Kā un kāpēc pārbūvēt māju energoefektīvi? Konsultē Swedbank būveksperts Gatis Pūcītis.
Pēdējā laikā cilvēki aizvien biežāk lūkojas pēc mājokļa reģionos – vai kā pastāvīgu dzīves vietu, vai brīvdienu māju. Liela daļa no šīm dzīvojamajām ēkām ir salīdzinoši sliktā tehniskā stāvoklī.
Ja ēkas nav siltinātas, ir problēmas ar jumtu vai pamatiem, ēkai ir veci logi un durvis, apkure vairs nav efektīva, slikti strādā kāda no inženiersistēmām – pienācis laiks ēku pārbūvēt.
Arī Pierīgā liela daļa darījumu ir ēkām, kurās kāds jau reiz dzīvojis. Un pat, ja māju tehnisko stāvokli nereti nevar nosaukt par sliktu, tomēr iegādājoties īpašumu, visbiežāk vēlamies to pielāgot savām vajadzībām.
Kāpēc pārbūvēt energoefektīvi?
Ēkas pārbūves mērķis ir uzturēt to pēc iespējas labākā lietošanas kārtībā, savukārt pārbūvējot to energoefektīvi, ir iespējams ne tikai paaugstināt īpašuma vērību, bet arī savu dzīves kvalitāti.
Energoefektīva ēka garantē zemas siltumenerģijas izmaksas visā tās ekspluatācijas periodā, savukārt mājas iemītniekiem tiek nodrošināts augsts iekštelpu klimata komforta līmenis.
Ar ko sākt, ja esat nolēmis ēku pārbūvēt?
Primāri būtu nepieciešams veikt ēkas energoauditu, lai saprastu, vai un cik lieli ir siltuma zudumi, kā arī, lai noteiktu esošo inženierkomunikāciju (apkure, ventilācija, ūdensapgāde, elektroisntalācija) efektivitāti. Energoaudits palīdzēs apzināt, kāds ir potenciālais enerģijas patēriņa ietaupījumus, kādus pasākumus veikt, cik tie maksās un cik ilgā laikā veiktie energoefektivitātes pasākumi atmaksāsies.
Jāatzīmē, ka arī tikai logu un ārdurvju nomaiņa var sniegt būtisku enerģijas un attiecīgi arī finansiālu ietaupījumu ēkas uzturēšanā. Citkārt var būt nepieciešama ēkas siltināšana vai inženierkomunikāciju nomaiņa. Tieši energoaudits palīdzēs saprast, kas ēkā būtu jāuzlabo primāri, jo pretējā gadījumā varat veikt liekus un neefektīvus uzlabojumus.
Energoaudita izmaksas ir atkarīgas no ēkas tipa, lieluma un nepieciešamo mērījumu skaita.
Kas visbiežāk jāmaina desmit gadus vecām ēkām?
Šobrīd daudzu ģimeņu iespējamais nākotnes mājoklis ir pirms desmit un vairāk gadiem celtās ēkas, jo tās visbiežāk nonāk pārdošanā. Šo māju pircējiem vai arī pašiem īpašniekiem, domājot par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, būtu ieteicams primāri apsvērt logu nomaiņu, fasādes un jumta/pārseguma siltināšanu un siltummezgla pārbūvi.
Tieši siltināšanas darbi, kā arī logu un durvju nomaiņa būtu jāapsver, ja mājokļa renovācijai atvēlētais budžets ir ierobežots.
Šie energoefektivitātes pasākumi visbiežāk nes lielāko ietaupījumi. Līdz ar to būs iespēja ātrāk atgūt ieguldīto naudu, nepārmaksājot par ēkas uzturēšanu.
Tāpat jāatzīmē, ka jebkuras ēkas rekonstrukciju ir iespējams veikt, izmantojot pasīvo ēku komponentes, tādējādi nodrošinot, ka ēka tuvojas nulles enerģijas patēriņa ēkai. Tas ir, nodrošinot ēkas siltināšanu un hermetizāciju, uzstādot blīvus logus, augstas efektivitātes ventilācijas sistēmas, kā arī nodrošinot atjaunojamo enerģijas resursu piegādi. Protams, šāda veida ēkas pārbūve būs izmaksu ietilpīgāka.
Kopumā, plānojot un domājot par kādu no energoefektivitātes pasākumiem, vienmēr ieteicams aprēķināt ekonomisko pusi – kad un vai vispār veicamais darbs atmaksāsies un sniegs plānoto ietaupījumu.
