Karjera

Kā parādīt skolēniem mācību nozīmi un jēgu?

“Kāda jēga risināt vienādojumus matemātikā, ja dzīvē man tas nebūs vajadzīgs?”

Tā skan viens no biežākajiem skolēnu argumentiem, stāstot par savu nevēlēšanos apmeklēt skolu vai pildīt mājasdarbus – kāda no tā ir jēga? Un ko man tas dod?

Varbūt kādam šķiet, ka ar šādiem jautājumiem bērni neciena un pat noniecina skolu, mācīšanos un izglītību, taču patiesībā tie ir pašsaprotami un loģiski. Un mums pieaugušajiem – gan vecākiem, gan skolotājiem, gan darba devējiem –, ir jāprot viņiem uz šiem jautājumiem atbildēt, jo tikai tā var panākt, lai skolēni mācītos ar prieku un aizrautību. Kā to izdarīt, Sarunu festivāla Lampa iesildīšanās pasākumā diskutēja un pieredzē dalījās Raunas vidusskolas skolotājs un direktors Edgars Plētiens, Iespējamās misijas īstenotās skolu programmas Dzīvei gatavs vadītājs Lauris Bokišs, programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna, Edurio skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolnieces Anita Ramka un Alise Ruža. 

Praktisko zināšanu programma Dzīvei gatavs

Viena no iespējām parādīt skolā apgūstamo teorētisko zināšanu izmantojumu praktiskajā dzīvē ir Swedbank izveidotā skolu programma Dzīvei gatavs, ko nu pārņēmusi un turpina attīstīt Iespējamā misija. Tās ietvaros uzņēmēji sagatavo interesantas un aizraujošas lekcijas, kas pielāgotas mācību saturam, un pēc skolas uzaicinājuma dodas ar tām pie skolēniem ikvienā Latvijas reģionā. “Turklāt šīs lekcijas ir ne mazāk svarīgas arī darba devējiem, lai iepazīstinātu ar savu nozari. Tad ir lielāka cerība, ka skolēni pēc 9. vai 12. klases izvēlēsies mācīties nevis to, kas šobrīd ir populāri vai ko iesaka mamma, bet to, kas viņus tiešām varētu interesēt,” stāsta Lauris Bokišs, skolu programmas Dzīvei gatavs vadītājs, uzsverot, ka šis ir ļoti labs veids, kā parādīt skolēniem zināšanu praktisko lietojumu. Piemēram, Swedbank izveidojusi interesantu lekciju par finanšu pratību, un, kā diskusijā uzsvēra Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniece, ļoti forši, ka šajā nodarbībā skolēniem ir iespēja līdzdarboties, jo ikdienā mācību stundās skolēniem joprojām ļoti daudz nākas vienkārši klausīties. “Šī ekonomikas mācību stunda bija ļoti intensīva, mēs izmēģinājām, kā notiek kredīta ņemšana un kredīta procentu aprēķināšana, ļoti daudz bija jārēķina, un daudziem tā bija jauna iespēja citādā veidā paraudzīties uz ekonomiku,” atzīst viena no skolniecēm, piebilstot, ka viņas vislielākais pārsteigums bijusi klasesbiedru reakcija pēc programmas Dzīvei gatavs angļu valodas stundas. Proti, viņi sākuši intensīvāk mācīties, jo labāk apzinājušies un sapratuši, ka skolā nosēdētās stundas ir ļoti noderīgas, jo turpmāk dzīvē viņiem būs ļoti vajadzīgas daudzas prasmes.  

