Latvijas Mobilā Telefona piemērs pārliecinoši pierāda, ka ar pietiekamu apņēmību un sistēmisku pieeju pat liels uzņēmums spēj pieņemt startup praksi un kļūt par nozīmīgu inovāciju virzītāju. Par šo pieredzi un praktiskajām mācībām stāsta LMT viceprezidents un valdes loceklis Ingmārs Pūķis.
Pāreja no sakaru uzņēmuma uz inovāciju centru
Līdzšinējais priekšstats, ka LMT ir tikai tradicionāls telekomunikāciju uzņēmums, vairs neatbilst realitātei. Šobrīd tradicionālie sakaru pakalpojumi veido mazāk nekā pusi no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Otru būtisku daļu nodrošina dažādi inovatīvi risinājumi un pakalpojumi, kas izstrādāti ar mērķi nepieļaut stagnāciju un nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.
Kā norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis: „Pirmie bezvadu telefoni, bezvadu internets un iPhone jau ir vēsture. Paliekot tikai sakaru nozarē, uzņēmums ierobežotu sevi attīstībā.”
LMT attīstības stratēģija ir balstīta uz trim galvenajiem virzieniem:
- iekšējās efektivitātes uzlabošanu,
- citu uzņēmumu iegādi un
- jaunu biznesa virzienu radīšanu no nulles.
Tieši pēdējais – jaunu biznesu attīstība – ir bijis visizaicinošākais, taču tas ļāvis LMT soli pa solim integrēt jaunuzņēmumu jeb startup pieeju savā darbībā un iziet ārpus ierastajiem rāmjiem, paplašinot darbību starptautiskā mērogā.
Startup pieejas princips lielā organizācijā
Lai gan lielās organizācijās ierasts paļauties uz vēsturiskajiem datiem un stabilu, gadu gaitā izkoptu sistēmu, jaunu biznesu radīšana nozīmē spēju strādāt arī ar neskaidrību un eksperimentiem.
“Ir vajadzīga drosme pieņemt to, ka ceļš nav pilnībā izplānots,” saka Pūķis.
LMT to sekmē, apzināti meklējot darbiniekus, kuri gatavi uzturēties tā dēvētajā “komforta zonā bez komforta”, proti, vietā, kuras robežas nav līdz galam noteiktas.
Jaunuzņēmumu kultūrai raksturīgo elastību nodrošina arī LMT veiktās iekšējās pārmaiņas. Uzņēmums ne tikai rod vietu cilvēkiem ar inovatīvu domāšanu, bet arī piedāvā viņiem konkrētu atbildības lauku – bieži vien kā “virtuālo biznesa vienību” vadītājiem.
“Mirklī, kad darbiniekam uztici patstāvīgu rīcību ar sev piešķirto budžetu, viņa pieeja darbam mainās,” skaidro Pūķis.
Vienlaikus startup domāšana balstās arī uz ātru rīcību un gatavību pieļaut kļūdas, un tieši tāpēc LMT savā inovāciju pieejā pielieto “Affordable Loss” principu – jau sākotnēji nosakot, cik lielus resursus iespējams atļauties riskēt, attīstot jaunas idejas.
Kā norāda Ingmārs Pūķis, “pat tādiem tehnoloģiju milžiem kā Google jaunu biznesu attīstīšana prasa septiņus līdz desmit gadus – pacietība ir būtiska.”
LMT inovāciju stratēģija veidota ar ilgtermiņa pieeju, koncentrējoties nevis uz tūlītēju peļņu, bet uz mērķtiecīgu jaunu virzienu izpēti un pārbaudi, lai saprastu, vai tirgū šīm idejām ir reāls pieprasījums.
Lai savlaicīgi pārbaudītu, vai ideja ir dzīvotspējīga, LMT izmanto publiskās komunikācijas testu - ja uzņēmuma paziņojumi un stāsti neizraisa atsaucību, iespējams, projektam nav perspektīvas. Tieši šī metodika ļāva izveidot LMT 5G militāro eksperimentu centru Ādažos, – plaši paziņojot par nodomu, uzņēmums piesaistīja gan iespējamos klientus, gan partnerus.
Inovāciju panākumi ir jāmēra
Jaunuzņēmumu pieeja tradicionālā uzņēmumā nebeidzas brīdī, kad idejas sāk īstenoties dzīvē. Tikpat būtiski ir skaidri definēti un izmērāmi rezultāti, lai izvērtētu, vai inovācijas uzņēmumā veiksmīgi attīstās. LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzsver, ka uzņēmumā galvenie rādītāji, pēc kuriem tiek vērtēti inovāciju rezultāti, ir finanšu rakstura.
Kā norāda Pūķis, bieži tiek aizmirsts, ka inovāciju procesam ir divas būtiskas fāzes – pētniecība jeb Research, kad tiek pētītas jaunas tehnoloģijas un risinājumi, un attīstība jeb Development, kad šīs idejas tiek pilnveidotas, testētas un ieviestas praksē. Tieši Development fāze bieži tiek nepelnīti ignorēta Latvijā, jo uzņēmumi to ne vienmēr atpazīst kā pilnvērtīgu inovācijas sastāvdaļu un līdz ar to neuzskaita ieguldītos resursus.
„Savulaik, kad mēs sakārtojām šo uzskaiti un sākuši precīzi reģistrēt gan pētniecības, gan attīstības izdevumus, mūsu inovāciju ieguldījumu apjoms palielinājās 14 reižu,” uzsver Pūķis.
Viņš papildina, ka tieši lielie uzņēmumi visā pasaulē, piemēram, Zviedrijā, nes lielāko daļu no inovāciju attīstības ieguldījumiem, tāpēc ir svarīgi, lai arī Latvijā uzņēmumi precīzi reģistrētu un analizētu savus ieguldījumus attīstībā.
Līdztekus finanšu aspektiem, LMT inovāciju rezultātus izvērtē arī caur klientu pieredzes prizmu. Pūķis kā piemēru min mobilā interneta tarifu inovāciju, kas Latviju padarīja par pasaules līderi mobilā interneta patēriņā uz vienu lietotāju.
Vai startup mentalitāte der ikvienam uzņēmumam?
Startup mentalitāte nav universāla recepte katram uzņēmumam. Pūķis norāda, ka viss sākas no uzņēmuma īpašnieka un vadības ambīcijām. Uzņēmumi, kas vēlas maksimizēt esošā biznesa efektivitāti, var arī bez šīs pieejas veiksmīgi attīstīties. Tomēr tiem, kas vēlas riskēt, atklāt jaunas iespējas un turpināt augt, startup mentalitāte sniedz izšķirošas priekšrocības.
„Latvijā potenciāls ir milzīgs – jautājums tikai par drosmi un spēju pielāgoties," rezumē Pūķis.
LMT piemērs skaidri parāda, ka drosme domāt un darboties ārpus ierastajiem rāmjiem var būt tieši tas, kas ļauj tradicionālam uzņēmumam kļūt par globāla līmeņa inovāciju pionieri.
