2016

Katrīna Ošleja: Drosme būt drosmīgiem

Laikā, kad publiskajā telpā tiek runāts par nepieciešamību attīstīt uzņēmējdarbību un sekmēt tās izaugsmi, ir svarīgi identificēt faktorus, kuri mudina uzņēmējus darboties aktīvāk, investēt un attīstīties, meklējot jaunas biznesa iespējas. Tikpat svarīgi ir noteikt iemeslus, kas no tā attur.

Neapšaubāmi, jaunu projektu vai darbības virzienu attīstīšanai ir nepieciešama drosme. Šajā gadījumā ar drosmi saprotam nevis egoistisku vēlmi pievērst sev uzmanību un uzvarēt par katru cenu, bet gan savu baiļu apzināšanos, baiļu pamatotības izvērtēšanu un to uzveikšanu. Protams, dažkārt bailes var būt arī racionālas un brīdināt par jau piedzīvotu nelabvēlīgu situāciju.  

Trīs tipiskas reakcijas, sastopoties ar bailēm, ir sastingums, bēgšana un aktīva rīcība jeb uzbrukums (kas tad arī ir drosmes demonstrēšana). Uzņēmējdarbībā katra reakcija dažādās situācijās var izraisīt atšķirīgas sekas, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas visas reakcijas ir jāsalīdzina un jāizvērtē, cik katra izmaksās un kādus ieguvumus nesīs. Tas palīdzēs izdarīt vispareizāko izvēli un izlemt, vai uz brīdi uzņēmējdarbībā ieturēt mierīgāku režīmu vai tomēr aktīvi rīkoties un riskēt.


Ja izvērtējam veiksmīgo un drosmīgo uzņēmēju piemērus, viņi parasti ir iemācījušies izvērtēt savas bailes un noteikt, vai tās ir iracionālas vai racionālas.  

Iracionālās bailes veidojas mūsu apziņas neapzinātajā daļā un nereti sakņojas bērnībā. Situācijas, kad mūsu vecāki ir teikuši: “Nekāp kokā, nokritīsi!” vai “Labāk es tev ieliešu pienu, citādi izlīs”, vai “Nedari tā – citi par tevi smiesies!”, netieši mūs ietekmē arī vēlāk, kad, izvērtējot ieceres, prātā atkal atskan brīdinošā balss, kas neļauj spert nākamo soli, jo var taču notikt kas nelāgs.


Bieži vien līdzīgu ietekmi ir atstājusi arī mūsu vēsturiskā pieredze, kas mācījusi būt piesardzīgiem – dažādu okupācijas režīmu laikā vienmēr drošāk bijis paklusēt, neizcelties un pielāgoties vairākumam. Vecumam nav nozīmes – vai uzņēmējs (vai jebkuras jomas pārstāvis) pats ir piedzīvojis kādu no šiem režīmiem vai nav. Drīzāk šo reakciju nosaka tradīcijas un paradumi, ko nedomājot pārnes no paaudzes paaudzē, brīžiem pat nesaskatot racionālu izskaidrojumu darbībām.

Tāpat arī, ja bērnībā saņemam ļoti daudz kritikas un maz uzslavu, pieaugušus mūs no konkrētas un izlēmīgas rīcības attur ne vien racionāla izvēle, bet arī iekšējā kritiskā balss. Arī manī šī iekšējā kritika šad tad pamostas un saka, piemēram: “Ārzemnieki ir gudrāki un veiksmīgāki. Turies Latvijas tirgus robežās, neej tālāk!” Esmu pamanījusi, ka līdzīga nepārliecinātība un bailes reizēm pārņem daudzus Latvijas uzņēmējus – viņiem ir ļoti labi pakalpojumi vai produkti, taču viņi neizvērš savu darbību ārpus Latvijas robežām, jo “ārzemēs viss ir labāk, skaistāk nekā mums”.

Lai pārvarētu šīs barjeras, uzņēmējam jāiepazīst sevi, savas bailes spert soli tālāk un attīstīties vai investēt un jāizprot, vai bailēm tiešām ir racionāls pamats. Lai cik neticami tas izklausītos, var palīdzēt, piemēram, saruna ar uzticamu cilvēku. Nosaucot un formulējot to, no kā baidāmies, mēs vienlaikus to labāk arī apzināmies un novērtējam. Pēc tam varam daudz skaidrāk pieņemt lēmumus, atmest neapzinātās bailes no izgāšanās un virzīties tālāk.

Katrā ziņā jāatceras – lai kaut ko sasniegtu, ir jādarbojas, kas nereti nozīmē pārvarēt savas bailes, uzņemties riskus, jo, protams, agrāk vai vēlāk ceļā ir iespējamas grūtības un izaicinājumi. Ir ierasts domāt, ka šādos gadījumos turpmākajai rīcībai ir sagatavots gan plāns A, gan arī plāns B, taču pētījumos ir atklāts – ja cilvēkam nav plāna B, viņš labāk izpilda plānu A, t. i., vienīgo plānu. Izskaidrojums ir viens – ja nav rezerves plāna, uz ko pārorientēties, atliek vien īstenot sākotnējo plānu, un, ja sastopamies ar problēmām, tās risināt, nevis mukt no tām.

Ar dažādām problēmām ir jāsaskaras ik pa laikam, un tādas būs, īstenojot gan plānu A, gan plānu B vai C. Svarīgākais ir apzināties, ka sarežģījumi var rasties ik brīdi, taču tos savā ziņā var paredzēt, sagatavoties tiem un risināt, neapstājoties pie pirmajām grūtībām. Te gan ir nepieciešama drosme – drosme nepadoties, uzveikt grūtības un sasniegt jaunas virsotnes.

Katrīna Ošleja, Starptautiskās Koučinga federācijas Latvijā vadītāja