Paneļdiskusijā “Kā uzņēmumi seko līdzi savai finanšu veselībai?”, kas norisinājās konferences “Biznesa kompass: konference uzņēmējiem” ietvaros, eksperti un uzņēmumu pārstāvji dalījās pieredzē un piedāvāja praktiskus risinājumus finanšu pārraudzībai un naudas plūsmas uzlabošanai, vienlaikus sniedzot vērtīgus padomus, kā saglabāt stabilitāti un sekmēt izaugsmi mainīgos ekonomiskajos apstākļos.
Diskusiju par uzņēmumu finanšu veselību atklāja Swedbank mazo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Volāne, prezentējot pētījuma rezultātus, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 Latvijas uzņēmumu.
Viņa norādīja, ka finanšu pratības līmenis uzņēmēju vidū ir nevienmērīgs: „Puse uzņēmēju uzskata, ka viņi labi pārzina finanšu veselības jautājumus, savukārt otra puse atzīst, ka šajā jomā ir vēl daudz darāmā.”
Pētījuma dati liecina, ka 70% uzņēmumu regulāri seko līdzi tādiem finanšu rādītājiem kā apgrozījums, izmaksas, peļņa un klientu piesaistes rezultāti. Tajā pašā laikā aptuveni 10% uzņēmumu kavē rēķinu apmaksu, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt gan attiecības ar sadarbības partneriem, gan iespējas saņemt finansējumu.
Naudas plūsmas uzraudzība stabilam pamatam
Īpaša uzmanība tika pievērsta naudas plūsmas uzraudzībai, kuru dalībnieki vienprātīgi atzina par vienu no būtiskākajiem finanšu pārvaldības aspektiem.
Tālis Grīnbergs, galdniecības uzņēmuma SIA “WoodHeart” vadītājs, dalījās ar savu pieredzi, uzsverot regulāru maksājumu un naudas plūsmas kontroli kā stabilitātes pamatu: „Mēs regulāri pārbaudām ienākošos un izejošos maksājumus, prognozējam naudas plūsmu un plānojam maksājumus vismaz divas nedēļas uz priekšu.”
Viņš arī norādīja uz izaicinājumiem eksporta tirgos, kur pēcapmaksa ir norma: „Daži klienti kavē regulāri, un tas prasa īpašu pieeju – ir klienti, kuri vienkārši nemaksās, ja viņiem nezvana.” Šāda proaktīva rīcība, ko viņš raksturo kā „čīkstošā zobrata” stratēģiju, ļauj uzņēmumam uzturēt finanšu disciplīnu gan no klientu, gan piegādātāju puses, vienlaikus izvairoties no lielākiem riskiem.
Savukārt Gunta Apse, izdevniecības “Baltais valis” vadītāja, uzsvēra, ka finanšu disciplīna ir cieši saistīta ne tikai ar stabilitāti, bet arī attiecībām ar partneriem: „Kad mēs savlaicīgi maksājam, partneri ir gatavi piedāvāt elastīgākus nosacījumus, kas savukārt palīdz mums attīstīties un paplašināties.”
Datu analīze gudrai resursu izmantošanai
Diskusijas gaitā eksperti pievērsās arī finanšu datu analīzes nozīmei.
Biznesa konsultants Jānis Kļaviņš uzsvēra, ka uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai uzskaitīt savus ienākumus un izdevumus, bet arī analizēt tos dinamiskā griezumā: „Salīdziniet dažādu izdevumu kategorijas ar apgrozījumu – vai, piemēram, algas pieaug proporcionāli jūsu ienākumiem? Šāda analīze palīdz identificēt problēmas un veikt uzlabojumus. Tāpat ir pieejami rīki, kas ļauj redzēt ne tikai to, kurš rēķins ir apmaksāts, bet arī modelēt situācijas, kas notiks, ja klienti kavēs. Tas palīdz laikus pieņemt lēmumus un plānot nākotnes darbības.”
Swedbank eksperti ieteica uzņēmējiem izmantot digitālos rīkus un automatizētas sistēmas, lai efektīvāk pārvaldītu finanšu plūsmas un uzlabotu datu pieejamību.
„Ir būtiski, lai uzņēmējs varētu ātri piekļūt nepieciešamajiem datiem un pieņemt informētus lēmumus,” piebilda Elīna Volāne.
Spert soli pretī investīcijām
Papildus naudas plūsmas pārvaldībai un maksājumu disciplīnai diskusijā tika uzsvērta arī investīciju loma uzņēmumu attīstībā. Tālis Grīnbergs norādīja, ka viņa uzņēmums veiksmīgi izmantojis Eiropas fondu iespējas:
„Ar gudru plānošanu un fonda finansējumu mēs esam spējuši iegādāties modernas iekārtas un paplašināt ražošanas kapacitāti. Bez šīm investīcijām mūsu izaugsme nebūtu iespējama.”
Paneļdiskusijas dalībnieki uzsvēra, ka baidīšanās no aizdevumiem vai investīciju piesaistes bieži vien kavē uzņēmumu izaugsmi. Biznesa konsultants Jānis Kļaviņš aicināja uzņēmējus rūpīgi izvērtēt finansējuma iespējas:
„Saistības nav parāds – tas ir instruments izaugsmei. Ja tu skaidri zini, kā izmantosi finansējumu, un esi aprēķinājis izmaksas, tad tas var kļūt par spēcīgu rīku. Bieži vien aizdevuma ikmēneša maksājums ir mazāks nekā elektrības rēķins. Vai tas ir risks, kuru nevari atļauties?”
Uzņēmēju pieredzes dienas atgādināja, ka Latvijas uzņēmēji ir apveltīti ar spēju pārvarēt izaicinājumus un pielāgoties mainīgajai ekonomiskajai situācijai.
Kā atklāšanā norādīja Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs un Valdes loceklis Jevgenijs Ivanovs: „Uzņēmēja galvenais spēks ir viņa neatlaidība. Pat vissarežģītākajos apstākļos vienmēr ir iespēja augt un attīstīties.”
Sarunu vada: Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja
Sarunā piedalās:
- Jānis Kļaviņš, Biznesa konsultants
- Tālis Grīnbergs, SIA "WoodHeart" dibinātājs
- Gunta Apse, SIA "Baltais valis" vadītāja
Diskusijas ievadā Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija iepazīstina ar jaunākajām tendencēm ekonomikā.
Diskusija notiek Swedbank konferences “Biznesa kompass: konference uzņēmējiem” ietvaros. Pasākums notiek Uzņēmēju pieredzes dienu ietvaros.
