Nauda

Samazināt ģimenes tēriņus par 60%. Alinas Zelas ģimenes pieredze

Kad ģimenes ienākumi pēkšņi būtiski sarūk, visbiežāk to asociējam ar grūtību, nevis iespēju laiku. Taču var būt arī otrādi.

Alinas Zelas ģimene ir piemērs tam, kā grūto brīdi izmantot, lai pārskatītu un sakārtotu finanšu prioritātes.

Līdz pandēmijas sākumam viņas ģimene baudīja labklājības sniegtās priekšrocības, taču pirms gada viņas vīrs zaudēja darbu, un ģimenes ikmēneša ienākumi pēkšņi saruka par 60%.

Ģimenei, kurā aug divi bērni, šajā laikā svarīgi bija nodrošināt iespēju turpināt segt hipotekārā kredīta saistības, kā arī izmaksas par vīra medicīnas studijām universitātē. Tieši tad Alina un viņas ģimene sāka aizdomāties par to, kas īsti ir finansiālā neatkarība un kā to sasniegt. Viņa norāda, ka ir jau sperts liels solis un viņas ģimene investē finanšu tirgos ilgtermiņā, tomēr vēl ir ceļš ejams, lai būtu finansiāli neatkarīga no darba devēja, no valsts lēmumiem, no situācijas pasaulē, un apzinās, ka izslēgt visus riskus nav iespējams, bet tos var būtiski mazināt. Alinas pieredze un atziņas var palīdzēt ikvienam sākt rīkoties, lai kļūtu finansiāli neatkarīgāki.

Finansiālā neatkarība ir dzīvesveids ar apzinātām izvēlēm

Alina norāda: “Var sameklēt daudz dažādus skaidrojumus, ko nozīmē būt finansiāli neatkarīgam, bet mūsu ģimenei ir sava definīcija: finansiālā neatkarība ir dzīvesveids, ikdienas lēmumi un rīcības, domāšanas, attieksme, komunikācija, savu vēlmju un vajadzību izpratne.”

Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai cilvēki saprot, ka būt finansiāli neatkarīgam nenozīmē pelnīt daudz vai atļauties visu, ko vēlies. Tas nozīmē saprast, cik daudz ir nepieciešams pelnīt, lai spētu nodrošināt savas vajadzības un patiesās vēlmes. Tāpēc ceļš uz finansiālo neatkarību nenozīmē strādāt smagi, visiem spēkiem censties akumulēt kapitālu un nest mājās naudu. Tas nozīmē saprast, ka finanses ir limitēts resurss, un pirms katra lēmuma pieņemšanas jāizvērtē prioritātes, ieguvumus, zaudējumus, vēlmes un vajadzības.

Pārlieku nesadārdzināt savu ikdienu

Uztura speciālisti aicina ēst sabalansēti, mēreni un tad, kad ir jūtams izsalkums, ar finansēm ir līdzīgi – jātērē mēreni, ienākumus un izmaksas jābalansē, pirkumus jāveic, ja ir vajadzība vai patiesa vēlme. Finansiāli atkarīgi mēs kļūstam tad, kad savu ikdienu sadārdzinām tik ļoti, ka esam spiesti smagi strādāt, lai to apmaksātu.

Pēc ģimenes ikmēneša ienākumu samazināšanās par 60%, Alina būtiski optimizēja izdevumus, tostarp izpārdeva lietas, kuras neizmantoja, atteicās no privātā bērnudārza vecākajam bērnam un iemācījās plānot ģimenes maltītes tā, lai pārtikas budžets kopā ar mājsaimniecību precēm mēnesī sastādītu 200 eiro.

Šāda summa radās kā nepieciešamība, lai optimizētu izmaksas, taču tā tas ir palicis arī šobrīd, kad vīrs pēc ilgāka laika atrada jaunu darbu un ģimenes ienākumi pieauga. Alina stāsta, ka nu jau šāda prakse saglabājusies 15 mēnešu garumā, kas šajā periodā ļāvis ietaupīt 2000 eiro. Turklāt ģimenes ēdienreizes kļuvušas daudzveidīgākas, uzturs veselīgāks un pārtikas atkritumu apjoms samazinājies līdz minimumam. 

Alina norāda, ka vidēji katru pārtikas grozu var optimizēt par 30%, nezaudējot kvalitāti, var sākt ar 10% un izvērtēt, vai šī summa ir stipri ietekmējusi ēdienu kvalitāti un izvēli. Pārtikas budžeta optimizēšanā ir ļoti svarīgi plānot ēdienreizes un atbilstoši arī iepirkties. Viņa uzsver, ka finansiālā neatkarība ir ne tik daudz par finansēm, cik par mūsu domāšanu: racionālu rīcību un finanšu pratību, emocionālo intelektu un savu impulsu izpratni.

