Māja

Kas ir energoefektīvs mājoklis?

Mājokļa izmaksas Latvijas ģimeņu budžetā veido nozīmīgu daļu, tāpēc arvien būtiskāks kļūst jautājums par mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu, lai ietaupītu ne tikai finanšu resursus, bet arī mazinātu ietekmi uz vidi.

Nereti iedzīvotāji maldīgi uzskata, ka videi draudzīga dzīvošana ēkā, kā arī videi draudzīgu materiālu izmantošana ēkas būvniecībā nozīmē, ka mājoklis ir energoefektīvs.

Patiesībā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens, kas fokusējas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas pārdomātu lietošanu, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu.

Citiem vārdiem – tā ir mājas apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde un citi faktori, kas nodrošina mums ērtu ikdienu un par ko ik mēnesi esam raduši maksāt noteiktu summu.

Visvairāk enerģijas ēkās tiek patērēts apkures, kondicionēšanas, ventilācijas, karstā ūdens un elektrības apgādes nodrošināšanai. Turklāt jāatzīmē, ka tieši mājsaimniecības ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem Latvijā un arī Eiropā, veidojot 65% no kopējā enerģijas patēriņa. 

Savukārt, uzlabojot mājokļa energoefektivitāti, samazinās enerģijas patēriņš un tiek panākta lietderīgāka enerģijas resursu izmantošana, kā arī rodas papildu komforta izjūta. Īsumā – mājokļa uzturēšanas izmaksas kļūst lētākas.

Kādi ir iespējamie risinājumi, lai ietaupītu?

Pats minimums, ko katrs var darīt, lai uzlabotu energoefektivitāti, ir nomainīt vecās kvēlspuldzes un sadzīves elektroiekārtas uz efektīvākām, regulāri sekot līdzi rēķiniem par patērēto enerģiju un izvērtēt iespējas ikdienas paradumu maiņai. Piemēram, LED spuldzes ļauj ietaupīt teju 90% patērētās enerģijas. Taču pieejamais risinājumu klāsts ir ļoti plašs. Šodien ikvienam savā mājoklī ir iespēja uzstādīt automātisko klimatkontroli, elektrības patēriņa mērītājus, gaismas regulēšanas ierīces, kas atslēdz apgaismojumu, ja ēkā neuzturas cilvēki. Tā, piemēram, kustību sensori nodrošina to, ka lampas ir ieslēgtas tikai tad, ja kāds atrodas telpā. Savukārt dienasgaismas sensori automātiski pielāgo apgaismojumu dabīgajiem āra apstākļiem - ja telpa ir pietiekami gaiša, lampas izslēdzas, ja kļūst tumšāks – ieslēdzas.

Kompleksās elektrības, gāzes, arī ūdens vadības sistēmas, kas nepārtraukti seko patēriņam un pielāgo to katra brīža vajadzībām, padara enerģijas izlietojumu efektīvāku un ļauj ietaupīt apmēram 15%.

Viedie termostati, kas kontrolē atsevišķi katru radiatoru un pielāgo siltuma daudzumu konkrētai telpai un diennakts laikam, palīdz ietaupīt apmēram 10%. Līdzīgu ietaupījumu – apmēram 10% apmērā – var panākt, izmantojot arī citas viedās ierīces, kas uzlabo šķidruma apriti apsildes sistēmā un regulē temperatūru.

Jādomā arī par kompleksiem ēku energoefektivitātes risinājumiem

Protams, apzinīgāk domājot par energoefektivitāti savā mājoklī, katram ir iespēja panākt noteiktu ietaupījumu, taču ir jādomā arī par kompleksiem risinājumiem, piemēram, daudzdzīvokļu vai privātmāju renovāciju. Renovētu māju iedzīvotājiem ir mazāki apkures rēķini, tie iegūst ievērojami lielāku komforta līmeni, kā arī tiek būtiski paildzināts ēkas kalpošanas ilgums.

Aprēķini liecina, ka daudzdzīvokļu ēkās, kam veikta renovācija, izdevies samazināt apkures izmaksas par vismaz 30% uz 1m2.

Savukārt privātmājās ļoti zemu enerģijas patēriņu var sasniegt, jau ēkas projektēšanas laikā domājot par energoefektīviem risinājumiem. Piemēram, paredzot racionālu ēkas formu un izmēru, logu izvietojumu saules pusē un funkcionējošu noēnojumu. Tāpat pareizi izvēlēti būvniecības procesi un materiāli, tostarp blīva un siltināta ēka, atbilstošas jaudas apkures sistēma, ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas izmantošana ļauj nodrošināt ēkai maksimālo iespējamo energoefektivitāti.

Savukārt jau esošo ēku energoefektivitātes uzlabošanai primāri būtu jāveic energoaudits, kas ļautu novērtēt, kur, cik daudz un kāda veida enerģija tiek patērēta, ļauj atrast potenciālus risinājumus gan attiecībā uz nepieciešamajām renovācijas aktivitātēm, gan uz būvniecības materiāliem ar augstāko lietderības koeficientu tieši jūsu mājas gadījumā.

Turpmāk stingrākas energoefektivitātes prasības visām jaunbūvēm

Energoefektīvi risinājumi tiek veicināti arī no valsts puses. Jau no šī gada ir spēkā jauns minimālais pieļaujamais ēku energoefektivitātes līmenis visām jaunbūvēm, savukārt no 2021.gada visām jaunbūvēm – gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu un publiskām ēkām – būs jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Tas nozīmē, ka ēkai būs jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti un nepieciešamie enerģijas resursi ļoti lielā mērā būs jāsedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem (tostarp uz vietas vai netālu esošiem).