“Šajās lekcijās ir iespēja palūkoties uz dažādām nozarēm plašāk, piemēram, Swedbank informātikas stunda nav par programmēšanu, jo programmēšana ir tikai viena no IT jomas specializācijām. Savukārt IT uzņēmums Accenture programmai pievienojies ar lekcijām par dizaina domāšanu.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība Balta izveidojusi mācību stundu, kurā integrēti divi mācību priekšmeti – ekonomika un matemātika, jo ir ļoti svarīgi tos abus kombinēt, lai veiksmīgi darbotos apdrošināšanas biznesā. Kopumā šobrīd programmā iesaistījušies 10 darba devēji un daudzi piekrituši pievienoties jau drīz, taču gribu aicināt piedalīties vēl vairāk uzņēmumu, jo gribam nosegt visas klases, visas mācību stundas un visus reģionus. Šobrīd novadītas vairāk nekā 2100 vieslekciju, bet šim skaitlim būtu jāaug ģeometriskā progresijā,” saka Lauris Bokišs.

Skolas pieteikties vieslekcijai vai uzņēmēji pievienoties programmai var interneta vietnē dziveigatavs.lv. Šobrīd pieejamas 18 vieslekcijas dažādām klašu grupām, un cerams, ka šo lekciju skaits turpinās augt.

Skolas soma – kultūra ikvienam skolas bērnam

“Vārds “izglītība”, iespējams, skan mazliet atsvešināti, taču patiesībā runa ir par mācīšanos, un tas ir svarīgi ikvienam,” saka programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna. “Programma Skolas soma mudina piedzīvot situācijas un iespējas, kur skolēni un pedagogi varētu mācīties caur savu pieredzi, emocijām un pārdzīvojumiem, izmantojot dažādas kultūras un mākslas izpausmes formas. Šīs Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros praktiski radām iespēju katram skolēnam apmeklēt kādu kultūras pasākumu, lai iepazītu gan vēsturi un iepriekšējos gadsimtus, gan arī laikmetīgās izpausmes. Es ticu, ka tas palīdz domāt par to, ko es ar savu dzīvi varu pasākt? Un es gribu teikt, ka šajos kultūras pasākumos ir iesaistītas arī profesionālās karjeras izvēles, jo mēs ne tikai noskatāmies izrādi, bet ieraugām, ka bez māksliniekiem uz skatuves un aiz tās ir arī apgaismojuma, skaņas, dekorāciju veidotāji – daudz dažādu prasmju, varbūt arī man tur atrodas profesija?” saka Aija Tūna.

Viņa stāsta, ka ideālā variantā gan pirms pasākuma apmeklējuma, gan pēc tā klasē notiek saruna un iegūtās zināšanas un pieredze tiek integrētas mācību procesā. “Pateicoties šai programmai, jau vairāk nekā 240 000 skolēnu, sākot no pirmās līdz pēdējai klasei, ieskaitot tehnikumu audzēkņus, pabijuši kādā no kultūras pasākumiem, aptverot ļoti dažādas kultūras un mākslas formas. Un izrādās, ka liela daļa skolēnu ne reizes nav bijuši un skatījušies filmu īstā kinoteātrī. Un, kā es dzirdēju no skolēnu atsauksmēm pēc filmas Tēvs nakts: “Mēs paši uz šo filmu nebūtu gājuši, bet izrādās, ka arī Latvijā taisa normālu kino.” Vēl kāds skolēns no 12. klases man teica: “Ja šādi pasākumi būs pieejami vismaz reizi semestrī, sākot jau no pirmās klases, tad varbūt bērni tiešām sapratīs Latvijas kultūru”,” stāsta programmas vadītāja. Viņa neslēpj, ka sākotnēji daļa skolēnu un viņu vecāku šos pasākumus uztvēruši kā brīvā laika pasākumu vai stundu bastošanu un gadījies piedzīvot arī, ka Skolas somas atklāšanas koncertā, ieejot zālē un ieraugot, ka spēlēs simfoniskais orķestris, bijuši bērni, kas saviebuši degunus, taču jau pēc pusstundas jutuši līdzi orķestra un DaGambas spēlētajai mūzikai.

