“Baltic Data” ir viens no Latvijā lielākajiem un pieredzējušākajiem vietējiem uzņēmumiem informācijas tehnoloģiju tirgū un var lepoties ar jau gandrīz 30 gadu ilgu stabilu attīstību šajā jomā. Gan tās aktualitāte, gan pārdomātā pieeja e-tirdzniecībai ļāvusi uzņēmumam veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 pandēmijas pirmos viļņus un turpināt augt. Stāsta “Baltic Data” īpašnieks Aivars Arums.
Kopenhāgenā uz ielas noskatīta ideja
Uzņēmums “Baltic Data” dibināts 1992. gadā. Informācijas tehnoloģiju nozare Latvijā tolaik vēl bija pavisam jauns lauks, bet Aivaram Arumam tajā jau bija ievērojama pieredze: viņš beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas fakultāti automātikas specialitātē, vairākus gadus strādājis par programmētāju uzņēmumā “Latvenergo”, bijis Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas sistēmu laboratorijas vadītājs un piedalījies vērienīgā ārvalstu projektā, ko īstenoja viena no pirmajām informācijas tehnoloģiju kompānijām Latvijā – uzņēmums “Software House Riga”.
“Divus gadus programmējām Vācijas mākslinieku apdrošināšanas sistēmu, kas bija ļoti apjomīgs projekts 8,7 miljonu vācu marku vērtībā. Kad tas beidzās, vajadzēja atrast kādu jaunu darbu. Dānijā, vienā no Kopenhāgenas galvenajām ielām, biju noskatījis interesantu uzņēmējdarbības modeli: viņi pagrabstāvā paši montēja datorus un pirmā stāva veikalā tos pārdeva. Man šī ideja iepatikās, un nospriedu, ka tādu vajadzētu īstenot arī Rīgā. Tā 1992. gadā kopā ar dāņu partneri nodibinājām uzņēmumu “Baltic Data”,” stāsta uzņēmējs.
“Sākumā uzņēmumā bijām tikai divi darbinieki, paši montējām datorus un serverus, pēc tam pārdevām. Pēc programmēšanas pakalpojumiem pirmajos gados vēl nebija pieprasījuma, bet 1994. gadā tika izveidota Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” un tai vajadzēja izveidot informācijas sistēmu. Pieteicāmies un, pateicoties pieredzei un zināšanām, uzvarējām tenderī. Izveidojām šo informācijas sistēmu un uzturam to vēl šodien.”
Tikai augšupeja
Uzņēmums soli pa solim paplašinājis savu darbību, kļūstot arī par pazīstamu ārvalstu kompāniju datortehnikas distributoru Latvijā un piedāvājot pilna spektra IT pakalpojumus uzņēmējiem, sākot no datortīkla izveides un datortehnikas piegādes līdz atbilstošu biznesa vadības risinājumu izstrādei un ieviešanai. “1999. gadā Vācijā nopirkām biznesa vadības sistēmu “Office Line”, kuru bija iespēja iegādāties ar visu programmatūras kodu. Mēs to pārtulkojām, attīstījām tālāk, un nu tas ir kļuvis par mūsu produktu,” stāsta Aivars Arums.
- Gadu no gada pleties plašumā arī “Baltic Data” veikalu tīkls. 2000. gadā atvērts pirmais veikals tirdzniecības centrā “Mols”, un pašlaik uzņēmumam ir jau 18 veikalu Rīgā un citās Latvijas pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Valmierā, Ogrē, Bauskā, Saldū, Talsos un Daugavpilī. Visi izvietoti tirdzniecības centros, kas nodrošina lielāku pircēju plūsmu.
“Baltic Data” nepārtraukto augšupeju uzskatāmi ilustrē apgrozījuma pieaugums – kā atklāj uzņēmuma īpašnieks, līdz 2000. gadam tas vēl bija zem miljona, 2001. gadā sasniedza 1,5 miljonus, 2019. gadā – 10,4, bet 2020. gadā – jau 12,9 miljonus eiro. Attīstību nav kavējušas arī pārdzīvotās krīzes. “Tā kā esam ieguldījuši attīstībā tikai pašu nopelnīto, tās esam pārvarējuši ļoti veiksmīgi: mums nebija jāatdod kredīti un krīzes varējām izmantot, lai paplašinātu veikalu skaitu, par salīdzinoši zemu nomas maksu iznomājot jaunas tirdzniecības platības,” skaidro uzņēmējs.
