Taču, izvēloties ilgtspējīgus ieguldījumus, var panākt pat daudz lielāku gala ietekmi, nekā ar tādiem ikdienas “ilgtspējas higiēnas” soļiem kā ūdens patēriņa limitēšana vai atkritumu šķirošana. Vairāk stāsta Kristiāna Dolge, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Ilgtspējas vadītāja.
Par ieguldījumu ietekmi uz vidi pagaidām zina maz
Arī ar savas pensijas izvēli varam būtiski ietekmēt savu personīgo oglekļa pēdas nospiedumu un padarīt pasauli labāku gan klimata, gan sociālajās un citās jomās. Taču informācijas un zināšanu par šādu ieguldījumu šķautni vēl ir ļoti maz. To apliecina arī Swedbank un UAB “Spinter research” 2024. gada oktobra aptaujas rezultāti. Tajos secināms, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju investēšanu nesaskata kā aktivitāti savu personīgo CO2 emisiju samazinājumam.
Avots: Swedbank un UAB “Spinter research” pētījums, 2024. gada oktobris.
Lai gan varētu šķist, ka mūsu pensiju iemaksas vienkārši tiek noglabātas mūsu izmantošanai pēc pensionēšanās, realitātē šī nauda tiek ieguldīta. Piemēram, pensiju 2.līmenī patlaban tiek veiktas iemaksas 6% apmērā no tavas bruto algas. No 2025.gada līdz ar likuma grozījumiem šo iemaksu plānots uz laiku samazināt uz 5%, taču tik un tā šī ir ievērojama nauda, kuras ieguldīšanas ietekmi tu vari ietekmēt.
Tomēr, cik daudzi no mums ir aizdomājušies par to, cik ilgtspējīgi šie līdzekļi tiek ieguldīti? Vai šīs investīcijas veicina tādu pasauli, kurā mēs un nākamās paaudzes vēlēsimies dzīvot? Svarīgi ir apzināties, ka mūsu personīgajiem finanšu lēmumiem, kas iekļauj arī pensiju pārvaldnieka un pensiju plāna izvēli, ir būtiska nozīme ilgtspējīgas nākotnes izveidē ilgtermiņā. Jo tas, kā mūsu pensijas tiek ieguldītas tagad, veidos nākotni, kāda tā būs, kad mēs dosimies pensijā.
Pensijas ieguldījumu izvēlei būtiska ietekme uz vidi
Pētījumi liecina, ka ilgtspējīga pensiju plāna izvēlei ir vislielākā ietekme uz personīgās oglekļa pēdas samazinājumu dzīves laikā[1]. Pēc Swedbank veiktajiem aprēķiniem, pensiju ieguldījumu radītās emisijas var veidot 5-20% no Latvijas iedzīvotāja gada laikā radītajām emisijām.
Atbilstoši Swedbank veiktajiem aprēķiniem, pāreja uz ilgtspējīgāku pensiju plānu gada laikā sniedz ievērojami lielāku ietekmi uz personīgās oglekļa pēdas samazinājumu nekā apkures temperatūras samazināšana, elektroiekārtu gaidīšanas režīma ierobežošana, plastmasas atkritumu šķirošana, īsāka laika pavadīšana dušā vai gaļas produktu samazināšana uzturā. Tās ir ikdienas darbības, uz kurām bieži tiek norādīts, runājot par personīgās ietekmes uz vidi samazināšanu. Turklāt, iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem, ietekme no ilgtspējīgāka pensiju plāna izvēles ir ievērojami augstāka.
*Avots: Swedbank iekšējais pētījums. Aprēķinos veikti vairāki pieņēmumi*.
Ko tu vari darīt, lai izvēlētos pensiju plānu, kas iegulda ilgtspējīgi?
- Pensijas pārvaldnieka mājaslapā iepazīsties, vai un kā ilgtspējas faktori tiek ņemti vērā ieguldīšanas politikā
- Pārliecinies, vai pārvaldnieks ir izstrādājis politiku attiecībā uz atbildīgu un ilgtspējīgu ieguldīšanu
- Pārbaudi, vai fosilās nozares tiek maksimāli izslēgtas no ieguldījumiem
- Noskaidro, kāda ir tava izvēlētā pensiju plāna radītā oglekļa pēda (CO2 emisiju intensitāte)
*Pieņēmumi:
- Aprēķini veikti, pieņemot vidējo ikmēneša bruto algu Latvijā 1623 eiro apmērā (atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2024. gada 1. ceturksnī). Oglekļa pēdas aprēķiniem pensiju plāniem par datu avotu izmantots Morningstar Sustainalytics, balstoties uz pārvaldnieku publicētajiem 2024.gada 2.ceturkšņa rezultātiem.
- Siltumenerģijas patēriņa aprēķiniem pieņemts mājokļa īpatnējais siltumenerģijas patēriņš 140 kWh/m2 apmērā, apkurināmā platība 70 m2, papildus pieņemts, ka kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze. Tiek pieņemts, ka samazinot apkures temperatūru par 1oC, siltumenerģijas patēriņš samazināsies par 6%.
- Pieņemts, ka plastmasas patēriņš ir 26 kg uz vienu iedzīvotāju gadā un tiek panākts 2.5 kgCO2 ietaupījums uz kg plastmasas, kas nodota otrreizējai pārstrādei.
- Pieņemts, ka vidēji gaļas patēriņš veido 77.6 kg uz iedzīvotāju, emisiju faktori gaļas produktiem iegūti no Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētījuma. Tiek pieņemts, ka gaļas patēriņu uzturā samazina par 20%.
- Tiek pieņemts, ka samazinot gaidīšanas režīmu elektroenerģijas patēriņš samazināsies par 10%, vidējais elektroenerģijas patēriņš mājoklī ir 175 kWh/mēnesī, elektroenerģijas emisiju faktors ir 0.109 kgCO2/kWh.
- Pieņemts, ka karstā ūdens uzsildei tiek izmantota dabasgāze, un pavadītais laiks dušā tiek samazināts no 10 min uz 5 min dienā.
[1] The Economist: https://impact.economist.com/sustainability/net-zero-and-energy/data-point-is-your-pension-funding-the-climate-crisis
