Kādēļ tāds sarežģīts virsraksts? Dzīve nav vienkārša, un 2024. gadā prieks par lieliskajiem investīciju rezultātiem mijās ar bažām par vāju ekonomikas izaugsmi, kariem, tarifiem, konfliktiem un neskaidro nākotni.
-
Ekonomikas izaugsme
Ja raugāmies uz trim lielākajiem globālās ekonomikas spēkiem – ASV, Ķīnu un eirozonu –, tad ASV šogad pārsteidza pozitīvi (izaugsme labāka, nekā tika prognozēts pirms gada), Ķīna bija vājāka, nekā pierasts (gan joprojām ar ātrāko izaugsmi), bet eirozona no abiem krietni atpalika. Atšķirības ir naudas daudzumā un tās izmantošanā.
Ķīna kā otrā lielākā ekonomika joprojām “paņem uz masu”, bet individuāli mājsaimniecības vēl spēcīgi izjūt pandēmijas sekas un nekustamā īpašuma sektors cīnās ar problēmām, kas 2024. gadā vājināja un 2025. gadā var turpināt vājināt ekonomikas izaugsmes tempus. Valdības atbalsta pasākumi ir tie, kuri situāciju var mainīt. Lai arī daži no tiem tika izziņoti 2024. gadā, visticamāk, Ķīnas valdība nogaida, kad ASV nākamais prezidents varēs no runām pāriet pie darbiem. No tiem arī būs atkarīga reakcija.
ASV iedzīvotāju finansiālais stāvoklis ir labs, un uz joprojām spēcīgā patēriņa bāzes var prognozēt labu ekonomikas izaugsmi arī nākamajā gadā, jo īpaši, ja prezidents Tramps balstīs ASV biznesa intereses. ASV ekonomikas tēmas būs nodokļu jautājumi, importa tarifi un valsts parāds, kurš turpina būtiski pieaugt. Šī parāda dēļ ļoti svarīgs ir ilgtermiņa procentu likmju līmeņa jautājums. Mazāki nodokļi, mazāki valsts ieņēmumi, vairāk naudas iedzīvotājiem, lielāki tēriņi, spiediens uz augstāku inflāciju, procentu likmju lejupslīdes apstāšanās, lielāki maksājumi par valsts parāda apkalpošanu…
Arī eirozonas iedzīvotāju finanses nav sliktā stāvoklī, bet investēšana un patēriņš atpaliek (esam krājēji), kas nedod straujākai ekonomikas izaugsmei nepieciešamo degvielas daudzumu, tādēļ 2024. gadā ekonomikas izaugsme krietni atpalika no ASV rādītājiem un arī 2025. gadā nekāds uzrāviens netiek gaidīts. 20 eirozonas valstis ar vienu monetāro politiku un atšķirīgām fiskālajām politikām (20 dažādi parādu līmeņi ar dažādu naudas cenu) ir liels ilgtermiņā sakārtojams izaicinājums.
2025. gada janvārī ASV prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, kas, visticamāk, ietekmēs ne tikai ASV, bet arī globālo ekonomiku. Kādi būs tarifi? Kāda būs atbildes reakcija? Diez vai kāds šobrīd var precīzi pateikt, kādi tieši darbi sekos līdz šim dzirdētajām Trampa runām, bet atbildes uz iepriekš minētajiem diviem jautājumiem ietekmēs ekonomikas izaugsmi gan ASV, gan Ķīnā un Eiropā. Pagaidām skats uz nākamo gadu ir piesardzīgs, jo protekcionisma un strīdu riski nav tas labākais fons, lai cerētu uz ļoti labu ekonomikas izaugsmi.
-
Inflācija, centrālās bankas un procentu likmes
Izskatās, ka centrālās bankas ar aso reakciju uz augsto inflāciju un straujo procentu likmju celšanu iepriekšējos gados ir panākušas inflācijas pazemināšanos (ne bez atbalsta no izejvielu cenu krituma) un tās nokļūšanu tuvu vēlamajiem līmeņiem. Tas šogad ļāva palaist skrūves vaļīgāk un uzsākt procentu likmju pazemināšanu. Norvēģijas Centrālā banka vienīgā ir palikusi pie status quo, bet Japānas Centrālā banka šogad pāris reizes procentu likmes ir pat paaugstinājusi; tiesa, tas jau ir pavisam citas inflācijas vēsturiskais stāsts.