Arī 2020. gads, kas Covid-19 krīzes dēļ daudziem uzņēmējiem pandēmijas dēļ izvērtās stresa pilns, “Baltic Data” izrādījies pat ļoti veiksmīgs, jo, pārejot uz darbu un mācībām no mājām, jūtami audzis pieprasījums pēc datortehnikas un tās piederumiem.
Turklāt uzņēmums jau pirms pāris gadiem bija atjaunojis un modernizējis savu internetveikalu, kas ļāva viegli pārorientēties uz attālināto tirdzniecību. “Kad sākās pandēmija, mēs tai jau bijām gatavi,” atzīst Aivars Arums.
Labā e-veikalā jāiegulda darbs
“Protams, es ieteiktu visiem uzņēmējiem veidot e-veikalus, jo tas veicina pārdošanu, turklāt Covid-19 pandēmijas iespaidā cilvēku paradumi būs mainījušies: daudzi būs pieraduši pie interneta veikalu sniegtajām ērtībām un vēlēsies tās izmantot arī turpmāk,” norāda Aivars Arums, vienlaikus atzīstot, ka veiksmīga e-veikala izveidē un SEO optimizācijā jāiegulda nopietns darbs un līdzekļi. “Jo viens ir izveidot pašu e-veikalu, otrs – panākt, lai tas interneta meklētājos būtu pirmajā lapā. Ja tas tur nenonāks, jums gan būs veikals, taču tajā nebūs pircēju, jo tie to vienkārši neatradīs.”
“Baltic Data” jau 1999. gadā izstrādājis savu e-komercijas risinājumu, kuru var iegādāties arī citi uzņēmēji. Tirdzniecības veicināšanai 2018. gadā internetveikals tika integrēts uzņēmuma mazumtirdzniecības veikalu tīklā.
“Kādā e-komercijai veltītā vācu autora grāmatā izlasīju domu, ka gan stacionārajam veikalam, gan internetveikalam piemīt savas priekšrocības un visefektīvāk būtu tās apvienot. Mēs to paveicām, katrā no saviem stacionārajiem veikaliem pircēju ērtībām izvietojot arī e-kioskus. Kā tas darbojas? Veikalā mēs varam izvietot tikai ap 4000 dažādu preču, bet turpat līdzās e-kioskā klients uz liela ekrāna var pārlūkot apmēram 25 000 mūsu piedāvāto produktu, vajadzības gadījumā saņemt konsultāciju, preci pasūtīt un pēc īsa laika turpat arī saņemt. Pielāgojoties tendencēm, esam radījuši arī mobilā telefona aplikāciju, jo dati liecina, ka aptuveni 45% pircēju izvēlas pasūtīt mūsu preces no telefona,” stāsta uzņēmējs.
Darboties droši un radoši
Aivars Arums atzīst, ka pandēmijas dēļ pieņemtie tirdzniecības ierobežojumi uzņēmuma veikalu darbību ietekmējuši salīdzinoši maz, kaut gan, kā visiem, ik pa laikam nācies pielāgoties jauniem un jauniem valdības lēmumiem, aizstāvēt savu biznesu un meklēt radošus veidus, kā droši turpināt darbību. Pērn ārkārtas situācijas laikā “Baltic Data” veikali bija aizvērti vienīgi nedēļas nogalēs. Epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, tos gada nogalē slēdza, pēc tam atļaujot noteiktas preču grupas tirgot klātienē. “Bija skaidrs – lai attālinātais darbs un mācības varētu noritēt sekmīgi, ir jābūt ātri pieejamiem ikdienā nepieciešamiem datortehnikas piederumiem, tāpat mobilajiem telefoniem. Datorus gan drīkstējām pārdot tikai internetā, un tos arī visvairāk pirka,” stāsta uzņēmējs.
Līdz ar to pērn darījumu skaits “Baltic Data” e-kanālā būtiski pieaudzis – gan vietējā pieprasījuma dēļ, gan tādēļ, ka tas izvērsis darbību arī septiņās ārvalstīs, toskait Vācijā, Francijā un Itālijā.
Valdības pieņemtie jaunie tirdzniecības noteikumi pirms Lieldienām “Baltic Data” nāca kā auksta ūdens šalts: saskaņā ar tiem pēc svētkiem nācās slēgt 15 no uzņēmuma veikaliem, toskait to e-kioskus, jo tie atradās lielajos tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 7000 kvadrātmetru. Uzņēmums līdz ar daudziem citiem tirgotājiem tūdaļ pieteicās izmantot iespēju izsniegt pircējiem internetā pasūtītās preces āra tirdzniecības teltīs pie diviem tirdzniecības centriem Rīgā.
