“No biznesa viedokļa raugoties, šobrīd uzņēmumam klājas tik labi, kā vēl nekad!” norāda “Latvijas sāls tirdzniecības kompānijas” (LSTK) vadītājs, valdes loceklis Ilmārs Krivads, apstiprinot sen zināmo patiesību, ka sāls un sērkociņi tradicionāli tiek izpirkti pat vislielākajos krīzes laikos.
Veiksme, bet arī izaicinājumi
“Mūsu darbības vēsturē ir bijuši trīs lieli sāls patēriņa pieprasījuma pīķi – pirmais 2004. gadā, kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, otrais pāris gadus vēlāk, kad izplatījās baumas, ka ES likumdošanas izmaiņu dēļ aizliegs no Ukrainas ievest rupjo sāli, un trešais – pagājušā gada martā, kad kovida dēļ sākās pircēju panika un tika izpirkti mazumtirdzniecības produkti, ieskaitot sāli”.
Uzņēmuma īpašnieks Ilmārs Krivads gan norāda, ka šie periodi bijuši arī izaicinājumi pilni, jo izmaksu dēļ sāls nav produkts, ko iespējams turēt noliktavā lielos apjomos, un līdz ar to kādā brīdī pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un nācās operatīvi reaģēt.
Tā kā Latvijā sāli neiegūst, tas tiek importēts no dažādām valstīm – Ukrainas, Baltkrievijas, Holandes, Dānijas, Turcijas, Pakistānas, Beļģijas, un loģistika prasa salīdzinoši ilgu laiku, lai piegādātu jaunus krājumus. “Pandēmijas apstākļos reizēm turklāt arī saskaramies ar loģistikas pakalpojumu problēmām, taču tā kā piegāde tiek plānota vairākus mēnešus uz priekšu, pastāvīgajiem klientiem iespēju robežās vienmēr cenšamies nodrošināt produkciju līgumā noteiktajos termiņos,” uzsver Ilmārs Krivads.
Sāls visdažādākajām dzīves sfērām
“Kad pavasarī sākās ārkārtas situācijas saistībā ar Covid 19, un ražotāji un mazumtirdzniecības tīkli palielināja pieprasījumu, sapratām, ka atkal pienākusi X stunda. Lai gan šobrīd sāls patēriņš samazinājies tirgus daļai, kas saistīta ar restorānu, skolu apgādes un ēdināšanas nozarēm, pārējās jomās tas tiek kompensēts, jo cilvēki neceļo un daudz vairāk gatavo mājās, arī vasarā dārzos audzēto dārzeņu apjoms bija lielāks, un to sagatavošanā bez sāls neiztikt. Turklāt pārtikas ražotāji, sākot ar siera un maizes ražošanu, beidzot ar gaļas produktu ražošanu un zivju rūpniecību, strādā uz pilnu jaudu,” stāsta uzņēmējs, piebilstot, ka LSTK klientu vidū ir lielākie pārtikas ražotāji un daļa no lielveikalu ķēdēm.
Tā kā sāls tiek izmantots arī daudzās citās dzīves sfērās, vērojams arī sāls patēriņa pieaugums ne tikai pārtikas industrijas mazumtirdzniecībā un pārtikas ražošanā, bet arī lopkopībā, kas ir liels segments, nodrošinot laizāmo sāli govīm, zirgiem, kazām, aitām un meža dzīvniekiem.
“Arī granulētā produkcija, ko izmanto ūdens mīkstināšanai, cietā ūdens dēļ Latvijā turpina būt ļoti pieprasīta. Plus papildus arī īpaši labvēlīga izrādījusies šī ziema sāls patēriņam, kas nepieciešams kaisīšanai, un to izmanto klienti gan komunālajās saimniecībās, gan uzņēmumos savu teritoriju sakopšanai, kā arī privātmāju īpašnieki”.
Sijā un fasē Latvijā
“Jau sen esam pārliecinājušies, ka reklāma mūsu uzņēmumam nav nepieciešama, jo sāls ir produkts, kas cilvēkam vienmēr būs nepieciešams, un pandēmija to tikai kārtējo reizi apstiprināja. Neskatoties uz lielo sāls pieprasījumu pavasarī, arī “sāls sezonā” – marinēšanas laikā pieprasījums nesamazinājās un joprojām ir pastāvīgs,” atzīst Ilmārs Krivads.
Nepieciešamība pēc šī produkta ļāvusi uzņēmumam stabili darboties un attīstīties kopš 1994. gada, un, lai gan divdesmit septiņos pastāvēšanas gados ir bijuši arī mēģinājumi attīstīt uzņēmuma darbību citos virzienos, laika gaitā secināts, ka uzsvars tomēr jāliek tikai uz sāls produkciju, palielinot sortimentu.
