Kādu personīgo ieguvumu sniedz “zaļais dzīvesveids”? Lindas Tellgrenas pieredze

Izvēle ikdienā ieviest videi draudzīgus paradumus nozīmē ne tikai rūpēties par dabu, bet arī savu maciņu.

Kā ar nelielām pārmaiņāmuzsākt savu ceļu uz “zaļāku” dzīvesveidu, kā arī, ko ņemt vērā, veicot lielākas investīcijas, piemēram, iegādājoties auto vai būvējot māju?

Pieredzē dalās bloga “Lindas Virtuve autore un aktīva zaļā dzīvesveida piekritēja Linda Tellgrena.

Ar maziem soļiem ietaupīts ģimenes budžets

Linda stāsta, ka ikdienas ieradumi, kas rūpīgi izsvērti un plānoti, veicina resursu taupīšanu un tīrākas vides veidošanu. Piemēram, ģimene izmanto bibliotēkas pakalpojumus - esot aktīviem grāmatu lasītājiem, tas ļāvis ietaupīt kaudzi finanšu līdzekļu, kā arī dabas resursus. Tāpat Lindas ģimene cītīgi šķiro atkritumus, kā arī veido paši savu kompostu:

“Tā kā par šķirotu atkritumu izvešanu nav jāmaksā, tad mūsu piecu cilvēku mājsaimniecībai atkritumu izvešanas rēķins mēnesī ir seši  eiro,” pieredzē dalās Linda.

Ietaupīt resursus ikdienā Lindai palīdz arī maltīšu plānošana, kas gan vienkāršo iepirkšanos, gan samazina pārtikas atkritumu daudzumu. Arī apģērbu Tellgrenu ģimene iegādājas pārdomāti un ar ilgtermiņa skatījumu:

“Parasti pērku kvalitatīvu dabisku šķiedru apģērbu, kas mazgājot ūdenī neizdala mikroplastmasu, jo jau šobrīd tikai ar ūdeni un pārtiku vien cilvēks nedēļas laikā uzņem vienas kredītkartes smaguma mikroplastmasas devu, ko apliecina arī Pasaules Dabas fonda un konsultāciju uzņēmuma Dalberg veiktais pētījums. Ja nepieciešams, apģērbu vai apavus nesu labot pie meistariem - šādi iespējams maksimāli izmantot to potenciālu.”

Elektroauto izmaksas pārliecina par izvēli

Auto iegāde parasti ir liela investīcija, lai to veiktu pārdomāti, apsverot visus 'par' un 'pret'. Nosliekties par labu elektroauto Tellgrenu ģimeni motivēja divi faktori - pāreja uz zaļas enerģijas izmantošanu mājsaimniecības vajadzībām, kā arī resursu ekonomija. Pirms iegādes tikai veikti ekonomiskie aprēķini - kāds būs ietaupījums degvielas vietā izmantojot elektrību, kā arī citi “labumi” - samazināti ceļu nodokļi, bezmaksas autostāvvietas Rīgā un zemākas auto ekspluatācijas izmaksas.

“Mēs izvēlējāmies iet mazlietotu auto iegādes ceļu - abas mašīnas (BMW i3 un KIA Soul EV) tika vestas no Vācijas divus gadus vecas. Tieši šī izvēle tobrīd ļāva samazināt izmaksas, padarot auto ekonomiski izdevīgu."

"Gribu atspēkot mītu, ka elektroauto baterijas mūžs ir īss un drīz sākas tās degradācija - šobrīd mūsu auto ir pārkāpuši piecu gadu slieksni un arī, “dzīvojot” mūsu skarbajā Ziemeļeiropas klimatā, baterijas nav izrādījušas nekādas pazīmes, kas liecinātu par to dzīves cikla norietu. Tā ir taisnība, ka ziemas laikā pie lieliem “mīnusiem” elektrības patēriņš vidēji divkāršojas. Bet ar visu to mūsu auto uz 100 kilometriem vidēji tērē 13 kwh."

"Uzreiz arī jāsaka, ka jaunās paaudzes baterijas ir krietni efektīvākas, un arī mēs lēnām domājam par jaunāka modeļa auto iegādi, kas ļautu nobraukt vairāk kilometru ar vienu uzlādi,” par savu pieredzi ar elektroauto dalās Linda.

Energoefektīvs mājoklis - atmaksājas jau 10 gados

Linda ar dzīvesbiedru izvēlējās paši būvēt savu māju, lai varētu kontrolēt būvniecības procesu, izmantotos materiālus. Māja tika būvēta pēc iespējas energoefektīvāka. Pirms mājas būvniecības abi ar vīru salīdzināja būvniecības un apsildīšanas izmaksas “standarta mājai” un “energoefekīvai mājai” un tā rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu.

“Mūsu aprēķini liecināja, ka papildus investīcija atmaksāsies 10 gadu laikā, kas izvēli padarīja vienkāršu. Ģimenes māju izvēlējāmies būvēt no atjaunojama materiāla CLT 'cross laminated timber', ko ražo tepat Latvijā. "

"Tobrīd tas bija ekonomisks risinājums, kas ļāva ekonomēt arī laiku - mājas sienas tika “izgrieztas” rūpnīcā un uzstādītas uz zemes gabala pāris dienu laikā. Būvniecībā izmantojām pasīvās mājas būvniecības principus - gaisa necaurlaidīgu apvalku un efektīvu siltināšanu. Apsildi nodrošina siltumsūknis.”

Pirms būvēt privātmāju, Tellgernu ģimene no savas pieredzes iesaka apdomāt trīs svarīgus aspektus, kuri neprasa papildus ieguldījumus:

  1. Mājas un logu novietojums - lai saņemtu pēc iespējas vairāk siltumu no saules, māja jānovieto ar lielākajiem logiem pret dienvidiem. Šāds mājas novietojums ir arī labvēlīgs saules bateriju uzstādīšanai.

  2. Noēnojums logiem - lai māja karstākajā vasaras laikā nepārkarstu, jāveido metru gara pārkare, kas aizsargā iekštelpas no tiešiem saules stariem.

  3. Siltināšana - svarīgi nosiltināt ne tikai mājas sienas, bet arī pamatus un bēniņus, jo tieši tie ir vislielākie siltuma “zagļi”. Mūsdienu siltināšanas materiāli ir ļoti efektīvi - ar salīdzinoši plānu izolācijas slāni var panākt ļoti labu rezultātu.

“Galvenais šajā visā procesā ir iekšējā motivācija un apziņa, ka visam, ko darām, ir sekas - piemēram, kādēļ nemetam atkritumus uz ielas, kur pagadās? Jo saprotam, ka šāda rīcība itin drīz novedīs pie konkrētas situācijas - piedrazotas apkārtnes. Līdzīgi ir ar vidi - mūsu izvēļu ietekme varbūt nav redzama uzreiz, bet ilgtermiņā tām noteikti ir nozīme,” par izvēli dzīvot “zaļāk” stāsta LindaTellgrena.

Viņa arī iedrošina citus - sākt ar maziem solīšiem pretī ilgtspējīgākam dzīvesveidam. Sajūtot to pozitīvo garšu, ko sniedz pārdomāti lēmumi un kādu ietaupījumu tas sniedz maciņam, vēlme turpināt šo ceļu  tikai pieaugs.

  • Iedvesmojies! Kā dzīvot "zaļāk", bet ne dārgāk, skaties šajā video - pieredzē dalās Linda Tellgrena un "Zaļa brīvība" pārstāve Lilija Apine.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?