“Taču, par laimi, jau nedēļu vēlāk viss atrisinājies mums labvēlīgi – pēc uzņēmēju un pircēju protestiem arī datortehnika un telekomunikācijas tika iekļautas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, kuras lielajos tirdzniecības centros atļauts tirgot klātienē. Turpinām strādāt, ievērojot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības konceptu: 25 kvadrātmetri vienam cilvēkam, maskas, roku un virsmu dezinfekcija, groziņi, pircēju uzskaite,” stāsta Aivars Arums.
Uzņēmība, pakāpenība, pēctecība
“Baltic Data” ir Swedbank klients jau no pašiem bankas – tolaik vēl “Hansabank” – pirmsākumiem. “Par to liecina arī mūsu klienta numurs – 125. Mūsu sadarbība visu šo gadu laikā bijusi ļoti veiksmīga. Man patīk lietotājiem ērtie Swedbank internetbankas risinājumi.”
Uzņēmums līdz šim veiksmīgi attīstījies, izmantojot tikai pašu nopelnītos līdzekļus, taču īpašnieks neizslēdz domu, ka nākotnē lielāka projekta īstenošanai varētu izmantot arī bankas atbalstu: “Gribam iegādāties zemi un uzbūvēt uz tās paši savu ēku. Tad mums varētu noderēt bankas kredīts.”
Uz jautājumu par to, kas ir uzņēmējdarbības veiksmes pamatā, Aivars Arums atbild, ka visupirms tā ir pati uzņēmība. “Nebaidīties uzsākt ko jaunu un, ja ar pirmo reizi nesanāk, darīt to vēl un vēl. Pasaulē netrūkst piemēru, ka arī šodien visiem zināmi biznesa veiksminieki pirmajā reizē cietuši neveiksmi, bet tas viņus nav atturējis mēģināt vēlreiz. Domāju, ka cilvēkiem Latvijā vajadzētu būt drosmīgākiem un uzņēmīgākiem. Igauņi un lietuvieši mūs šai ziņā pārspēj.
Viens no faktoriem, kas bijis “Baltic Data” veiksmīgās attīstības pamatā, noteikti ir tas, ka mēs visu darījām pakāpeniski, pa posmiem – sākām ar datoru montēšanu un tam atbilstošajiem servispakalpojumiem, tad izveidojām programmatūras nodaļu, pēc tam – veikalu tīklu, tad – internetveikalu.
Otrs faktors ir mūsu veiksmīgā komanda, kas pamazām izaugusi jau līdz 87 darbiniekiem. To vidū ir kādi desmit, kuri savulaik strādāja “Baltic Data”, tad aizgāja pastrādāt citur, bet pēc tam atkal ir atgriezušies pie mums. Domāju, tas ir labs rādītājs.
Un trešais – mēs esam ģimenes uzņēmums. Pirmos 20 gadus visu vadīju pārsvarā viens pats, bet nu vadībā aktīvi iesaistījusies otrā paaudze – dēls Arvis un vedekla Dina, un mans darbs kļuvis vieglāks,” atzīst Aivars Arums. Arvis un Dina beiguši Starptautisko Konkordijas universitāti Tallinā. Dēls jau studiju laikā pa vasarām strādājis uzņēmuma transporta un loģistikas nodaļā, bet pēc augstskolas kļuvis par tirdzniecības vadītāju. Tolaik izstājoties dāņu partnerim, Arvis kļuvis arī par uzņēmuma līdzīpašnieku. “Vedekla sākumā strādāja pie mums par biznesa vadības sistēmas konsultanti, pēc tam kādu laiku uzņēmumos “Deloitte” un “Lattelecom”, tad ar vērtīgu pieredzi atgriezās pie mums un tagad ir uzņēmuma darbības izcilības eksperte. Konsultācijas sniedz arī meita Digna, kura pēc studijām Vācijā strādā tur programmatūras konsultantu kompānijā,” atklāj uzņēmējs, un viņa sacītajā jūtams gandarījums par to, ka ģimenes iesaiste uzņēmumā vairo stabilitātes izjūtu un iezīmē nākotnes vīziju.