Neproporcionāli lielo patēriņa spiedienu jālīdzsvaro ar aicinājumiem uzkrāt vecumdienām

Agrāk mums visi apkārt teica, ka ir jāpērk un jātērē nauda, saka to tagad, un arī stāstīs to nākotnē. Mainās tikai pasniegšanas veids. Ja agrāk tas bija jaunums, vēlāk izdevīgums, tagad tā ir sociālā atbildība un koku stādīšana, tomēr atslēgas vārds tam visam ir “pirkt”. Kā saka pati Alina:

“Ja ikdienā mēs redzētu proporcionāli vairāk vēstījumu par uzkrājumu veidošanu vecumdienām, par to, ka ir jāveic regulāri iekrājumi, un nauda ir jāpārvalda, iespējams, cilvēki rīkotos citādāk. Mēs esam pieradināti tērēt, prāts darbojas pēc iestaigātas taciņas, un mēs sākam domāt tikai tad, kad šī taciņa mūs aizved “nekurienē”, pēc kā meklējam, kurā brīdī palaidām garām vajadzīgo pagriezienu.”

Kad mums ir 20-30 gadi, mēs visi gribam dzīvot labi un gūt prieku momentā, bet gūt gandarījumu no dzīves gribēsies arī 60-70 gados. Tādēļ uz finansiālo labklājību jāraugās tā, it kā pirmajā dzīves dienā mums katram izsniegtu konkrētu naudas apmēru visai dzīvei, kur visu summu proporcionāli jāsadala visam dzīves periodam, izvērtējot prioritātes, lai pietiktu kā 30 gados, tā arī 70 gados.

Finansiālās neatkarības pamatā ir emocionālais intelekts

Daudzu gadu garumā mēs esam mācīti nepieņemt, gremdēt un apklusināt savas emocijas, tāpēc bieži arī ar finansēm rīkojamies afekta stāvoklī. Saprast emocijas, kas iedarbina rīcības – nozīmē iegūt rīkus, lai izveidotu finansiālo neatkarību.

Mūsu rīcības ar naudu nosaka, vai mēs ar to aizstājam baudu, kas mums ir nepieciešama, lai būtu apmierināti ar dzīvi. Vai arī mēs rīkojamies aiz bailēm, lai kaut kas nenotiek, un cenšamies maksimāli sevi pasargāt no neveiksmes.

Emocionālais intelekts ļauj izprast, kas patiesi sagādā baudu ilgtermiņā un kas piepilda mūs, un kas ir baudas “aizstājējs”, kas dod viltus baudu sajūtu, kamēr emocionālais fons nemainās. Tādēļ savu personīgo finanšu pārvaldīšana ir jāveic līdzās ar sava emocionālā intelekta attīstību - bez emocionālā intelekta perfekti izkopta finanšu pārvaldīšanas sistēma pēc laika atradīsies turpat, kur iepriekš, un pat iespējams ar vēl lielāku robu.

Veidot iekrājumus ar aizrautību

Pirmos uzkrāšanas un finansiālās neatkarības soļus var veikt arī bez īpašas piepūles. Var izmantot gan banku piedāvātus krājrīkus, gan izveidot savu rīku un nosacījumus. Tiem, kas vēlās uzsākt krāšanu nemanot, Alina iesaka katru dienu pārskaitīt 2 eiro, tādējādi mēneša garumā sakrāt 60 eiro, kas gadā rezultējas 720 eiro, vai pārskaitīt krājkontā identisku naudas summu tai, ko iztērē izklaidēm vai impulsīvajam pirkumam. Šeit var dot vaļu fantāzijai un izpausties, atrast labāko veidu sev - Alina savā ģimenē piekopj neierasto uzkrājuma veidu, proti, nevis izveido kontu uzkrājumiem, bet gan kontu regulāriem maksājumiem, jo ienākumus sadala divās daļās: nepieciešamie uzkrājumi un izmaksas.

Pirmie soļi ceļā uz finansiālo neatkarību:

  1. Iemācies pārvaldīt savu naudu, mācies no pieļautajām finanšu kļūdām un labo tās;
  2. Izstrādā stratēģiju īstermiņa uzkrājumiem (drošības spilvens, krājrīks);
  3. Apzini investīciju iespējas (uzkrājumi vecumdienām, ieguldījumi nekustamajā īpašumā, akcijās, iespēja atgūt nodokļu pārmaksu).

Aptauja

Vai esi apsvēris iespēju ieguldīt finanšu instrumentos (fondi, akcijas)? 💰

Jaunākie raksti

Saistītais kalkulators

Swedbank Biznesam raksti