- Latvijas sāls tirdzniecības kompānijas mājaslapā var iepazīsties ar visadažādākajiem sāls veidiem – Košera sāli un Himalaju sāli, kristālisko pārslu galda sāli un Atlantijas jūras sāli utt.
Pašu uzņēmēju sāls biznesā notur stabilitāte, lai gan agrāk piedzīvoti visdažādākie izaicinājumi, neļaujot iegrimt rutīnā. Viņš atceras, kā ar domubiedriem savulaik sācis sāls importu no Dānijas, atvedot pirmos konteinerus ar fasētu sāls produkciju, kamēr apkārtējie uz viņiem skatījušies kā uz trakajiem.
“Padomju laikos, kā zināms, veikalos bija tikai divu veidu sāls – rupjais un smalkais, bet mēs bijām pirmie, kuri sāka piedāvāt arī kaut ko citu, un šobrīd mūsu uzņēmuma sortimentā ir visi iespējamie sāls veidi. Turklāt, kad apvienojāmies ar Sāls fasēšanas rūpnīcu un kļuvām par līdzīpašniekiem, varējām nodrošināt arī sāls fasēšanu. Veikalos nopērkamais “Pavāriņš” ir mūsu preču zīme jau gadiem ilgi, kas tiek pucēta un uzlabota.”
Pēc Ilmāra Krivada vārdiem, tieši tas “Latvijas Sāls tirdzniecības kompāniju” atšķir no pārējiem sāls piegādātājiem Latvijā. “Esam vienīgie, kuri nodrošina sāls sijāšanu un fasēšanu tepat uz vietas, Latvijā, līdz ar to varam nodrošināt atbilstību visām pārtikas likumdošanas prasībām un būt stingrā Pārtikas un Veterinārā dienesta uzraudzībā. Varam nodrošināt gan kvalitātes kontroles mehānismus ļoti augstā līmenī, gan arī produktu izsekojamību, jo produktiem ir visa iespējamā dokumentācija un kvalitātes sertifikāti, ko pieprasa mūsdienu ražotāji,” stāsta uzņēmējs, papildus uzsverot, cik svarīgi izvēlēties vietējo produkciju, jo tādejādi mēs šajā dīvainajā laikā varam atbalstīt vietējos uzņēmējus.
Faktoringam acīmredzamas priekšrocības
Sadarbībā ar Swedbank uzņēmuma vadītājs visaugstāk novērtē faktoringa iespējas.
“Faktorings ir vienkāršs un ērts pakalpojums. Turklāt man kā pārdevējam ir acīmredzamas priekšrocības, jo ir iespējams saņemt apmaksu daudz ātrāk, nav jāgaida trīsdesmit vai sešdesmit dienas,” galveno ieguvumu izceļ kompānijas vadītājs. “Vienīgā problēma, ar ko saskaros, ir tā, ka klientiem joprojām ir par maz informācijas par faktoringa priekšrocībām, un daudz laika tiek veltīts, klientiem skaidrojot, piemēram, ka tādejādi varam piedāvāt viņiem labākus apmaksas nosacījumus, kā arī ātrāku darījumu veikšanu.”
Visbiežāk uzņēmumi faktoringu izmanto, lai saņemtu finansējumu un tādā veidā nodrošinātu nepārtrauktai saimnieciskajai darbībai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus. Kā kredīta nodrošinājums šādā gadījumā ir uzņēmumu debitoru parādi. Papildus, lai pasargātu uzņēmumu no pircēju maksātnespējas riska, iespējams izmantot apdrošināšanu. Faktoringa pakalpojumu izmantošana uzņēmējiem nodrošina vienmērīgāku naudas plūsmu, atvieglo tās plānošanu un debitoru uzraudzības procesu.
Faktiski jebkura faktoringa veida pamatdarbības shēma ir šāda:
- uzņēmums (pārdevējs) piegādā preces vai pakalpojumus pircējiem un nosūta vēl neapmaksāto rēķinu kopijas faktoram (kredītiestādei vai līzinga sabiedrībai),
- kredītiestāde vai līzinga sabiedrība izmaksā avansa maksājumu pārdevējam par akceptētiem rēķiniem (avansa maksājums var būt dažādā apmērā, visbiežāk tas ir 80–90 procentu apmērā no rēķinu summas),
- pēc tam kad pircēji ir pilnībā apmaksājuši savus rēķinus, faktors samaksā atlikušo summu un iekasē no pārdevēja procentus par avansa maksājumu finansēšanu.
