- Pozitīvs mēnesis akcijām, mākslīgā intelekta tematikai atgriežoties priekšplānā
- Spēcīgāki ekonomikas un inflācijas dati
- Pret % likmēm jutīgās tematiskās pozīcijas – trauslākas
- Obligāciju ienesīgums pieaudzis, bet kredītriska starpības samazinās, investoriem mazāk vairoties no riska
- Paredzams, ka jūnijā centrālās bankas gan ASV, gan Eiropā sāks samazināt likmes
Februārī akciju tirgi turpināja uzrādīt labu sniegumu, attīstot pozitīvo dinamiku, kas bija vērojama janvārī. Ekonomikas rādītāji ir pavirzījušies uz pozitīvo pusi, un ar mākslīgo intelektu (MI) saistītās cerības ir sasniegušas rekordaugstu līmeni. MSCI All Country World indekss pakāpās par 4,8%, vadībā esot lielajiem ar MI saistītajiem ASV uzņēmumiem. Arī attīstības valstu tirgos bija kāpums, pateicoties nelielai Ķīnas tirgus atlabšanai. Obligāciju sniegums bija vājāks, pieaugot ienesīgumam, jo spēcīgāki dati var izraisīt lielāku cenu spiedienu un lēnāku centrālo banku procentu likmju samazināšanas tempu. Naftas cena pieauga par 2,8%, savukārt zelta cena un eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru būtiski nemainījās.
ASV un Eiropas ekonomiskie dati kopumā ir bijuši nedaudz spēcīgāki, nekā gaidīts (sk. grafiku). Pakalpojumu sektora PMI aptaujas vērtības lielākajos reģionos pašlaik ir 50 vai vairāk (kas liecina par izaugsmi), bet apstrādes rūpniecībā eirozonā un Japānā vērojams sarukums. Eirozonas IKP ceturtajā ceturksnī pēc provizoriskām aplēsēm bijis bez izmaiņām. Ja tas apstiprināsies, tas nozīmē, ka eirozona ir spējusi oficiāli izvairīties no recesijas (lai gan Vācijas IKP samazinājās par 0,3%). Negatīvs pārsteigums bija tas, ka Japānas IKP ceturtajā ceturksnī samazinājās par 0,1%. ASV izaugsme ir bijusi spēcīgāka – IKP pieaugums gada izteiksmē šajā laikposmā bijis 3,2%.
Inflācija ASV janvārī samazinājās mazāk, nekā gaidīts (3,1% gada griezumā), un provizoriskie dati par februāri bija spēcīgāki, nekā gaidīts, arī eirozonā (2,6%). Pašlaik tiek uzskatīts, ka gan ASV Federālo rezervju sistēma, gan Eiropas Centrālā banka pirmo reizi likmes varētu samazināt jūnijā. Tas atkal izraisīja ASV un Vācijas obligāciju ienesīguma kāpumu. ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums no 3,88% gada beigās pieauga līdz 4,25%, bet Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums – no 2% līdz 2,4%. Uzņēmumu kredītriska starpības samazinājās līdz ar akciju tirgus kāpumu, un līdz ar to mēneša laikā pieauga riskantāku obligāciju vērtība.
Akciju investori kopumā mazāk bažījas par spēcīgākiem datiem, neraugoties uz to, ka tie var aizkavēt likmju samazināšanu, taču ietekme vērojama tādos pret likmēm jutīgos sektoros kā nekustamais īpašums, kas februārī piedzīvoja ievērojamu kritumu. Visievērojamākās pozitīvās izmaiņas ir bijušas ar MI saistītās jomās. Grafikas procesoru ražotāja Nvidia akciju cena pieauga par 21,1%, jo uzņēmums ceturtajā ceturksnī uzrādīja ļoti augstus ieņēmumus un neto ienākumus un izteica pozitīvas prognozes arī par nākotnes perspektīvām. Uzņēmuma tirgus kapitalizācija kopš 2023. gada sākuma ir vairāk nekā pieckāršojusies, padarot to par trešo lielāko S&P 500 indeksa uzņēmumu pēc Microsoft un Apple.
Mēneša grafiks. Ekonomikas dati spēcīgāki, nekā gaidīts, Citi Economic Surprise indeksi (virs 0 norāda uz kopēju pozitīvu pārsteigumu).
***
