Ko un kā par naudu mācīt skolēnam, konsultējusi Ģimenes psiholoģijas centra Līna psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Jolanta Ūsiņa.
Sākumskolas pirmajās klasēs bērnam vēl var būt visai aptuvens priekšstats par to, cik daudz naudas ir tiešām daudz, taču šis ir īstais brīdis šādu priekšstatu radīšanai, un sākumā ļoti palīdzoši var būt salīdzinājumi. Piemēram, ja bērns iekārojis vislielāko un visdārgāko Lego, tad vecāki var skaidrot, ka tas nav gluži ikdienišķs pirkums, jo par šādu summu var samaksāt skolas launadziņu veselam gadam.
Lai mācītu bērnam izprast naudas vērtību, viņu var iesaistīt ikdienas pirkumu veikšanā, piemēram, pirms došanās uz veikalu izskaidrot – mums ir jānopērk viss nepieciešamais šīsdienas vakariņām un rītdienas brokastīm, iekļaujoties 20 eiro budžetā. Pakāpeniski var uzticēt iepirkšanos arī pašam bērnam.
Saprast to, ka bankomāts nav zelta zivtiņa, kas izpilda visas vēlēšanās, palīdzēs savs konts un naudas karte, kurā vecāki ieskaita zināmu summu bērna tēriņiem. Vai tie būs pieci eiro mēnesī, nedēļā vai dienā – atkarīgs no jūsu ģimenes rocības. Svarīgākais, ka bērnam ir pašam sava nauda, ko viņš var tērēt pēc saviem ieskatiem. Bankas kartes priekšrocība ir tāda, ka sākumā vecāki var pasekot līdzi, kur un cik daudz naudas bērns ar karti iztērē. Taču pakāpeniski vecākiem jāmācās bērnam uzticēties un ļaut kabatas naudu tērēt pēc saviem ieskatiem.
Pieredze rāda, ka pirmo klašu skolēniem ir lielāks kārdinājums iztērēt visu naudiņu uzreiz, tāpēc šajā laikā labāk dot mazākas naudas summas, bet biežāk.
Iespēja pašam rīkoties ar nelieliem naudas līdzekļiem ir arī laba iespēja mudināt bērnu ātrāk apgūt reizrēķinu, saskaitīšanu un atņemšanu ar divciparu skaitļiem, jo pirms iepirkšanās skolas kafejnīcā ir svarīgi aprēķināt, ko un cik daudz bērns varēs nopirkt.
Māciet bērnam paņemt čeku un sekot līdzi, vai atlikums sakrīt.
Lieliski, ja skolā ik gadu tiek rīkots Mārtiņdienas tirdziņš. Atbalstiet bērnu, jo šī ir iespēja izbaudīt, kā tas ir – būt uzņēmējam un nopelnīt pirmo naudu. Ir jāizdomā, pēc kādiem produktiem – ēdieniem, dzērieniem – skolas tirdziņā varētu būt pieprasījums? Kāda būtu piemērota cena, lai citi šo preci gribētu pirkt, bet vienlaikus atmaksātos ražošana? Kā noformēt savu pārdošanas vietu, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk pircēju?
Lielāka kabatas nauda par mājas darbiem? Šis ir sensitīvs jautājums, par kuru speciālistu viedoklis atšķiras. Jolanta Ūsiņa uzskata, ka bērnam mājās ir jābūt saviem pienākumiem, bet maksāt varētu par papildu darbiem, piemēram, bērns nomazgājis mašīnu.
Dažkārt vecāki izmanto naudu kā papildu motivāciju, lai bērns skolā pelnītu labākas atzīmes. Tā var darīt, taču svarīgi izvērtēt, vai vecāki turpina interesēties ne tikai par bērna atzīmēm, bet arī par to, kā viņam veicas skolā kopumā. Tā nevar būt kā atpirkšanās, lai tikai bērnam skolā nebūtu problēmu un vecākiem nebūtu jāiet uz skolu.
Skolas vecuma bērns ir jāmudina un jāatbalsta veidot uzkrājumu kādam lielākam mērķim, piemēram, skeitborda dēlim, velosipēdam vai kādam piedzīvojumam.
Uzzini arī:
