Akciju vērtību ietekmē neskaitāmi faktori, sākot no uzņēmuma iekšējās darbības līdz pat globālām ekonomiskajām tendencēm.
Daži no visbiežāk minētajiem faktoriem ir uzņēmuma finanšu rezultāti, piemēram, peļņa, ieņēmumi, parādsaistības, peļņas marža un brīvais naudas plūsma. Tie sniedz būtisku informāciju par uzņēmuma veselību un spēju radīt vērtību akcionāriem. Ātri augoša peļņa, augsta peļņas marža un spēcīga brīvās naudas plūsma parasti tiek uzskatīti par pozitīviem signāliem.
Tomēr ir svarīgi salīdzināt uzņēmuma finanšu rādītājus ar nozares vidējiem rādītājiem un konkurentiem, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par uzņēmuma konkurētspēju. Jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, vienreizējie notikumi, ekonomiskā situācija un nozares tendences. Piemēram, ja uzņēmums darbojas ļoti cikliskā nozarē, tā finansiālie rezultāti var būtiski svārstīties atkarībā no ekonomiskā cikla.
Nozares tendences: ja nozare, kurā darbojas uzņēmums, ir perspektīva un aug strauji, tas var pozitīvi ietekmēt akciju cenu. Piemēram, pēdējo gadu tehnoloģiju nozares uzplaukums, pateicoties mākslīgajam intelektam jeb AI, radīja daudzu tehnoloģiju uzņēmumu akciju strauju kāpumu.
Ekonomiskā situācija: tostarp ekonomikas izaugsme, inflācija, valūtas kursu svārstības, kredītu burbuļi utt. Piemēram, augsta inflācija var negatīvi ietekmēt akciju cenas vairākos veidos: tā var palielināt uzņēmumu ražošanas izmaksas, samazinot peļņu, savukārt centrālās bankas parasti reaģē uz inflāciju, paaugstinot procentu likmes. Tas padara aizņemšanos dārgāku gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, kas var bremzēt ekonomikas izaugsmi. Turklāt inflācija var padarīt ieguldījumus ar fiksētu ienākumu, piemēram, obligācijas, pievilcīgākus nekā akcijas, jo tie nodrošina aizsardzību pret inflāciju.
Politiskā situācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē akciju tirgus. Politiskie lēmumi, regulējums un ģeopolitiskā spriedze var radīt gan iespējas, gan riskus investoriem. Piemēram, ASV prezidenta vēlēšanas bieži izraisa tirgus volatilitāti, jo investori cenšas prognozēt, kā jauna administrācija ietekmēs ekonomiku un dažādas nozares. Tirdzniecības kari, piemēram, starp ASV un Ķīnu, var izraisīt globālu ekonomikas palēnināšanos un ietekmēt uzņēmumu piegādes ķēdes. Turklāt, politiskā nestabilitāte noteiktās valstīs var atbaidīt investorus un izraisīt kapitāla aizplūšanu. Regulējuma izmaiņas, piemēram, jauni vides aizsardzības noteikumi, var būtiski ietekmēt noteiktas nozares, piemēram, enerģētiku. Tāpēc investoriem ir svarīgi sekot līdzi politiskajiem notikumiem un to iespējamai ietekmei uz viņu ieguldījumiem.
Investoru noskaņojums: emocijas un psiholoģija spēlē lielu lomu tirgus svārstībās. Ja investori ir optimistiski, akciju cenas parasti aug, bet, ja valda pesimisms, tās krīt. Mūsdienās tiek izmantoti dažādi indikatori, lai noteiktu investoru noskaņojumu, piemēram, Fear and Greed indekss. Tas parasti tiek attēlots kā 0-100 skalā, kur 0 pārstāv ekstremālas bailes, bet 100 - ekstremālu alkatību.
Jaunumi un notikumi, piemēram, jaunu produktu izlaišana, pārņemšana, skandāli, var izraisīt straujas akciju cenas izmaiņas. Piemēram, Nvidia akciju cenas strauji auga, pateicoties viņu finanšu rezultātiem, unikāliem AI produktiem, kas citiem konkurentiem bija salīdzinoši agrās fāzēs, kā arī, patiecoties kopējai AI eiforijai.
Kāpēc ir tik grūti prognozēt akciju cenas?
Akciju tirgus ir ļoti sarežģīta sistēma, kuru ietekmē neskaitāmi faktori. Tāpēc precīzi prognozēt akciju cenas ilgtermiņā ir gandrīz neiespējami. Pat pieredzējuši investori kļūdās.
Neparedzamība: pasaule ir dinamisks un nepārtraukti mainīgs organisms, kurā neparedzami notikumi ir ikdiena. Pandēmija COVID-19 ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas demonstrē, kā globāli notikumi var radīt būtiskas izmaiņas ekonomikā un finanšu tirgos. Dabas katastrofas, ģeopolitiskie konflikti, tehnoloģiju revolūcijas un pat sociālie satricinājumi – visi šie faktori var ietekmēt investoru noskaņojumu un akciju cenas. Ir svarīgi atzīmēt, ka notikumi ietekmē dažādas nozares atšķirīgi. Piemēram, naftas cenas svārstības būtiski ietekmē enerģētikas sektoru, bet ne tik ļoti tehnoloģiju sektoru. Investori parasti reaģē uz neparedzamiem notikumiem ar bailēm un neskaidrību, kas var izraisīt straujas akciju cenu svārstības.