Raunas vidusskolas skolotājs un direktors Edgars Plētiens no savas pieredzes min piemēru, ka, būdams vēstures skolotājs, viņš 8. un 9. klasi gribējis aizvest uz Tīreļpurvu. “Atverot Skolas somas piedāvājumu, sapratu, ka arī šāda veida pasākumi ir iekļauti programmā, tāpēc varēju izmantot daļu līdzfinansējuma, lai noturētu šo stundu brīvā dabā,” pieredzē dalās skolotājs.

Tā ir realitāte – ļoti daudziem bērniem trūkst pieredzes kultūras pasākumu apmeklēšanā. Pat vēl ļaunāk – liela daļa Latvijas reģionu bērnu nekad nav bijuši Rīgā un otrādi – ir rīdzinieki, kuri uzskata, ka Latvija beidzas līdz ar Juglu. Savukārt Skolas somas ietvaros ir iespēja šīs zināšanas paplašināt, pat tad, ja sākotnēji ir vērojama skolēnu pretreakcija. “Jā, arī man pirmajā brīdī šķita, ka šī būs slikta skolas diena, jo būs jāiet uz teātri, taču vēlāk izrādījās, ka šajā izrādē runā par mums ļoti aktuālām tēmām, ko neesam pārrunājuši nevienā mācību priekšmetā,” pieredzē dalās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolnieces. “Mēs ļoti ceram, ka turpmāk tā būs neatņemama mācību procesa sastāvdaļa,” no savas puses piebilst Aija Tūna.

Atgriezeniskā saite, kvalitātes kontrole

Kā vēl viena no iespējām, lai labāk saprastu, kā motivēt bērnus un padarīt skolas vidi draudzīgāku visām iesaistītajām pusēm – skolēniem, vecākiem un skolotājiem –, ir ļoti labi iegūt visu pušu viedokļus un tos analizēt, kam savukārt ļoti liels palīgs ir aptauju programma Edurio, kas jau patlaban nodrošina aptaujas rīku vairāk nekā 400 skolās un pirmsskolās.

“Zinu, ka mūsu skolās ir daudz brīnišķīgu skolotāju, kuri zina, kādam jābūt mācību procesam, taču ne vienmēr plāns, ar kuru skolotājs dodas uz klasi, īstenojas arī dzīvē, jo gan skolotājs, gan skolēni vienu un to pašu lietu var uztvert dažādi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka varam piedāvāt iespēju pavaicāt, kā skolēni redz no sava skatpunkta – vai mācību temps ir par lēnu vai ātru, vai saturs ir interesants, kā arī atbildēt uz citiem jautājumiem. Ar aptaujas palīdzību varam izzināt arī vecāku viedokli, ko viņi domā par to, kas notiek skolā. Var jau būt, ka mācību plāns, ēdināšana, drošība skolā ir ļoti labā līmenī, bet vai vecāki par to zina? Jo skola nav tikai skolotāju darbavieta. Tā ir vieta, kur satiekas skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt iespējai līdzdarboties un ietekmēt to, kas notiek skolā. Piemēram, šobrīd plānots, ka no 2020. gada katra vidusskola specializēsies dziļāk dažos mācību priekšmetos. Ar aptaujas palīdzību var vaicāt arī vecāku un skolēnu domas, kurus mācību priekšmetus viņi gribētu mācīties padziļināti,” uzsver Edurio skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs. Viņš stāsta, ka šogad aptauja Rīgas skolās ļāvusi izkristalizēties 11 konkrētām tēmām, par kurām vecāki rāda ar pirkstu uz skolotājiem, savukārt skolotāji uzskata, ka vecākiem arī ir jālīdzdarbojas. Aptaujas rezultāti var būt par pamatu konstruktīvai sarunai, lai šos jautājumus risinātu un uzlabotu skolas vidi.

Tiekamies Sarunu festivālā Lampa 28. un 29. jūnijā Cēsu pils parkā, kur uz Swedbank Izglītības skatuves divu dienu garumā tiks risinātas šodien aktuālās izglītības tēmas.