“Iedomājieties, ka jūsu nopelnītā nauda katru dienu zaudē savu vērtību, lēnām kūstot acu priekšā. Tā ir realitāte, ko rada inflācija: viens no klusākajiem, bet efektīvākajiem naudas vērtības “iznīcinātājiem” mūsdienu ekonomikā,” saka Rolands Zauls, Swedbank Investīciju produktu līnijas vadītājs.
“Inflāciju jūs nejūtat kā vienu lielu triecienu, bet kā nepārtrauktu fonu, kas lēnām maina realitāti. Veikalā, degvielas uzpildes stacijā, komunālo maksājumu rēķinos, pakalpojumu cenās. Inflācija būtībā ir vienkārša parādība: tas ir vispārējs cenu līmeņa pieaugums ekonomikā, kas nozīmē, ka par to pašu naudas summu ar laiku var nopirkt mazāk. Nauda nemainās nomināli, bet mainās tās reālā vērtība. Banknotes izskatās tāpat, konta atlikums ciparos nemainās, bet pirktspēja lēnām samazinās. Tieši šeit rodas ilūzija, ka “ar naudu viss kārtībā”, jo cipari kontā stāv, bet realitātē šie cipari reprezentē arvien mazāku reālo vērtību.
Inflācijas pieredze Latvijā
Latvijas pēdējās desmitgades inflācijas pieredze ir ļoti labs piemērs tam, cik ātri šī erozija var notikt. Laikā no 2016. līdz 2019. gadam inflācija bija salīdzinoši mierīga, aptuveni 2–3%* gadā, kas daudziem šķita gandrīz nemanāma. 2020. gadā pandēmijas sākumā inflācija bija praktiski nulle, pat šķita, ka cenas ir stabilas. Taču pēc tam sekoja straujš lūzums. 2021. gadā sākās ekonomikas atveseļošanās, pieprasījuma pieaugums, piegāžu ķēžu problēmas un arī inflācijas atspēriens. 2022. gadā enerģētikas krīze izraisīja cenu eksploziju, un inflācija Latvijā pārsniedza 17%*. 2023. gadā tā joprojām saglabājās ļoti augsta, savukārt 2024. gadā inflācija formāli strauji kritās, taču tas nozīmēja tikai to, ka cenu kāpuma temps kļuva lēnāks. Un atkal 2025. gadā inflācija bija līdzvērtīga 2024. gadam.
Ja skatās uz kopējo ainu, tad kumulatīvā inflācija Latvijā no 2015. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim ir 53%* apmērā. Tas nozīmē vienkāršu realitāti: par eiro, kas jums bija 2015. gadā, šodien var nopirkt gandrīz uz pusi mazāk.
*Avots: https://stat.gov.lv/
Piemēri par inflācijas ietekmi
Lai labāk saprastu inflācijas ietekmi un ieguldījumu iespējas, aplūkosim vienkāršu piemēru ar lielākiem cipariem. 2015. gada janvārī cilvēkam bija 10 000 eiro, kurus pirmajā variantā viņš nolika bankas kontā ar simbolisku procentlikmi, piemēram, 0,5% gadā, vai otrajā variantā ieguldīja fondā, kas seko MSCI World indeksam.
Ja viņš izvēlējās pirmo, šķietami “drošo” variantu un naudu tikai turēja kontā, pēc 11 gadiem (2026. gada janvārī) summa nomināli būtu nedaudz augstāka, aptuveni 10 500–10 600 eiro. Taču pirktspēja ir kritusies par 53%*, kas nozīmē, ka šie 10 500 eiro reāli spētu nopirkt uz pusi mazāk nekā 2015.gadā.
Savukārt, ja tie paši 10 000 eiro būtu ieguldīti MSCI World indeksam sekojošā fondā, tad līdz 2026. gada janvārim šī investīcija būtu augusi līdz 29 875 eiro. Izaugsme naudas līdzekļiem ieguldot būtu pie 198%**. Ņemot vērā inflāciju 53%* apmērā, ieguldījums ne tikai saglabātu naudas vērtību, bet to pat vairāk kā divkāršotu.
Šis piemērs skaidri parāda, cik liela nozīme ir finanšu pārvaldībai. Ieguldot globālos fondos, ir iespēja saglabāt un pat palielināt naudas pirktspēju ilgtermiņā.
**Avots: https://www.msci.com
Inflācijas ilūzija un ko ar to darīt
Bieži vien rodas inflācijas ilūzija, ja kontā matemātiski cipars kļūst lielāks, bet reālā naudas vērtība ir būtiski mazāka. Nauda nav pazudusi tehniski, bet tā ir zaudējusi savu spēju nopirkt to pašu, ko varēja iepriekš, samazinot cilvēka reālo labklājību. Ikdienā inflācija nav statistikas tabula, bet konkrētas izmaksas. Turklāt tas nav viens sektors, bet visa ekonomika.
Diemžēl cilvēki inflāciju bieži ignorē, jo tā notiek pakāpeniski. Arī algu pieaugums bieži maskē inflāciju, radot sajūtu, ka situācija uzlabojas, lai gan reālā pirktspēja var pat neaugt. Cilvēki pierod pie jaunām cenām un pieņem tās kā jauno realitāti.
Problēma nav inflācija pati par sevi. Problēma ir naudas pasīva turēšana inflācijas vidē. Ja nauda neaug ātrāk par inflāciju, tā zaudē vērtību.
Tāpēc reālā naudas aizsardzība nav taupīšana, bet vērtības saglabāšana. Un vērtības saglabāšana nozīmē, ka naudai ir jāstrādā. Nevis spekulatīvi, riskanti un haotiski, bet strukturēti. Investīcijas bieži vien tiek uztvertas kā instruments bagātības radīšanai, bet patiesībā investīciju lielākā vērtība ir naudas pirktspējas saglabāšana. Tikai pēc tam tās kļūst par bagātības vairošanas instrumentu.
Nauda, kas vienkārši stāv, inflācijas apstākļos automātiski zaudē vērtību. Nauda, kas ir ieguldīta aktīvos, kuri aug līdz ar ekonomiku, ilgtermiņā saglabā vai palielina savu reālo vērtību. Tieši tik vienkārši.
Mēs nevaram “atcelt” inflāciju, bet varam mainīt savu uzvedību attiecībā pret naudu. Jautājums nav par to, vai inflācija būs, bet par to, vai tava nauda tai ir pakļauta pasīvi vai strukturēti aizsargāta. Tāpēc ir svarīgi sākt skatīties uz savu naudu kā instrumentu, nevis tikai uzkrājumu.
Jo patiesībā inflācija atklāj vienu finanšu pasaules pamata patiesību: nauda, kas nestrādā, ilgtermiņā zaudē vērtību. Savukārt nauda, kas strādā, saglabā vai palielina savu pirktspēju.
SAISTĪBU ATRUNA
Rakstā sniegtā informācija nav ieteikums vai aicinājums iegādāties vai pārdot konkrētus finanšu instrumentus. Ieguldījumu vēsturiskais ienesīgums nevar tikt uzskatīta par prognozi ieguldījuma ienesīgumam nākotnē. Pirms pieņem lēmumu par ieguldījumiem kādā fondā, iepazīsties ar konkrētā fonda prospektu un pamatinformācijas dokumentu. Tāpat pirms jebkādu ar ieguldījumiem saistītu lēmumu pieņemšanas iesakām izvērtēt visus ar to saistītos riskus. Aicinām nepieciešamības gadījumā konsultēties ar Swedbank ieguldījumu konsultantiem.
