Turklāt katrs piektais krāpnieku noskatītais upuris ir iekritis viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus.

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultātiem gandrīz puse krāpniecības mēģinājumu notiek telefonsarunās, krāpniekiem visbiežāk uzdodoties par kādas bankas pārstāvi.

Tam seko piedāvājumi un lūgumi e-pastā (38%) un interneta vietnēs (19%). Vēl 17% aptaujāto atzīst, ka ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies sociālajos tīklos.

Turklāt krāpnieku biežāk lietotās metodes – telefona zvani un e-pasta vēstules – nes lielāko peļņu, jo tie, kuri ir zaudējuši naudu, visbiežāk atzīst, ka ir uzrunāti pa e-pastu (42%) vai pa telefonu (41%).

Krāpnieki arvien gudrāki, zaudējumi arvien lielāki

“Latvijas iedzīvotāju pašvērtējums par savām finanšu drošības zināšanām un vērīgumu, atpazīstot aizdomīgas aktivitātes un rūpējoties par savu datu drošību, ir salīdzinoši augsts. Tas varētu būt pamatoti, jo krāpnieku aktivitāšu intensitāte augusi krietni straujāk par apkrāpto skaitu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka gudrāki kļūst arī blēži. Krāpšanas gadījumu skaits ir bijis līdzīgs kā 2019. gadā, bet naudas izteiksmē krāpšana ir bijusi krietni sāpīgāka – aptaujā pirms diviem gadiem vairākums iedzīvotāju norādīja, ka zaudētās summas lēšamas līdz 50 eiro apmērā, taču šogad visbiežāk nācies šķirties no 100 līdz 500 eiro un pat naudas summām, kas lielākas par 1000 eiro. "

"Krāpnieku apetīte ir krietni pieaugusi, un mainījusies arī uzrunāšanas forma. Tas norāda uz aizvien izsmalcinātākām metodēm, kas no iedzīvotājiem prasa lielāku modrību, sargājot savus datus, un arī jaunas zināšanas, kā krāpšanas mēģinājumus atpazīt,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Atšķirīgi ir krāpšanā cietušo un pārējās sabiedrības priekšstati par krāpnieku izmantotajiem paņēmieniem, kas liek uzticēties krāpnieku izteiktajiem piedāvājumiem. Sabiedrības kopējais viedoklis liecina, ka visefektīvāk strādā krāpnieku izmantotā steidzināšanas taktika, liekot upurim ātri pieņemt lēmumu savās vai savu tuvinieku interesēs (53%), spēja radīt sajūtu, ka saziņa notiek ar bankas vai citas uzticamas iestādes pārstāvi (50%), un solījums par garantētu un lielu finansiālu ieguvumu (45%). Tikmēr no krāpnieku darbībām cietušie kā primāro iemeslu min emocionālu piesaisti un spēju iegūt potenciālā upura uzticēšanos (48%), un tikai tad seko steidzināšanas taktika (45%). Šī iedzīvotāju grupa arī būtiski biežāk (45%) nekā sabiedrība vidēji (33%) norāda, ka krāpnieku piedāvātā saite vai interneta lapa viņiem nav šķitusi aizdomīga.

Kādi ir populārākie krāpšanas veidi internetā?

•  Satraukts zvans no bankas darbinieka

Krāpnieku mērķis, izmantojot nepatiesu informāciju par it kā notikušām nelegālām darbībām tavā kontā, ir izvilināt klienta piekļuves datus internetbankai, solot novērst kādu ļaunprātību. Var tikt izmantoti meli par izzagtu naudu no konta, draudiem, ka nauda drīz tiks pazaudēta, un emocionālais spiediens, lai pasteidzinātu un pārliecinātu par nepieciešamību rīkoties.

Modernās tehnoloģijas var nodrošināt viltus identitāti zvanītājam – ir iespējams pat imitēt banku konsultāciju centriem līdzīgus telefona numurus, kas patiesībā var pat nebūt reģistrēti Latvijā.

Kā rīkoties?

Nekādā gadījumā neizpaud savus bankas piekļuves datus svešam zvanītājam!

Der atcerēties nemainīgu nosacījumu, ko ir vērts atgādināt gan saviem radiniekiem, gan draugiem, – bankas darbinieki nezvanīs saviem klientiem, lai uzzinātu norēķinu kartes datus, piekļuvi Smart-ID vai internetbankas lietotāja numuru.

Ja klienta kontā tiks novērotas kādas aizdomīgas darbības, bankas darbinieki rīkosies klienta interesēs un liegs krāpniekiem pieeju, neprasot atļauju. Nepakļaujies steigai un agresijai, ko var izrādīt zvanītājs. Ja ir kaut mazākās aizdomas par zvanītāja patieso identitāti, aicinām nekavējoties pārtraukt sarunu un pašam sazināties ar banku personīgi, lai pārliecinātos par patieso situāciju savā bankas kontā.

