Meklē padomu, kur investēt? Nepaļaujies tikai uz informāciju sociālajos medijos

Vai uz sociālajiem medijiem var paļauties, izdarot izvēli par labu investīcijām vienā vai otrā uzņēmumā?

Pērn, kad daudzi cilvēki gan Latvijā, gan visā pasaulē sāka ieguldīt savus brīvos līdzekļus finanšu tirgos, daļa no jaunajiem investoriem cerēja gūt ātru peļņu un meklēja iedvesmu sociālajos medijos. Taču eksperti ir vienisprātis - šī nav ilgtspējīga stratēģija un var radīt pat būtiskus zaudējumus.

Uzņēmuma GameStop akciju vērtības pieaugums un kritums gada sākumā mudināja uz diskusiju par pārmaiņām tirgū un to potenciālajām sekām. Eksperti uzskata, ka finanšu tirgus ir kļuvis demokrātiskāks, tajā aktīvi iesaistoties cilvēkiem ar visdažādāko dzīves pieredzi. Savukārt dažādu informācijas avotu un ar ieguldīšanu saistītu tehnoloģiju pieejamības dēļ akciju tirgū 2021. gada februārī sākās vētra, kāda var atkārtoties arī turpmāk.

Tirgu sāk iepazīt jauniņie

Pērn ASV veiktā pētījumā secināts, ka jaunie investori parasti ir salīdzinoši jaunāki, ar zemākiem ienākumiem un mazāku uzkrāto kapitālu. Turklāt viņiem bieži vien trūkst pat pamatzināšanu par ieguldīšanu.

Privātie investori, kas pērn pārpludināja tirgu, pārzināja ieguldīšanas principus, taču nebija vienmēr pārliecināti paši par savu rīcību.

Daudzi no viņiem nezināja, vai viņu izmantotās platformas ietur komisijas maksu, un viņiem arī nebija skaidra investīciju plāna.

Vairums šo investoru vēlējās izmēģināt laimi, veicot ieguldījumus, vadoties no draugu ieteikumiem - vairāk nekā trešā daļa, izvēloties, kur ieguldīt savus līdzekļus, sekoja draugu, radinieku vai kolēģu ieteikumiem. Lai arī viņi objektīvi novērtēja savas zināšanas par ieguldīšanu kā vājas, teju katrs ceturtais tik un tā gaidīja fantastiskus rezultātus — pieaugumu, kas pārspētu tirgus vidējos rādītājus.

Šāda optimisma pamatā, iespējams, bija mārketinga stāsti, slavenību un satura veidotāju (t.s. influenceru) piemēri, kā arī augošās investoru kopienas sociālajos tīklos un citās lietotnēs. 

1,3 miljardu dolāru vērta ziņa

Skatoties slavenību ierakstus sociālajos tīklos, ieguldīšana var šķist kā visnotaļ aizraujoša nodarbe. Gluži tāpat kā sportā vai skaistumkopšanas nozarē, ieguldīšanai kļūstot pieejamai plašākām lokam, arī šeit parādās dažādi viedokļu līderi.

Taču sociālo mediju ieraksti bieži vien ir pārāk īsi, lai detalizēti un visās niansēs pārspriestu svarīgu informāciju par ieguldījumiem. Bieži vien arī vispār netiek pieminēti ar finanšu instrumentu izmantošanu saistītie riski vai fakts, ka labi rezultāti pagātnē negarantē tādu pašu ienesīgumu arī nākotnē.

Turklāt satura veidotājiem bieži vien pašiem trūkst plašāku zināšanu par ieguldījumiem. Profesionālus finanšu konsultantus var sodīt par maldinošas vai nepatiesas informācijas sniegšanu, taču nedz viedokļu līderiem, nedz pilnīgiem svešiniekiem sociālajos tīklos nav jāuzņemas nekāda atbildība par savos ierakstos publicēto informāciju par finanšu instrumentiem.

Reizēm ir grūti izšķirt robežu starp izklaidi un vēlmi iegūt maksimāli daudz skatījumu un apzināti manipulēt ar finanšu tirgū notiekošo.

Kad Kailija Dženere 2018. gadā Twitter ierakstā paziņoja, ka vairs neizmanto Snapchat, šī uzņēmuma akciju vērtība kritās par 1,3 miljardiem ASV dolāru. Taču diez vai viņas mērķis bija radīt zaudējumus uzņēmuma akcionāriem.

Ieguldīšanas lietotņu maģija

Populārākās mobilās lietotnes šķiet visērtākais veids, kā sākt ieguldīt, taču tām arī piemīt būtiski riski. Pirmkārt, ieguldīšanas platformu ieņēmumi ir pilnībā atkarīgi no tajās veikto darījumu skaita, kas attiecīgi rada ieinteresētību dažādos veidos veicināt lietotāju aktivitāti. Pētījumi liecina - jo biežāk privātie investori pērk un pārdod akcijas, jo sliktāki sasniegtie rezultāti.

Lietotājam draudzīgs dizains, vienkāršs lapas izkārtojums ar pāris pogām rada ilūziju, ka tirgošanās ar vērtspapīriem ir pavisam viegla. Detalizētāka informācija un brīdinājumi par riskiem tiek paslēpti dziļāk, un bieži vien patērētāji apliecina, ka ir ar tiem iepazinušies, lai gan patiesībā tam nav veltījuši nepieciešamo laiku.

Lai arī ieguldīšana nepavisam nelīdzinās azartspēlēm vai loterijai, reizēm šīs lietotnes var radīt tādu iespaidu. Piemēram, lietotne Robinhood, kas spēlēja būtisku lomu GameStop afērā, jaunajiem lietotājiem piedāvāja iegūt akcijas bez maksas, ja vien viņi vispirms digitāli nokasīja loterijas kartīti.

Ieguldījumu lietotnēs izmantoto dažādo spēļošanas elementu dēļ tās bieži vien vairāk līdzinās mobilajām spēlēm nevis platformām, kurās tiek pieņemti būtiski finanšu lēmumi.

Vērts atcerēties, ka ieguldīšana (piemēram, ieguldījumu fondos) parasti ir pasīva darbība, savukārt tirgošanās akciju tirgū prasa aktīvu līdzdalību un zināšanas par tirgus svārstībām. 

Emocijas un steiga ir lieka

Viens no nekontrolējamākajiem faktoriem, veicot ieguldījumus, ir cilvēku neracionāli lēmumi un emocijas. Pētījumi uzvedības ekonomikā liecina, ka kognitīvas kļūdas un aizspriedumi gluži vienkārši ir cilvēku dabā un tiem ir būtiska nozīme finanšu tirgos. Sociālie mediji mums ļauj ērti un neierobežoti dalīties savās cerībās, bažās un iekārēs ar visu pasauli.

Reizēm viedokļi un emocijas var radīt panikas vilni vai uzpūst finanšu tirgus burbuli.

Emocijas labāk pietaupīt citām dzīves jomām, un sociālos tīklus izmantot, lai socializētos un izklaidētos. Atšķirībā no tirgošanās, lēmumiem par iegudījumiem jābūt izsvērtiem, tāpēc vislabāk ir izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un pie tās pieturēties neatkarīgi no dažādiem tirgus satricinājumiem.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?