Sniega bumbas efekts: kad akciju cena sāk kristies, tas var izraisīt paniku un vēl lielāku cenu kritumu. Līdzīgi, ja cena sāk augt, tas var izraisīt vēl lielāku cenu kāpumu. Šis efekts ir cieši saistīts ar pūļa psiholoģiju. Kad investori redz, ka citi pārdod, viņi var sākt domāt, ka viņiem arī vajadzētu pārdot, lai izvairītos no zaudējumiem. Līdzīgi, ja citi pērk, investori var sākt domāt, ka viņiem arī vajadzētu pirkt, lai gūtu peļņu. Šis "ganāmpulka sindroms" var izraisīt strauju cenu kritumu vai, otrādi, kāpumu.
Psiholoģiskie faktori: investoru emocijas un uzvedība ir būtisks faktors, kas ietekmē akciju tirgus dinamiku. Uzvedības finanšu pētījumi ir parādījuši, ka cilvēki pieņem lēmumus, balstoties ne tikai uz racionāliem apsvērumiem, bet arī uz dažādiem psiholoģiskiem aizspriedumiem. Piemēram, bailes no zaudējumiem var likt investoriem pārdot akcijas pat tad, ja tam nav pamata. Citi bieži sastopami aizspriedumi ir pārmērīga pārliecība, apstiprinājuma aizspriedums un zaudējumu nepatika.
Kā investori var mēģināt prognozēt akciju cenas?
Lai gan precīza prognoze ir gandrīz neiespējama, var izmantot dažādus rīkus un metodes, lai pieņemtu labākus lēmumus.
Fundamentalā analīze: balstoties uz uzņēmuma finansiālajiem rādītājiem (peļņa, ieņēmumi, bilance), nozares tendencēm un ekonomisko faktoriem, investori var novērtēt uzņēmuma patieso vērtību un izaugsmes potenciālu.
Tehniskā analīze: izmantojot vēsturiskos cenu datus un diagrammas, investori var identificēt modeļus un tendences, kas atkārtojas. Tas var palīdzēt prognozēt turpmāko cenu kustību.
Kvalitatīvā analīze: novērtējot uzņēmuma vadību, inovācijas spēju un ilgtspējību, investori var iegūt papildus informāciju par uzņēmuma nākotnes izredzēm.
Sentimenta analīze: izmantojot sociālo tīklu datus, investori var novērtēt, kā sabiedrība uztver uzņēmumu vai nozari.
Ieguldījumu fondi: Diversificējot ieguldījumus daudzos dažādos uzņēmumos, šādi var mazināt risku.
Ir svarīgi atcerēties, ka neviena metode nevar garantēt precīzu prognozi un ka ieguldīšana ir saistīta ar risku zaudēt daļu vai visu kapitālu.
Kā pieņemt lēmumus par ieguldījumiem?
- Izvirziet skaidrus finansiālos mērķus: ko jūs vēlaties sasniegt ar saviem ieguldījumiem?
- Novērtējiet savu riska tolerances līmeni: riska tolerance ir katra ieguldītāja individuāla īpašība, kas nosaka, cik lielas svārstības ieguldījumu vērtībā viņš ir gatavs pieļaut. Jautājums ir: cik lielus zaudējumus jūs varat atļauties un cik lielu peļņu vēlaties iegūt? Jautājums ir individuāls un atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, vecuma, finansiālā stāvokļa un ieguldījumu mērķiem.
- Veiciet rūpīgu izpēti: izpētiet uzņēmumus, nozares un tirgus tendences. Analizējiet uzņēmumu finanšu rādītājus, izaugsmes potenciālu, konkurētspēju un vadības komandu. Sekojiet līdzi nozares jaunumiem un globālajām ekonomikas tendencēm, lai identificētu iespējas un riskus.
- Diversificējiet savu portfeli: diversifikācija ir viena no pamata stratēģijām, lai mazinātu ieguldījumu risku. Tā nozīmē, ka ieguldījumi tiek sadalīti dažādās akcijās, nozarēs un pat aktīvu klasēs. Tas palīdz izlīdzināt riskus, jo, ja vienai investīcijai klājas slikti, citas var kompensēt zaudējumus.
- Esiet pacietīgs: Ilgtermiņa ieguldījumi parasti nes augļus, jo tirgi atalgo pacietīgos. Piemēram, ja būtu ieguldīti 10 000 eiro MSCI WORLD indeksā pirms 20 gadiem, tad šodien šī investīcija būtu vērta aptuveni 54 705 eiro. Lai gan tirgos ir bijuši periodi arī ar lejupslīdi, ilgtermiņā tirgus tendence ir augt. Pacietība un diversifikācija ir atslēgas, lai gūtu labu atdevi un sasniegtu savus finansiālos mērķus.
