Jevgenijs Ivanovs, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs un Valdes loceklis
Uzņēmējdarbības pamatā ir cilvēka spēja būt atvērtam. Bizness nav iedomājams bez sadarbības un attiecībām, kas izriet no uzticēšanās līdzcilvēkiem. Ar spēju uzticēties Latvijā jau izsenis ir bijušas un ir problēmas – pētījumi par šo tēmu apliecina, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vidū esam paši aizdomīgākie un noslēgtākie. Šis ir viens no iemesliem (protams, ne vienīgais), kāpēc Latvijas ekonomika jau ilgstoši atpaliek no abiem mūsu Baltijas kaimiņiem – mums ir mazāk jaunu un spēcīgu uzņēmumu, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi iegūtu jaunas zināšanas un iekarotu jaunus tirgus.
Eurostat dati par jaunu uzņēmumu dibināšanu Eiropas Savienībā rāda, ka Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos biznesa aktivitāte ir samazinājusies – par 0,6 % pirmajā ceturksnī (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) un par 1,2 % šī gada otrajā ceturksnī. Savukārt Lietuvā vērojams salīdzinoši straujš jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes kāpums gada sākumā (+9 % pirmajā ceturksnī), bet Igaunijā neliels pieaugums (+0,8 %) fiksēts šī gada otrajā ceturksnī. Interesanti, ka visa pagājušā gada laikā Latvijā tika fiksēts jaunu uzņēmumu reģistrācijas pieaugums, bet šogad tam sekojusi lejupejoša tendence.
Statistika par jaundibinātiem uzņēmumiem liecina, ka Latvijā šogad tiek dibināti vidēji 850 jauni uzņēmumi mēnesī (Lursoft dati), taču jāapzinās, ka tikai neliela daļa no šiem uzņēmumiem uzsāk darbu, pārvar pirmās grūtības un nostiprinās kā nopietni savas nozares spēlētāji.
Atvērtība un uzticēšanās, kā arī gatavība dalīties ar iegūtajām zināšanām, ar pieredzi un sniegt ieteikumus jaunajiem uzņēmējiem, ir svarīgi faktori noturīgas biznesa kultūras tapšanā. Ja saglabājas “viensētnieku” domāšana un pieeja, kurā uzņēmēji ar aizdomām raugās uz apkārtējo pasauli, teju katru biznesu uztver tikai kā traucējošu konkurentu un ar savām prasmēm nedalās, zināšanu pārnese nenotiek. Katrs tad paliek savā nelielajā biznesa “burbulī”, un jaunpienācējiem bizness izskatās pēc cīņas lauka, kurā labāk nemaz nespert kāju. Līdztekus pieejamam finansējumam, biznesa idejām un finanšu pratībai, Latvijas biznesa vidē akūti ir nepieciešama spēja uzticēties, būt atvērtākiem.
Viens no svarīgiem darbības virzieniem, kas veicina Latvijas biznesa vides atvērtību un paplašina tās redzesloku, kā arī palīdz uzņēmējdarbībā ienākt jaunajiem speciālistiem, ir augstskolu un uzņēmēju sadarbība.
Varam minēt vairākus veiksmīgus šādas sadarbības piemērus, taču tā noteikti varētu būt plašāka un daudzpusīgāka. Tāpēc šogad Uzņēmēju pieredzes dienās (notiks no 10. līdz 14. novembrim) aicināsim piedalīties arī studentus. Tiekoties ar uzņēmējiem, studentiem būs vieglāk izprast viņus interesējošo nozaru izaicinājumus, tas ir arī veids, kā studenti veiksmīgāk var saskatīt savu vietu uzņēmējdarbībā. Uzņēmējus – pieredzes devējus – aicinām būt atvērtiem un atsaucīgiem, lai jaunos ekspertus un speciālistus iepazīstinātu ar šī brīža norisēm un aktuālākajiem jautājumiem.
Nozīmīgs rādītājs, kas apliecina, ka uzņēmumi aug un kļūst konkurētspējīgāki, ir biznesa finansēšanas apjoms un dinamika.
Swedbank dati par biznesa finansēšanu Baltijas valstīs rāda, ka, lai arī Latvijā šogad ir pieaudzis uzņēmumiem izsniegtā finansējuma apjoms, tas aizvien atpaliek no biznesa finansēšanas Lietuvā (par 76 % lielāks nekā Latvijā) un Igaunijā (par 53 % lielāks).
Nozaru griezumā redzam pietiekami veselīgu līdzsvaru pieprasījumā, kur vislielākais finansējums šogad piešķirts nekustamo īpašumu uzņēmumiem (24 % no visa apjoma), kam seko sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi (22 %), lauksaimniecības uzņēmumi (11 %), vairumtirdzniecības uzņēmumi (11 %) un profesionālo pakalpojumu sniedzēji (10 %).
Ir virkne svarīgu faktoru, kas jauniem uzņēmumiem ir jāievēro, lai izdzīvotu ilgāk nekā vienu gadu un kļūstu konkurētspējīgi. To vidū – pārdomāts biznesa plāns un konsekventa tā īstenošana, reālistisks redzējums par mērķa klientiem un tirgiem, adekvāti ieguldījumi sākumposmā, efektīva komunikācija, spēcīga komanda, arī finansējums un zināšanas. Tieši pēdējais bieži vien kļūst par izšķirošu nosacījumu, jo kļūdas, kas pieļautas pieredzes trūkuma dēļ, bieži izrādās pārāk dārgas un neatgriezeniskas.
Palīdzēt te var vienīgi nostabilizējušies uzņēmēji, kuri būtu gatavi dalīties pieredzē. Saprotot, ka spēcīgāka, aktīvāka un daudzveidīgāka biznesa vide būs ieguvums ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet mums visiem.