• Aicinājums atjaunot savus datus

Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt tevi dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, internetbankas pieejas datiem, lai it kā apstiprinātu tavu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādas e-pasta vēstules parasti tiek veidotas līdzīgi oficiāliem paziņojumiem no bankas vai citām iestādēm.

Kā rīkoties?

Pārbaudi, vai sūtītāja e-pasta adresē ir norādīta pareiza mājaslapas adrese, vai tajā nav iesprucis lieks cipars vai burts. Ja e-pasta vēstule šķiet aizdomīga, izdzēs to un ziņo īstajai iestādei par krāpniecības mēģinājumu. Izvairies atvērt aizdomīgus failus, jo pat antivīrusa programmas bieži vien nevar identificēt uzbrukumus. Nekādā gadījumā neinstalē nezināmas programmas savā datorā, jo tās var dot iespēju krāpniekiem kopēt tavu ievadīto informāciju.

• Slēpti abonementu līgumi

Uzņēmums, kas it kā piedāvā interneta pakalpojumus, dāvā “jaunajiem klientiem” bezmaksas izmēģināšanas periodu – mēneša vai gada abonementu. Parasti tiek solīta iespēja abonementu atcelt, pirms beidzas izmēģinājuma periods. Tomēr pēc tam izrādās, ka atcelšana ir pagalam piņķerīgs un gandrīz nepaveicams process, un beigu beigās tev labākajā gadījumā būs jāsamaksā vismaz viena perioda abonēšanas maksa, turklāt nesaņemot tādu pakalpojumu, kā cerēji.

Kā rīkoties?

Vienmēr izlasi noteikumus un privātuma politiku, pirms tiem piekrīti. Pārliecinies, vai ir vienkārši atcelt abonementu. Atceries datumu, kurā beidzas izmēģinājuma periods. Pirms slēgt līgumu, sameklē uzņēmuma nosaukumu interneta meklētājā, piemēram, Google, lai redzētu, vai šāds uzņēmums eksistē un vai kāds nav iepriekš iesniedzis sūdzības par to. Pārbaudi savu kontu, vai nav automātiski atskaitīta abonementa maksa. Atturies pievienot sava konta datus nezināmiem servisiem uz pārbaudes periodu.

• Miljonu solītāji investīciju piedāvājumos

Bieži vien cilvēki saņem ļoti kārdinošus investīciju piedāvājumus – ieguldi pāris tūkstošus eiro, un nopelni vairākas reizes lielāku summu! Visas Latvijā licencētās ieguldījumu platformas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas nozīmē, ka par šādām platformām informāciju var iegūt FKTK mājas lapā. Ja pat investīciju pakalpojuma sniedzējs nav krāpnieks, bet vienkārši nav reģistrējis savu darbību Latvijā, domstarpību un nesaskaņu gadījumā klientam var rasties grūtības aizstāvēt savas intereses. Tikmēr investīciju krāpnieki gan iegūst klientu uzticību un mēnešiem ilgi var melot, rādot nepatiesu kapitāla pieaugumu.

Klasiski šādi krāpnieki iekārdina klientus ar ļoti lielu kapitāla pieaugumu, kuru var pazaudēt, ja klients neturpinās ieguldīt. Šādā veidā klienti tiek apkrāpti ilgstošā laika posmā, turklāt ar pašu ziņu.

Ir gadījumi, kuros pēc atklāsmes, ka klients bijis ierauts krāpnieku shēmā, viņš var saņem zvanu no cita krāpnieka, kurš piedāvā atgūt zaudēto. Šādi krāpnieki apkrāpj vienu un to pašu cilvēku vairākkārt.

Turklāt šobrīd aktuālie telefonu krāpnieki mēģina pierunāt investēt nelielas summas, tā gūstot lielu peļņu. Atceries: ja tiek piedāvātas investīcijas ar 0% risku un milzu peļņu, tā ir krāpnieku ēsma. Ne velti saka – par velti ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi.

Kā rīkoties?

Ja tomēr nolem investēt, ieguldi tikai tik daudz naudas, cik vari atļauties zaudēt. Sliktākajā gadījumā būsi samaksājis par labu mācību, kā nevajadzēja darīt. Meklē Google tīklā informāciju par šo uzņēmumu un investīcijām. Uzmanies no darījumiem ar kriptovalūtām, akciju vai zelta tirgošanas platformās – tās bieži vien ir legālas, tomēr tik un tā deviņi no desmit iesācējiem zaudē visu ieguldīto naudu pieredzes trūkuma dēļ.

• Romantiskā krāpšana

Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos tīklos vai e-pasta saziņā. Viņi mēģina izvilināt finanšu datus un piekļuvi bankas kontam, lūdz erotiska rakstura fotogrāfijas, bet vēlāk ar tām šantažē.

