Lai gan mēs ik pa laikam dzirdam iedvesmojošus stāstus par cilvēkiem, kas izvēlas no pilsētas burzmas pārcelties uz lauku reģioniem, tie ir atsevišķi gadījumi un par tendenci runāt nevaram.Lielākoties cilvēki migrē uz pilsētām, tāpēc lauku reģionos darbaspēka trūkuma jautājums ir vēl izteiktāks. Aizvien biežāk viesstrādnieki ir realitāte Latvijas laukos. Arī robotizācija daudzās Latvijas fermās jau ir ikdiena.
“Viss ir atkarīgs no katras apdzīvotās vietas un novada kopējās attīstības – kāda ir infrastruktūra, vai ir veikali, skolas, medicīniskās palīdzības iespējas, kultūras dzīve, sporta kompleksi u.tml. Tas arī saistās ar iedzīvotāju skaitu, cik ir palikuši un cik izvēlējušies aizbraukt. Tieši vide ir tā, kas ļauj rasties uzņēmējdarbībai un veidot darbavietas,” uzsver Raimonds Miltiņš, Swedbank lauksaimniecības eksperts.
Mūsu kļūst mazāk
Statistika par iedzīvotāju skaitu pēdējos 30 gados nerāda iepriecinošu ainu.
“Datos jaunākais atskaites punkts bija 2022. gada sākums, kad gada laikā cilvēku skaits Latvijā samazinājās par apmēram 17 tūkstošiem. Lielā mērā samazinājums ir tieši laukos. Trijās desmitgadēs ir pagasti, kur iedzīvotāju skaits samazinājies par vairāk nekā 70%. Cilvēki, kas bija gatavi uz vietas dzīvot un strādāt dažādus darbus, paliek mazāk. Darba rokas vairāk nepaliek un efektivitāte ienāk ražas novākšanā, fermās un saimniecībās. Tāpēc varam novērot, ka lauksaimniecība virzās efektivitātes virzienā,” saka Swedbank lauksaimniecības eksperts Rolands Zeltiņš.
Swedbank lauksaimniecības eksperti novērojuši, ka robotizēt piena fermas atmaksājas, ja ir vismaz 70 slaucamas govis. Tieši tādam skaitam ir paredzēts viens robots. Ja lauksaimniekam ir saimniecība ar 30 govīm, robots strādās neaktīvi, izmaksās dārgi un tikai ilgā termiņā mērāms ieguvums.
Kādas cerības uz jauno paaudzi?
R. Zeltiņš norāda arī uz izaicinājumiem izglītībā un paaudžu nomaiņā:
“Cilvēki laukos paliek mazāk, un tā jau ir fundamentāla problēma. Skatoties augstskolu jaunākajos datos, tikai 1,6% no visiem studējošajiem ir izvēlējušies studēt lauksaimniecību. Tas ir samazinājums, jo pirms dažiem gadiem tie bija 2% no visiem studējošajiem. Lauksaimniecībā strādā apmēram 5% darba vecuma cilvēku. Spriežot pēc kopējā darbinieku un studējošo skaita, veidojas zināms disbalanss.”
Eksperti arī norāda, ka apmēram 60% saimniecību pieder saimniekiem, kas ir vecāki par 55 gadiem. Ir skaidrs, ka paaudzes vienā brīdī mainīsies. Savukārt jaunajiem cilvēkiem saimniecības pieder salīdzinoši maz. Mums ir izaicinoši nākošie gadi priekšā. Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras lauksaimnieki ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Eiropā. Saimnieka vidējais vecums Eiropā pieaug.
Cik lauksaimniecībā strādājošais var nopelnīt?
Latvijas reģionos lauksaimniecībā strādājošie var nopelnīt vidējo algu valstī.
“Darbinieks, kurš māk kvalitatīvi apsēt, nomiglot, nomēslot laukus visu gadu, uz rokas saņem ap 1500 eiro. Par lētāku samaksu neviens nestrādās,” savos novērojumos dalās Raimonds Miltiņš.
Klausieties Swedbank podkāsta lauksaimniekiem jaunāko ierakstu un uzziniet:
- Kāda ir situācija ar darbinieku meklēšanu laukos?
- Vai viesstrādnieki ir neizbēgama realitāte?
- Kurā lauksaimniecības jomā tiek nodarbināti visvairāk cilvēku?
- Kādus motivācijas rīkus darbiniekiem izvēlas saimnieki?
