24. nov, 2015

Viegli, nevis vieglprātīgi

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta ir pārliecināta, ka pārticības atslēga ir nevis naudas daudzumā, bet tās pārvaldīšanā, un šai ziņā bankas un labdarības iestādes dara vienu un to pašu darbu – izvēlas vispareizāko ieguldījumu veidu.

Uzvalka skola

Atceroties padomju laiku bērnību, Rūta saka, ka jau agri sapratusi – nauda ir nevis mērķis vai pašmērķis, bet līdzeklis, ar ko var izdarīt ļoti daudz un tai pašā laikā maz.

„Man ir stāsts no bērnības. Tētis bija fiziķis. Kad piedzima brālis, kā jau lielākā daļa tā laika cilvēku arī tētis piepelnījās – apstrādāja dzintaru. Algas dienās vienmēr ņēma mani līdzi uz kasi, pēc tam restorānā paēdām pusdienas un devāmies mājās. Vienā šādā reizē tētis atrada daudz naudas – laikam 200 rubļus – veselu algu. Tā ļoti ilgi nostāvēja mājās, tētis bija izvietojis sludinājumus, lai tas, kurš pazaudējis, piesakās. Es kā bērns nesapratu: „Tā nauda taču nevienam nepieder. Tu to atradi zemē, dubļos!” Un tēvs sacīja: „Bet tu iedomājies, kā jūtas tie bērni, kuru tētis ir pazaudējis visu savu algu.” Kad pēc gada vai pat ilgāk neviens tā arī nepieteicās, tētis uzšuva sev uzvalku.

Kurpes dzīvības cenā

Rūtas pirmā pastāvīgā darbavieta bija ne mazāk vērtīga skola. „Strādāju par pārdevēju „Pierre Cardin” veikalā, un tas manu uztveri par naudu ļoti mainīja, jo mana alga bija mazāka, nekā tur maksāja uzvalks.

Tagad zinu, ka reizēm dzīvības cena var būt vienu kurpju vērtībā, jo es varu atteikties no kārtējām kurpēm un izglābt kādam dzīvību ziedojot. Pat viens eiro ir ļoti nozīmīgs, ja to iegulda pareizi. Par simts eiro var nopirkt ļoti daudz konfekšu un uzdāvināt bērniem vai arī  kāds bērniņš reizes piecas var saņemt terapiju  un sākt spert pirmos soļus.”

Nauda seko mērķim

„Kad kāds skaļi fantazē – ja es vinnētu loterijā, saku: „Tātad tev nevajag to naudu, un tu to arī nedabūsi.” Nauda neuzkrājas kontā, ja nav konkrēta mērķa. Ja ir mērķis, tad tā atrodas. Ne jau no gaisa nokrīt. Parādās iespēja nopelnīt, kāds atdod senu parādu. Arī slimajiem bērniem: ja ir vajadzīga operācija, jo tāds ir vecāku mērķis, cilvēki saziedo. Tas darbojas mistiskā līmenī, bet neapstrīdami.” 

Maksā viegli

Rūtai Dimantai skaidras naudas vispār nav. „Izmantoju „maksā ar karti” principu, man tas ļoti patīk. Tām tirdzniecības vietām, kur nav  iespējas norēķināties ar karti, mīļi saku: „Sagādājiet! Es pie jums nākšu bieži.”

Drošības spilvenam Ziedot.lv vadītājai ir uzkrājums 3. pensiju līmenī un arī krājkonts ar automātisku maksājumu. „Katrā algas dienā neliela summiņa aiziet uz krājkontu, un tad, kad ir neparedzēti izdevumi vai pēkšņi pieejamas lētas aviobiļetes, lieti noder. Varu šo „zeķīti” ieteikt visiem; algas dienā nejūti, ka no konta noņem mazu naudiņu un ieskaita citā tavā kontā, bet tas disciplinē, tā kā naudu nevar spontāni iztērēt, jo man nauda iet viegli. Es arī ticu, ka tai jāiet viegli. Nevis vieglprātīgi, bet viegli.

Karogs mastā

„Nesen uzzināju, ka pirmās Latvijas laikā bija aicinājums 18. novembrī ģimenēm sēsties  pie klāta galda, un lai ģimenes galva saka runu. Manā ģimenē šī tradīcija bijusi jau pirms kara, netika pārtraukta padomju laikā un turpinās joprojām. Mums ir svarīgi, ka ir cepetis un mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu. Pie mūsu mājām ir karoga masts, kurā visu gadu pland karogs, man tas ir svarīgi.

Jaunākā paaudze, arī mani divi pusaugu bērni, skatās uz pasauli citām – kosmopolītiskām – acīm. Tāpēc vecāku uzdevums ir stāstīt dzīvu vēsturi, lai bērni saprastu – tas nav pašsaprotami, ka mums ir sava valsts.”

Sirds akts

Labdarības organizācijas vadītāja atzīst: “Mans darbs vienmēr atvelk atpakaļ, kad ir neadekvātas vēlmes. Piemēram: ak, kāds  mētelis! Tad saku sev: “Ak, kungs, Rūta, ko  tik vecāki neatdod, lai bērns staigātu, bet tu  tīksminies par mēteli!”

Rūta Dimanta nepiekrīt, ka dāsnākie ziedotāji ir tie, kuriem pašiem klājas grūti. „Varu apgalvot, ka Latvijā turīgi cilvēki ziedo daudz. Ziedošana ir stāsts par emocijām, ko pats sev „nopērc” ziedojot, par empātiju. Par jau nodrillēto teicienu: ja man makā ir desmit eiro un vienu atdošu nabagam, es nabagāks nepalikšu. Labdarība veicina ziedotāju pašapziņu. Pirmkārt, cilvēks, kas var noziedot, ir veiksmīgs un pārticis, jo viņam ir, ar ko dalīties. Un otrs – viņš pēc būtības ir labs cilvēks. Arī savās acīs. Tāpēc, lai ziedotu, nav jābūt ne nabagam, ne bagātam, tas ir sirds akts.”


Palīdzi piepildīt Ziemassvētku brīnumu!

Šobrīd Ziedot.lv aktuālākais projekts ir topošais bērnu rehabilitācijas centrs „Poga”. Par naudu, kas ir ziedota tieši organizācijas attīstībai, ir iegādātas ārstēšanas tehnoloģijas un modernas iekārtas, kuru dēļ līdz šim bija jādodas ārstēties uz ārzemēm, kas ir gan ļoti dārgi, gan fiziski un psiholoģiski grūti.
„Katrs bērniņš ir pelnījis būt vesels. „Poga” šo iespēju dos. Tad arī bērniem ziedotā nauda paliks Latvijā,” uzsver Rūta Dimanta

Vairāk informācijas par rehabilitācijas centru „Poga”, kā arī par jūsu iespēju ziedot bērnu ārstēšanai no  1. Adventes meklējiet www.ziedot.lv un Swedbank mājaslapā.