2025. gadā it kā vājinās izredzes ieraudzīt būtisku turpmāko nopietnu procentu likmju pazeminājumu, bet daudz ko noteiks Trampa stāšanās amatā nākamā gada janvārī. Potenciālie tarifu kari var bremzēt globālo izaugsmi, bet ASV biznesa vidi atbalstoša politika var veicināt inflācijas kāpumu gan ASV, gan globāli, kas ne vien var likt pārtraukt procentu likmju pazemināšanu, bet pat radīt procentu likmju kāpuma risku. No otras puses, ja ECB vadītājas vārdiem sakot, “inflācijas kakls tiek lauzts”, tad, Eiropas ekonomikas izaugsmei buksējot, varam cerēt arī uz straujāku procentu likmju pazemināšanu vismaz eiro zonā.
-
Darba tirgus
Atslēga ļoti daudz kam. Kamēr ir darbs, ir alga un attiecīgi ir iespējams pārskatīt tēriņus. Darba tirgus šobrīd uzrāda pārsteidzoši labus rādītājus, kas dod pamatu optimismam par ekonomikas spēju pārdzīvot solīto vājās izaugsmes periodu. Tomēr pārāk sapriecāties nedrīkst, jo daži darba tirgus rādītāji pasliktinās (brīvo darbavietu skaits mazinās, jaunu darbavietu radīšana bremzējas). ASV Centrālā banka jau 2022. gadā prognozēja, ka bezdarba līmenis 2023. gada beigās sasniegs 4,4%, bet vēlāk prognozes pakāpeniski koriģēja uz leju. Bezdarbs ASV 2024. gada oktobrī bija “tikai” 4,1%, kas uz vēstures vidējo rādītāju fona ir diezgan zems rādītājs. Arī eirozonā bezdarba rādītāji ir tuvu kopš eiro ieviešanas piedzīvotajiem zemākajiem līmeņiem. 2024. gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 6,3%.
-
Investīciju pasaule
Ja ar dabavietām viss ir kārtībā, tad ir alga, ir iemaksas P2L, P3L, fondos, akcijās un citos finanšu tirgus instrumentos, turpinās naudas ieplūšana vērtspapīru tirgū. Un, kamēr pieprasījuma pusē neparādās problēmas, investīciju jomā situācijai nevajadzētu pasliktināties.
2024. gadā finanšu tirgos vērojamais, skatoties tikai uz cenu izmaiņām vien, var likt domāt, ka pasaulē viss ir pilnīgā kārtībā.
S&P500 indekss 2024. gadā uzrādīja 23.3% izaugsmi, kas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gadā uzrādītajiem +24.2%. Jāatzīmē, ka pirmo reizi kopš 1998. gada šis indekss divus gadus pēc kārtas pieauga par vairāk nekā 20%. Tā kā ASV ir lielākais kapitāla tirgus pasaulē un tajā tiek investēta arī liela daļa no Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem, tad šogad lieliski rezultāti ir gan pensiju 2. līmeņa plāniem, gan citām investīcijām. Lielākā daļa Aktīvo 100% pensiju 2. līmeņa plānu 2024. gadā uzrādīja ienesīgumu augstāku nekā 20%. Plusos kopš gada sākuma šogad ir arī liela daļa citu indeksu, Nasdaq +29,8%, Nikkei un Honkonga ap +18%, FTSE +5,7%, Euronext +4.1%.
Pēc Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, uzmanības lokā nonāca arī kripto valūtu pasaule. Uz akciju indeksu plusu fona kripto valūtu cenu kāpums vispār ir pavisam citā galaktikā. Bitkoin 2024. gadā pakāpies par 136% (rēķinot pret eiro) un liela daļa vērtības kāpuma, cerot uz prezidenta Trampa labvēlību pret šo tirgus segmentu, bija tieši pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas. Uzņēmuma MicroStrategy akciju cena, pateicoties stratēģiskajām bitkoin investīcijām, gada laikā pakāpās par 358%, kas lika nobālēt pat ļoti populārajam veiksminiekam NVIDIA (cenas kāpums gada laikā +171%).
-
Ceļavārdi
Prognozes, kuras publicē dažādas institūcijas, ir rezultāts, kuru aprēķinājuši eksperti, modeļos ievadot aktuālo informāciju, gaidas un vēsturiskos datus un piekoriģējot tos atbilstoši izjūtām. Uzņēmumi un iedzīvotāji ir tie, kuri sniedz datus un veido vēsturiskos skaitļus, bet viņi arī veido nākotni. Mēs visi gribam zināt, kas notiks nākotnē, kāda nākamgad būs ekonomikas izaugsme? Tā nebūs tāda, kādu prognozē eksperti, tā būs tāda, kādu mēs visi to veidosim (tāpēc jau prognozēšana ir tik nepateicīgs darbs).
Ja kāds prognozē, ka ekonomikas izaugsme 2025. gadā būs pavāja, tad mūsu spēkos ir likt šai prognozei izgāzties un “dabā” situāciju uzlabot. Mūsu visu rīcība ir tā, kura nosaka nākotni, nevis prognozes…
