1. Nolūks un plānošana ir galvenā atslēga
Iedomājies, ka ceļā uz precībām tev rokās ir kompass. Teorētiski tas vienmēr rāda ziemeļus. Un tagad iedomājies, ka apkārt ir daudz magnētiņu: pinterest, ģimenes viedoklis, kāzu žurnāli, kāda pieredzējusi draudzene, youtube video, šis bloga ieraksts – un tie visi rausta kompasa adatiņu.
Lai mums vienmēr būtu skaidrs, kur ir ziemeļi, vēl pirms ķērāmies pie plānošanas darbiem, vedēji lūdza mūs atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
- Kāpēc mēs precamies?
- Ko mēs šajā notikumā vēlamies redzēt sev blakus? Kādēļ?
- Kam ir un kam nav domātas šīs precības?
- Kas ir un kas nav svarīgi šajās precībās?
- Ja nebūtu nekādu finansiālo u. c. resursu ierobežojumu, kādas kāzas mēs gribētu?
Kāds šiem jautājumiem sakars ar naudu?
Godīgas atbildes uz šiem jautājumiem saliek skaidru bildi par to, kas patiešām ir un nav svarīgi un līdz ar to - kam ir un kam nav svarīgi tērēt ne laiku, ne enerģiju, ne naudu.
Atbildes bija kā kompass ar skaidriem ziemeļiem, pie kā turēties (un pie kā vedējiem mūs turēt) brīžos, kad pāri skalojās kāzu žurnālu glance, pinteresta bagātīgums, sabiedrības spiediens, draugu piezīmes, ģimenes idejas, youtube ietekme, utt., utjpr.
2. Kā sakrāt naudu kāzām?
Pirmā lieta, ko vēlos uzsvērt: mēs gribējām kāzas finansēt paši. Kāpēc? Varbūt neapzināti vēlējāmies paust, ka esam stipri un neatkarīgi. Varbūt tāpēc, ka vēlējāmies paši noteikt, ko kāzās varam un ko nevaram darīt. Lai arī zinām, ka mums ir superīgi vecāki, neatkarība mums nozīmē daudz, un lai to pilnībā īstenotu, mēs vēlējāmies tām sakrāt paši.
Dzīves plānošanas tikšanās laikā paskatījāmies uz kalendāru: līdz precībām ir atlicis 1 gads un 9 mēneši. Ko vajadzētu saprast? Budžets!
- Cik naudas mēs mēnesī katrs gribētu ielikt krājkontā šim nolūkam?
- Cik liels būs budžets, ja mēs šādi krāsim katru mēnesi, kas atlicis līdz precībām?
- Vai mums šis budžets liekas saprātīgs un pietiekams?
Sarēķinājām, izlēmām, uzlikām automātisko maksājumu. Nu šis ir pa īstam!
Man sākumā likās, ka budžets nebūs pietiekams. Vēl sliktāk - es neticēju, ka mums sanāks iekļauties budžetā. Esmu dzirdējusi kādu 5 pāru stāstus, kuri plāno uz 10 tūkstošiem, sanāk iztērēti 15.
Un tad mans vīrs paspēlēja man uz profesionālajām jūtām un teica: "Undij, ja tavs projekts darbā par 50% pārsniegtu budžetu, vai tas būtu labi izdevies projekts?"
Man, protams, bija skaidra atbilde – “nē!” Ja es varu ievērot disciplīnu darbā, kāpēc lai es nemīlētu savu maku un bankas kontu?
Kā tērēt? Ziemeļi kompasā un stingra disciplīna
Domāju, ka mana vīra disciplīna un turēšanās pie tā, kas mums pa īstam ir un kas nav svarīgi, palīdzēja budžetu nepārtērēt.
Piemēram, kāzu kleitai es ātri sapratu, ka ar manis naivi iecerētajiem 200 eur neies krastā, lai kā es nemeklētu. Un viņš man teica: "Bet, Undij, tu teici, ka tev ir teju vissvarīgāk izskatīties tā, kā tu vēlies. Ja tu nevari atrast, tad pērc par tik, par cik vari atrast. Un tas būs ok."
Taču, kad teicu, ka Pinterestā esmu atradusi lieliskas dekorācijas, viņš teica: "Undij, mēs sarunājām, ka uz galdiem liksim viršu pušķus, mums šis nav vajadzīgs."