Krāpnieki vilto savas identitātes. Tāpēc ir vērts profila bildi pārbaudīt interneta meklētājā, lai pārliecinātos, vai bilde neparādās interneta lapās ar citu vārdu. Krāpnieki parasti pievērš daudz uzmanības, raksta bieži, izsaka komplimentus. Lai iemantotu uzticību, viņi stāsta par savu dzīvi, problēmām, finansiālo stāvokli.

Kā rīkoties?

Nesniedz informāciju, kuru var izmantot, lai kompromitētu un šantažētu. Nekad nepārskaiti naudu nepazīstamiem cilvēkiem! Ja vienojies tikties, dari to publiskā vietā un pabrīdini par to tuviniekus un draugus.

• Pēkšņs laimests loterijā

Tavā e-pastā iekrīt “priecīga ziņa”, ka tikko laimēji miljonu vai citu iespaidīgu summu nejauši izvēlētu cilvēku loterijā. Atliek vien samaksāt par prāvās summas pārskaitījumu uz tavu kontu un… Diemžēl tie ir meli, jo naudiņa iekrīt slikto zēnu vai meiteņu kabatā.

Kā rīkoties?

Ja nevari atcerēties, ka piedalies šādā loterijā, nekavējoties izraksties no tamlīdzīgām e-pasta vēstulēm un izdzēs tās. Ja tomēr piedalies kādā loterijā, pārbaudi, vai e-pasta vēstule ir sūtīta no atbilstošā uzņēmuma. Sazinies, lai pārliecinātos par laimestu. Atceries, ka krāpnieki paļaujas uz cilvēku naivumu un alkatību un ka laimesti vienmēr tiek izsniegti bez jebkādas maksas – uz vietas vai ar pārskaitījumu.

• Interesants saturs no drauga

Iegūstot savā rīcībā piekļuvi lietotāju e-pastam vai sociālajiem tīkliem, krāpnieki var sūtīt vēstules šīs personas draugiem, kuros mudina atvērt kādu saiti vai pielikumu, kas izrādās vīruss. Attiecīgi arī tavs e-pasts vai sociālā tīkla profils ar visu saturu nonāk viņu rīcībā. Parasti tie ir īsi un lakoniski teksti: “Atver šo, te tu izskaties smieklīgs!” vai “Skat, kādu tavu bildi atradu internetā!”

Kā rīkoties?

Pirms neparedzētu failu atvēršanas sazinies ar sūtītāju. Šajā gadījumā viņš pat nenojauš, ka kļuvis par krāpnieku upuri un viņa e-pasts vai čats tiek izmantots, lai atrastu jaunus upurus.

• Viltus interneta veikali

Krāpnieki izveido viltus interneta veikalus, kuros piedāvā pazīstamu zīmolu preces ar neticamām atlaidēm. Iepērkoties tajos, tu riskē iegūt viltotas preces vai arī vienkārši ieskaitīt naudu krāpnieku kontā. Šādi veikali ātri vien izgaist bez pēdām, turklāt ļoti iespējams, ka ar lētticīgo klientu bankas datiem.

Kā rīkoties?

Pirms iepērcies kādā internetveikalā, izlasi klientu atsauksmes. Mēģini sazināties, uzrakstot e-pasta vēstuli vai piezvanot, – krāpnieki parasti neatbildēs. Iepērcies pazīstamās un salīdzinoši uzticamās vietnēs.

• Sociālo tīklu viktorīnas

Viktorīnas un testi, kuros mudina noskaidrot, kādu dzīvnieku vai filmas tēlu tu atgādini, nereti ir izveidoti, lai iegūtu tavus datus un vēlāk tos izmantotu krāpniecības shēmās.  

Kā rīkoties?

Lai cik vilinoši būtu uzzināt, kurai Holivudas zvaigznei tu līdzinies, izvairies no nepazīstamu avotu piedāvātā satura.

• Viltus ziņu portāli

Viltus ziņu portāli ne tikai piesārņo interneta vidi un attiecīgi mūsu smadzenes ar meliem, bet mēdz kalpot par lamatām, kurās izvietotas reklāmas, kuras atverot lasītāja dators var tikt inficēts.

Kā rīkoties?

Lasi ziņas no uzticamiem avotiem un never vaļā skaļus virsrakstus nezināmas izcelsmes portālos. Domā kritiski!

Šie ne tuvu nav visi veidi, kā tevi var apkrāpt, tāpēc rīkojies uzmanīgi un rūpīgi izvērtē katru savu darbību internetā.

• Izzini plašāk izmantotos krāpnieku mēģinājumus tikt pie taviem finanšu līdzekļiem un datiem, pasargā tos un un padalies arī informāciju ar draugiem un paziņām!