Kristīne Garklāva: viens mirklis un virkne izaicinājumu pēc traumas gūšanas

Kristīne Garklāva gada sākumā guva traumu, kas prasīja ilgstošu veseļošanos. Viņa dalās savā pieredzē, kas var noderēt arī citiem.

Lai arī Kristīne ir ļoti aktīva un daudz laika pavada dabā, tostarp sportojot, traumu viņa guva pavisam ikdienišķā situācijā – velkot ragaviņas pa slidenu ielu. Kristīne šādi salauza potīti, kas liedza vairāk nekā divus mēnešus pildīt savus darba pienākumus.

“Sākumā pat nevarēju iedomāties, ka viens mazs mirklis un šķietami nemaz ne tik smaga trauma, var prasīt tik ilgu darba nespējas, ierobežotības un arī rehabilitācijas laiku. Apjaušot realitāti, atlika vien pieņemt situāciju, ka potītes lūzuma dzīšanai vajag daudz laika. Un patiesībā, kā uzzināju, līdzīgi ir arī ar citiem lūzumiem."

"Grūti, protams, bija pierast pie jaunās situācijas, kad kustības ir ļoti, ļoti ierobežotas un pāris mēneši jāpavada ne tikai mājās, bet guļot ar paceltu kāju. Centos ikdienā ievērot datorā paveicamo darbu ritmu, lasīt, mācīties un jau sapņot par laiku, kad kruķus varēšu nolikt malā,” par piedzīvoto stāsta Kristīne.

Šajā laikā ļoti svarīgs ir atbalsts, ko var sniegt ģimene un tuvākie, kā arī darba devējs, norāda Kristīne:

“Emocionāli nebija viegli atteikt darbus un paziņot, ka darbā nevarēšu būt vismaz divus mēnešus. Man ir paveicies, jo kolēģi bija ļoti saprotoši, motivēja, atbalstīja un ļāva veseļoties tik ilgi, cik bija nepieciešams. Vēl ļoti būtiski, ka blakus ir ārsts, kuram var uzticēties. Man ir ļoti stingrs, atbildīgs un labs ārsts, kurš ļoti skaidri deva norādes par atveseļošanās procesu un, kas būtiski, motivēja, ka pēc kāda laika traumu vairs nejutīšu un varēšu darīt visu to pašu, ko iepriekš.”

Kristīnes paziņu lokā ir vēl divi cilvēki, kas vienlaicīgi ar viņu guva dažādas traumas, un no trijiem tikai viens to guva sportojot. Tas apliecina, ka traumas gūstam dažādās situācijās. Arī Swedbank apdrošināšanas dati rāda – visbiežāk iedzīvotāji gūst traumas, krītot pa trepēm, paslīdot uz slapjas grīdas vai slidenas ietves.  

Arī Kristīne atzīst: “Protams, esot aktīvam dažādos sporta veidos, iespēja satraumēties ir lielāka, bet tajā pašā laikā ļoti bieži traumas tiek gūtas vismuļķīgākajos veidos. Taču, manuprāt, svarīgi ir ikdienā neraizēties par to, ka traumas ir tik ļoti klātesošas, bet gan parūpēties par atbalstu, ja nu tās tomēr tiek gūtas – vai tas būtu finanšu drošības spilvens, iespēja saņemt slimības lapu vai, piemēram, apdrošināšana, jo jebkuras nopietnas traumas ārstēšana prasa laiku un naudu. Un svarīgi traumu izārstēt pilnībā, lai tā neliek par sevi nepārtraukti manīt nākotnē.”

Lai traumas gadījumā nebūtu jāuztraucas par savām finansēm, apdrošinot dzīvību, ir iespējams izvēlēties traumu papildapdrošināšanu. Tā dod drošības sajūtu – ja ar mani notiks kas neparedzēts, ģimenes budžets un labbūtība netiks ietekmēta.

Piemēram, Swedbank dzīvības apdrošināšanas apkopotā informācija liecina, ka vidējā apdrošināšanas atlīdzība traumu gadījumos pārsniedz 300 eiro, savukārt atsevišķā gadījumā atlīdzība sasniedza pat 9000 eiro.

Pērn apdrošināšanas atlīdzība bieži tikusi izmaksāta par tādām traumām, kā muskuļu un saišu bojājumiem, sasitumiem, šūtām brūcēm, pirkstu, roku un kāju lūzumiem un izmežģījumiem. Turklāt jāatzīmē, ka pērn no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem katram desmitajam klientam jeb 11% tika veiktas operācijas, lai novērstu traumu izraisītās sekas. Savukārt brūces, kas tika ķirurģiski ārstētas, bija teju piektdaļā (18%) no visiem traumu gadījumiem. Tāpēc ir vērts parūpēties par savu drošību, jo nereti traumas gūstam situācijās, kad vismazāk to gaidām, taču to ārstniecības izmaksas var būt dārgas, turklāt būtiski ietekmēt mūsu darba spējas, līdz ar to arī ģimenes budžetu.

Arī Kristīne atzīmē: “Par veselību bieži vien vairāk aizdomājamies tad, kad jau kaut kas kait. Taču būtiski ir veselību ikdienā nolikt savu prioritāšu augšgalā. Gan emocionālo, gan fizisko veselību, jo tās abas ir cieši saistītas. Ar aktīvo atpūtu nodarboties noteikti vajag, jo tas dot prieku ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Rūpējoties par veselību ikdienā, ir mazāka iespēja nepatīkamiem pārsteigumiem. Lai visiem tiešām laba veselība, drošs pavasaris un prieka pilna vasara!”

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?