Skolotāju darba ritms un formāts ir mainījies neticami strauji, un ir diezgan droši noprotams, ka šī pieredze atstās ietekmi uz izglītības sistēmu arī nākotnē. Kā palīdzēt skolēnam veiksmīgāk apgūt mācības attālināti, noderīgos padomos dalās Lāsma Mencendorfa, “Iespējamās misijas” absolvente un Skolu programmas “Dzīvei gatavs” vadītāja.
Kas ir veiksmīgo pieredžu pamatā? Ikdienā runājot ar skolotājiem, vecākiem un ņemot vērā arī manis pašas kā mammas pieredzi, bērna spēja mācīties pašam šajos apstākļos ir neatsverams atbalsts. Jau pavasarī mēs ar kolēģiem sapratām, ka ir jāmeklē idejas un iespējas, risinājumiem, lai mācības attālināti padarītu pēc iespējas vieglākas visiem iesaistītajiem.
Tādēļ kopā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”, psihologiem un skolotājiem Swedbank emocionālās labklājības programmas “Stiprāki kopā” ietvaros uzsākām darbu pie “Pašvadītas mācīšanās ceļveža” izstrādes, ko pabeidzām rudenī. Strādājot pie materiāla, noteicām trīs galvenās fāzes šīs prasmes apgūšanai: tā ir plānošana, uzraudzīšana un novērtēšana. Šobrīd ir īstais laiks gan sev, gan citiem vecākiem atgādināt piecas praktiskas idejas, kas veicinās bērnu spēju mācīties pašiem.
- Tiecoties uz mērķi, māciet bērnam uzdot jautājumus pašam sev.
Spēja pašam sev jautāt, piemēram, “kas man nepieciešams, lai izpildītu šo mājasdarbu latviešu valodā?” vai “ko es darīšu, ja attālinātajai stundai neizdosies pieslēgties”, ļauj bērniem attīstīt vienkāršas spējas plānot savu rīcību. Tāpat ar uzvedinošu jautājumu palīdzību vecāki var palīdzēt bērniem mācīties nospraust vecumam un spējām atbilstošu, īstenojamu un novērtējamu mērķi: ko tu gribētu izdarīt ar šo sniegu? Kā tas varētu izskatīties, kad būs gatavs? Vai tev kādā brīdī būs vajadzīga mana palīdzība idejas realizēšanai? Cik ilgā laikā tu varētu plānoto paveikt?
- Skaļi domājiet, komentējiet savu rīcību – bērns to ielāgos un sapratīs plānošanas nozīmi.
Bērnam ir svarīgi redzēt vecāku rīcību, jo viņš mācās atdarinot. Tāpēc modelējiet uzvedību, rādot piemēru, stāstot, kā paši tiekat galā ar uzdevumiem, kā pieņemat lēmumus un risināt grūtības. Ir svarīgi sarunāties ar bērniem par to, kā plānojat un darāt lietas. No malas tas izklausās kā savu darbību skaļa komentēšana.
- Iedrošiniet nepadoties, censties un priecāties par procesu, nebaidoties kļūdīties.
Kļūdās ikviens, taču svarīgi savas un bērnu kļūdas uzlūkot kā iespēju mācīties. Kļūdas neliecina par cilvēka personības sliktajām īpašībām, bet gan par neparedzētiem apstākļiem vai neatbilstošu plānu. Tāpēc kļūdoties ir svarīgi šīs kļūdas pamanīt un izmantot tās, lai nākamreiz rīkotos citādi.
Bērniem ir svarīgi dzirdēt, ka vecāki arī kļūdās, tomēr neuzskata to par kaut ko sliktu.
Kļūdas ir mācīšanās procesa neatņemama sastāvdaļa, un atgriezeniskā saite par paveikto ir virzība uz priekšu.
- Rosiniet apsvērt dažādus problēmu risināšanas veidus.
Kad bērns saskaras ar kādu problēmu, piemēram, fizikā neizdodas atrisināt uzdoto uzdevumu, nerisiniet to bērna vietā, pat ja tas būtu ātrākais risinājums. Nesakiet bērnam priekšā pareizās darbības vai atbildes, bet jautājiet, ko bērns pats varētu darīt, lai problēmu novērstu vai atrisinātu, tādējādi liekot pašam domāt par iespējamiem risinājumiem.
- Palīdziet bērniem motivēt sevi mācīties.
Pašmotivācija ir prasme, ko ikviens attīsta dzīves garumā. Tāpat kā bērniem, arī vecākiem ne vienmēr gribas darīt to, kas jādara. Piemēram, šajā laikā sevi pārliecināt doties ārā sportot, ja istabā ir tik silti un TV rāda mīļāko pārraidi, ir gana sarežģīti. Tā jūtas arī bērns, ķeroties pie mājasdarbu pildīšanas. Lai palīdzētu, mūsu kā vecāku uzdevums ir intereses radīšana – apgūstamās vielas sasaiste ar ikdienu. Piemēram, ja dabaszinībās bērns ir mācījies par agregātstāvokļiem, varam izskaidrot, kāpēc karstais ūdens, izliets gaisā mīnus grādos, pārvēršas par sniegu, un to praktiski arī izmēģināt. Piemēri no dzīves un darbošanās rada interesi!
Lai arī šis laiks ir izaicinājumu pilns un liek mums katram sevi un vienam otru ieraudzīt pavisam jaunā gaismā, saviem bērniem mēs esam vislabākais piemērs.
Nevienas pārmaiņas uzvedībā nenotiek ātri. Arī spēja mācīties pašam ir prasme, ko apgūst pakāpeniski, soli pa solim – kļūdoties, apzinoties savas kļūdas, iegaumējot mācības un mēģinot atkal un atkal.
Izsakiet atzinību par jau paveikto, iedrošiniet mēģināt vēlreiz! Kopīgiem spēkiem iespējams pārvarēt ikvienas grūtības, un pieredze ar attālinātajām mācībām mums visiem sniegs jaunas iemaņas un zināšanas, kas ļaus būt daudz gatavākiem dzīvei nākotnē. Ceru, ka “Pašvadītas mācīšanās ceļvedis” šajā laikā kalpos kā padomdevējs kā vecākiem, tā skolotājiem un pašiem skolēniem.