Un es labi apzinājos, ka mēs esam vienojušies, un budžets kāps pāri malām tikai tad, kad nespēsim turēties pretī kārdinājumiem.
Labās ziņas - mūsu krājkontā pēc kāzām nauda palika pāri. Jo citur mēs ietaupījām. Lai jums neliktos, ka mums bija bezizmēra budžets, es atklāšu, ka mēs šim teju 3 dienu pasākumam ar 45 viesiem iztērējām precīzi 6256.24 eur. Daudz vai maz, spriediet paši.
Kā mēs to izdarījām? Pāris praktiski ieteikumi trešajā sadaļā, jo skaidrs, ka to darbu un mīlestību, palīdzību un atbalstu, ko ielika draugi, radi un ģimene, lai tas viss notiktu, nevar novērtēt nekādā naudā.
3. Kā paraudzīties uz kāzu dāvanām un viesu līdzdalību svētkos?
Vissvarīgākā dāvana, ko cilvēki var man veltīt, ir viņu laiks.
Daudz domājot par to, kā izmainīt arī viesu redzējumu par dāvanām un šajos svētkos izvairīties no aploksnēm, ziediem un lietām, mēs izdomājām, ka cilvēkiem lūgsim mums sarūpēt 4 veidu veltes:
- draugu un radu klātbūtne šajos svētkos
- lūgums viņiem pirmajā svētku vakarā kopā ar mums veidot Saimes galdu, kuru katrs papildina ar sevis atvestu, izvēlētu un gatavotu firmasēdienu
- iesaiste svētku gatavošanās procesā
- atbalsts un kāda nozīmīga uzdevuma īstenošana svētku laikā
Saimes galds
Dalīties maltītē ir maģiski. Es zināju, ka tas ir katra laika ieguldījums un daudz prasīts, taču tas bija tā vērts. Ja jūs zinātu, kāds Saimes galds mums bija!
Uz tā bija gan vīra grilētais sojšļiks un gaļa, pagatavota 5 dažādu viesu gaumēs, gan klasiskie mammu un omju, un modernie draudzeņu pīrāgi, kliņģeri un plātsmaizes, cepumi, un pat korejiešu nūdeles un uzpūtenis!
Bija iespēja izlasīt, kurš ko atvedis un nogaršot tādu ēdienu daudzveidību, cik dažādi ir mūsu viesi.
Ja jūsu svinību formāts to pieļauj, un svētkos ir viesi, kas gatavi nedaudz neierastajam, es aizlienēju jums šo ideju. Ņemiet par labu!
Vaicāsiet: vai tas nozīmē, ka mēs izvairījāmies no aploksnēm un dāvanām? Protams, ka ne. Taču, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka viesu līdzdalība un atbalsts mums iedeva tādu apdāvinātības sajūtu, kādu nevar sniegt neviena aploksnē vai kastē iepakota dāvana.
Viesi kā līdzdalībnieki, nevis skatītāji
Ņemot vērā to, cik talantīgi un gudri ir mūsu viesi, mēs uzticējām viņiem atbildīgus uzdevumus pirms svētkiem un 3 dienu garumā.
To starpā bija 2h gludināt līgavas kleitu, izgatavot līgavas pušķi un ziedu piespraudes, sagatavot altāri mežā, izdancināt mūsu omes un mammas, šaut vaļā šampanieti īstajā ceremonijas mirklī, novadīt iepazīšanās aktivitātes, palīdzēt ar horeogrāfiju mūzu kāzu dejai, grimēt līgavu, iemūžināt mūsu svētkus video un foto, koordinēt ceremoniju, muzicēt, gatavot dekorācijas galdiem un vēl, un vēl.
Vīra 12 gadus vecā māsa ir izcila dambretiste, un pirmajā dienā visiem bija iespēja zaudēt viņai lielizmēra dambretē.
Ticiet man, katram no svinību viesiem ir kāds talants vai prasme, ko iespējams atvērt un sev uzdāvināt šajos svētkos.
Precēties ir forši, bet tas var būt arī grūti un izaicinoši. Vienīgais, kas mums palīdzēja, bija sarunas un atbildes uz jautājumiem. Jautājumi tiešām ir viens no brīnišķīgiem instrumentiem, kas palīdz nevis izvēlēties starp marcipāna vai šokolādes kūku, bet palūkoties plašāk, vai mums kūka vispār ir nepieciešama?
